Presentation is loading. Please wait.

Presentation is loading. Please wait.

Lala’ok moris iha Japaun no nia Étika Báziku (礼儀作法 Reigi Saho)

Similar presentations


Presentation on theme: "Lala’ok moris iha Japaun no nia Étika Báziku (礼儀作法 Reigi Saho)"— Presentation transcript:

1 Lala’ok moris iha Japaun no nia Étika Báziku (礼儀作法 Reigi Saho)
DESPORTU (スポーツ Supotsu) Desportu ne’ebé populár liu iha Japaun mak tanesan Judu, Kendu, Karate no arte-marsiál tradisionál sira seluk nu’udar desportu ne’ebé mai husi rai seluk mak baseball no tebe-bola. Surfing no yachting sai popular iha tempu bai-loro atu halimar hanesan mos skiig no snowboarding iha tempu malirin. Iha seluk mos, profesionál baseball, sumu, profesionál golf sai mós hanesan desportu ne’ebé ema gosta tuir nia haree. SUMU Sumu hanesan desportu nasionál Japaun nian ho nia istória ne’ebé liu tinan Wrestlers ho samurai hanesan istilu fuuk nian haree lalais oinsá ema Japaun tenki hatudu iha tempu uluk. Wrestlers estrajeiru hetan ona kbiit oras ne’e dadaun. BASEBALL Desportu baseball mak sai populár no ema gosta liu iha rain Japaun. Iha ne’ebá ekipa profesionál 12, ekipa 6 iha liga sentrál no ekipa 6 seluk iha liga pasifik. Jogadór barak no barak mak hili sira- nia karreira iha liga maior baseball nian, tuir ain fatin Ichiro no Matsui. Liga kiik baseball mós iha entusiazmu atu tuir. TEBE-BOLA Tebe-bola domina tihaona numeru boot gosta na’in dezde estabelesimentu liga profesionál football, ou liga.J iha tinan 1992 no espesialmente, dezde FIFA WORLD CUP Soccer ne’ebé mak Japaun no Korea mak sai uma nain iha tinan 2002. JUDO (ARTE-MARSIÁL) Ema Japaun barak dedika sira- nia an ba arte-marsiais tanesan Judu, Kendu, Karate no Aikidu. Judu literalmente, “mane valente”, iha ne’ebé masoruk hasoru ho foti vantajen husi sira-nia forterega, hetan ona popularidade mundiál no estabelese ona ho di’ak hanesan eventu ofisiál olímpiku. Tuir mai dalan tanesan Judu, Kendu mós hetan ona susesu, iha lista ofisionados rai li’ur iha tempu agora nian. Kendo uza surik –au no arma salva nian. Lala’ok moris iha Japaun no nia Étika Báziku (礼儀作法 Reigi Saho) Saida mak ita presiza halo bainhira ema seluk hakruuk mai ita? Hakruuk mak hanesan lala’ok iha Japaun atu kumprimenta ema. Iha Japaun, bainhira ema ruma hakruk atu kumprimenta ita, entaun nia regulamentu jerál mak ita tenki kumprimenta fila fali hanesan nia halo. Wainhira ita simu kompormentu hakruk husi ema ruma ne’ebé nia pozisaun-estratifikasaun sosiál boot entaun ita tenki kumprimenta ho hakruuk liu no kleur uitoan. Hakruuk mós hanesan atitude atu fo ita-nia orgullu no fó diskulpa ba ema seluk. Saida mak ita presiza halo bainhira ita ba vizita kolega iha nian uma? Bainhira ita ba vizita iha tempu dadeer, ita dehan Ohayo gozai-masu katak bondia. Espresaun ne’ebé di’ak liu mak Kon’nichiwa katak boatarde, bainhira ita halo vizita iha loro-kraik no Komban wa katak boanoite, bainhira ita vizita iha kalan. Iha vizita ne’e uma na’in sei sale ho liafuan Ohairi Kudasai, katak “favór mai liu”, konvida ita atu tama liu iha uma laran bainhira ita sei iha varanda. Bainhira ita to’o iha odamatan nia oin ita dehan Ojama shimasu, literal liu nia signifika “hau sei halo tuir ita boot nia ko’alia”. Bainhira Tama Bainhira ita atu tama ba uma ema Japaun nian ida, ita sempre hasai ita nia sapatu. Expresaun balun ne’ebé importante Diak ka lae? – Hajime-mashite Obrigadu – Arigatou Tempu sá nian Iha uma kain barak husi Japaun mak serví ho sá-verde, kafé no kafé-metan no serví tuir bainaka nia hakarak ba buat hirak ne’e. Ema Japaun barak liu mak lahemu sá-verde ho masi-midar ou susu-been. Sá-verde kopu ida sempre akompaña ho hahán midar nu’udar toman Japonés nian 9 10

2 Relasaun Japaun-Timor-Leste
—Kontribuisaun Japaun ba Konstrusaun Nasionál iha Timor-Leste Japaun rekoñese ona Timor-Leste dezde kedas loron 20 falan-Maiu 2002 bainhira Timor-Leste restaura ona nia independénsia, estabiliza ona relasaun diplomátku no loke ona embaixada Japaun iha Dili. Timor-Leste nia estabilidade no dezenvolvimentu importante ba pás no estabilidade iha rejiaun Ázia Pasífiku. Japaun, servisu ho komunidade internasionál, nia hala’o konsolidasaun ativamente ba pás no dezenvolvimentu nasaun iha Timor-Leste. Ita hanoin hamutuk, la’o hamutuk faze ba faze ho emar Timor-Leste. Dezenvolvimentu nu’udar prosesu kontínua, no nune’e mak ami-nia relasaun ho Timor-Leste. Ami-nia Apoiu Bazeia ba Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED): Japaun sinseramente kongratula anúnsiu ofisiál PED nian ne’ebé hato’o ona hosi primeiru ministru Gusmão iha Jullu 12, Japaun kompletamente apoia PED ne’e du’uk no dezenvolvimentu nasaun Timor-Leste. Ami fiar-metin katak infraestrutura báziku sira tanesan estrada no bee-moos halo bodik ba protesaun ema nia moris no emar Timoroan sira iha biban ba sira-nia moris ka vida. Japaun nia kontribuisaun foka iha; (1) fortifikasaun no reabilitasaun infraestrutura sira; (2) hasa’en kapasidade rekursu umanu inklui labarik sira; no (3) interasaun hosi ema ba ema bodik ba dezenvolvimentu, kontribui ba dezenvolvimentu nasaun no rekonstrusaun nasionál Timor-Leste nian. Iha Meza Leten Ema ida-idak Bainhira tuur iha meza sei dehan Itadakimasu katak bonapatite, no komesa han no han hotu sei dehan Gochisosama deshita katak….. Ekpresaun rua ne’e hanesan fó apresiasaun ba hahán. Uza Chopsticks (ai-habit han nian) iha pratika bai-bain etu ne’ebé iha manko ita kaer ho liman karuk no ita uza liman-los ho chopsticks hodi foti etui ha manko (pintura ne’ebé refere). Lala’ok ne’ebé apropriadu bainhira hemu-tua Lala’ok bai-bain ne’ebé uzá iha kostume hemu maka serví-malu duké serví sira-nia an rasik. Ba sira ne’ebé iha grupu sei serví nafatin karik haree ba kopu ne’ebé sei mamuk. Povu Japaun la’os de’it hemu sake maibé sira mós bele hemu serveja, tintu no tua-manas. Infraestrutura sira: Infraestrutura sira apoia vida ka moris. Buat hirak ne’e apoia vida liu hosi prevé asesu aktu hamoos bee, liliu liga ho ema sira, no fó asesu ba merkaduria. Projetu sira estrada nian ne’ebé liga ema nia moris ka vida. Ami ih juizu transportasaun be di’ak, ema nia viszita, no kria ekonomia nasional ida ne’ebé vibrante (vibrant national economy created). I. Ponte Mola: Konstrusaun ponte Mola iha zumalai remata ka kompletu ona iha fulan-Jullu Ponte foun ida ne’e sei sai nu’udar katalístiku la’os de’it ba ekonomia rejionál maibé moos bodik atu hasa’e interasaun entre emar sira hosi rejiaun Súl (Tasi-mane) no Norte (Tasi-feto). II. X-ray Scanners: Japaun prevé ona X-ray Scanner modernu rua ba portu Dili no ba uma alfándega iha fronteira Batugadé nune’ebé fatin rua ne’e nu’udar fatin tama prinsipál hosi tasi tantu hosi rai-maran Timor-Leste nian. III. Irigasaun sira Maliana no Manatuto: Sistema dezenvolvimentu projetu irrigasaun Maliana no Manatuto nian prevé fornesimentu bee ne’ebé konstante (nafatin) ba agrikultór natar nian no kontrola hahán sira. Projetu irrigasaun hirak ne’e nu’udar sentru ekonomia nasionál agrikultura nian no produtu hare sei sa’e liu tan pursentu 80% iha tinan tolu nia laran. IV. Tratamentu ba Fornesimentu Bee-moos-Dili (Water Suppy Treatment): Iha setór bee-moos, Japaun implementa dadaun projetu urjente ba reabilitasaun sistema tratamentu largu bee nian hosi kedas suku Bee-moos to’o mota Comoro Dili, nune’ebé enjeñeiru Japonés sira servisu hamutuk ho servisu na’in Timoroan sira. Projetu ida ne’e fornese bee- moos ba terseira kapitál populasaun. V. Portu Oecusse: Planu Japaun nian atu hahú urjentemente projetu rekonstrusaun ba Portu Oekusee iha fulan-Agostu Projetu ida ne’e sei hasa’e ekonomia Oekuse no loke oportunidade ba ema rai-na’in sira iha Oecusse liu hosi hametin ligasaun ho Portu Dili no portu sira seluk. 11 12

3 13 14 Dezenvolvimentu Rekursu Umanu:
Labarik sira mak nu’udar tezoureiru ba futuru nasaun ida nian, no emar sira mak nu’udar fundasaun nasaun nian. Atu apoia labarik timoroan sira, Japaun tulun iha área reabilitasaun eskola, lansa programa merenda eskolár, (school lunch programs), tau atensaun ba saude no fasilidade ba maternidade. Japaun moos treina timoroan iha área defeza, polísia, enjeñaria, edukasaun no agrikultura. JOCV: iha dalan seluk atu fasilita interaasaun ema ba ema, Japaun despaxa ka koloka ona Japan Overseas Cooperation Volunteers (JOCVs) ba Timor-Leste, dezde fulan-April Hosi fulan Abríl 2010 to’o April 2011, membru na’in tolu hosi JOCV ativamente servisu iha Ba Futuru, hanorin dalen Japonés no dalen ingles liu hosi uza dalen tetun no fasilita joven sira nia atividade. Hosi fulan-Juñu 2011 to’o Juñu 2013, membru ida hosi JOCVs servisu dadaun iha Ministériu Agrikultura no Peixe ba “suku ida, programa “produtu ida”, no membru rua hosi JOCVs servisu hela iha Ba Futuru iha área programa jestaun no arte fotografia. Hosi fulan setembru 2011 to’o Setembru 2013, JOCV seluk ida sei mai servisu hamutuk iha ne’e “iha Dili” no sei sei servisu iha Ba Futuru. Relasaun Kulturál: Japaun organiza ona filme Festival Japaun, ezibisaun pintura, no vizita estudante Timoroan nian ba Japaun liu hosi Rede Azia Japaun-Este (Japan-East Asia Network) interkámbiu estudante no joven ka foin-sa’e (Exchanges for Student and Youths (JENESYS)). Tinan 2012 sei marka aniversáriu tinan dasanuluk imi-nia relasaun diplomátiku nian. Ami planeia atu organiza eventu aniversáriu ida ne’e atu nune’e katak ita-nia relasaun no komprensaun mutual sei metin ba nafatin. I. JENESYS: Númeru delegasaun estudante hosi Timor-Leste hetan konvite atu ba Japaun tinan-tinan dezde tinan Estudante Timoran balu vizita ona Takato, Nagano Prefecture no sidade balu iha Japaun atu hakl’ean relasaun amigavel ho joven lokál Japonés liu hosi vizita ba eskola, hela provizóriu (homestay) no hatudu ka aprezenta dansa tradisionál Timor-Leste nian. Iha August 2011, grupu fotógrafer Japonés nian primeiravés hetan fatin no biban mai Timor-Leste dezde hahú kedas programa JENESYS. Sira vizita ona fatin barak no suku sira iha Timor-Leste atu hasai fotografia, apezár halo interasaun ho emar local sira. Nune’e mós Japaun nia peritu sira vizita ona bee-manas fatin lima (5) iha Distritu Dili, Liquica, Baucau, and Bobonaro. Japaun nia peritu bee manas nian sira ne’e hato’o ona aprezentasaun kona-ba bee-manas Japaun no Timor –Leste nian no halo ona diskusaun kona-ba oinsá dezenvolve Timor-Leste nia bee-manas nu’udar futuru rekursu turizmu nian. II. Pintura Ezibisaun: Atu fó korajen ba labarik eskola-oan sira haree ba futuru, Japaun realiza ezibisaun pintura iha eskola. Uma eskola hirak ne’e reabilita ona hosi apoiu Japaun nian. Ami planeia dadaun atu halo aprezentasaun ida kona-ba kultura Japaun iha eskola primária iha distritu Viqueque iha fulan-Agostu no hala’o ezibisaun pintura nian ida iha meadu fulan- Setembru. Doraemon, nu’udar filme popular Japonés nian iha Timor-Leste, hatudu ona iha Dili no Distritu Lospalos iha ne’ebé labarik ho nia família atus ba atus mak haksolok ho filme ne’e. III. Loron Internasional Labarik nian:Primeiru Ministru Xanana Gusmao ho laran diak selebra ona Loron Internasional Labarik nian nebe mak halao iha loron 1 fulan Junhu iha Distritu Viqueque. Labarik Timor Oan sira husi distritu 13 hakerek sira nia mensagem ida-idak ba Labarik Japones sira nebe mak sofre hela husi rai nakdoko boot nebe mak akontese iha Japaun loron 11 fulan Marsu. Iha loron nebe mak hanesan, ai-hun amizade entre labarik Timor-Leste no Japaun mos kuda iha neba. . I. Despaxu kadete F-FDTL nian ba Akademia Nasionál Defeza Japaun Segundu grupu ka partida hosi kadete na’in rua (mane 2) to’o ona iha Akademia Nasionál Defeza Japaun nian iha fulan-Abril Hamutuk ho primeiru grupu hosi kadete na’in haat, Total númeru kadete timoran iha NDA (Akademia Nasional Defeza ) Japaun nian sa’e ona ba kadete na’in neen ( mane 4 feto 2). Sira mak sei sai futuru lider iha setór defeza Timor-Leste nian hafoin sira hahotu tiha sira-nia treinamentu durante tinan 4-5 iha ne’ebá. II. UNTL: Atu aselera kapasidade sientífiku no eduka enjeñeiru barak liutan, Universidade japaun nian sira, fó ona treinamentu ka formasaun ba dosente sira departamentu siénsia, Fakuldade Enjeñaria - UNTL nian dezde tinan 2006 to’o ohin loron. III. Membru ASEAN: Dadatuir (bazeia ba) press deklarasaun konjunta hosi Japaun no RDTL iha Marsu 9, 2009, Japaun fó ona apoiu admisaun kmanek ba ASEAN. Nu’udar parte ida hosi ami-nia apoiu, Japaun hatuun despaxu komérsiu nian ida /asesór (trade advisor) dalarua ba Ministériu Estranjeiru, no sei haruka ofisiál timoran sekretariadu ASEAN Timor-Leste nian ba tuir treinamentu iha Jakarta. IV. Komunidade Polísia PNTL: Membru polísia PNTL nian, liu ona na’in 30, halo ona vizita ba japaun no fila fali mai rain ho matenek-esperénsia komunidade polísia japaun nian. V. STAE: Apoiu Eletorál Japaun, liu hosi UNDP no diretamente ba STAE, nu’udar área seluk ida ne’ebé mak atu hametin instituisaun democrátiku iha Timor-Leste. Japaun prevé osan ho kuantia US$ 1.66 million ba implementasaun tantu ba elesaun presidentiál no mos parlamentáriu. GGP: Ami mós utiliza Japaun nia osan asisténsia ba Projetu Siguransa Umanu Báziku (Grant Assistance for Grass-roots Human Security Project) planu atu fasilita interasaun hosi ema ba ema. Eskola pre-sekundáriu Oesilo, ne’ebé eduka estudante 400 liu iha Oecusse, benefísiu hosi dormitóriu foun ba feto iha tinan 2011. Ho FINI (ONG lokál) iha distritu Lautem, ami servisu hamutuk (tabar) foti ona asaun ida ne’e atu halo prevensaun ba moras malária liu hosi (1) realiza semináriu ka konferénsia barak kona-ba oinsá prevene moras malária, no (2) disrtibui rede olyset 5,000 japanés nia moskiteiru alta teknolojia (high tech). Iha adisaun balu, ami implementa dadaun projetu ba konstrusaun edifísiu eskola ho sala-aula nian 3 iha Iliomar Distritu Lautem atu estudante sira iha área ne’ebá bele estuda iha ambiente ne’ebé konfortu (di’ak). Apoia hosi ONG Japaun: Interasaun ema ba ema entre Japaun ho Timor-Leste konstroe liu hosi parseiru no prevé sensu na’in ba stakeholders. Governu Japaun apoia ONG Japaun nian ne’ebé hanoin no la’o hamutuk duni parte ba parte ho Timoroan. SHARE, servisu iha Aileu no Ermera, mak iha liña oin atividade promosaun saude nian. AFMET, iha Lautem, inisia ona iha tinan 2001 úniku programa kuidadu saude primáriu ne’ebé rekere partisipasaun komunidade lokál ida hasa’e ne’ebé forte, hasa’e sensu na’in nian entre emar sira. Relasaun ho “SISCA” programa ne’ebé Ministériu Saude organiza dadaun ona dezde 2008, SHARE no AFMET ativamente partisipa ona iha programa ida ne’e. SHARE treina ona ema promotór saude na’in 200 iha Distritu Aileu enkuantu AFMET treina ona ema promotór saude na’in 215 iha Distritu Lautem. PARCIC no PEACE-WINDS JAPAN, Sira nu’udar xave fair-trade promoters iha Japaun, servisu ho to’os na’in kafé nian atu hasa’e produsaun no generate income liu hosi organiza grupu agrikultura sira. OISCA iha Liquiça fó treinamentu ba foinsa’e timoran sira ho métodu sustentavel produsaun agrikultura nian. Sisters of the Visitation of Japan, grupu católiku ida servisu iha mehara, prevé dadaun ona medikamentu no servisu sanitáriu ba ema lokál sira liu hosi vizitasaun. JDRAC preve dadaun ona treinamentu Auto-Mechanics hodi kontribui ba kriasaun servisu Timor-Leste nian, iha relasaun íntimu ho Dili Institute of Technology (DIT). 13 14

4 SITIUS NEBE RELEVANTE Primeiru Ministru Japaun no nia Gabineti
Ministeriu dos Negosius Estrangeirus Ministeriu do Interior no Komunikasaun Web Japan Instituisaun Pesquiza ba Ekonomia no Sosial 15 16


Download ppt "Lala’ok moris iha Japaun no nia Étika Báziku (礼儀作法 Reigi Saho)"

Similar presentations


Ads by Google