Madara Rudzāte, MF VI, 14.grupa Autisms Madara Rudzāte, MF VI, 14.grupa

Vēsture 18.gs. medicīnas literatūrā tiek aprakstīti cilvēki, kas nesarunājas, ir ierāvušies sevī, ar labu atmiņu. 1867. – Henrijs Modslijs apraksta 4 gadus vecu bērnu savdabīgos emocionālos, intelektuālos un motoriskās attīstības traucējumus, pieskaitot tos pie psihozēm. 1911. gadā Bleibers, pētot pieaugušos pacientus, ievieš terminu šizofrēnija un identificē “A pamatsimptomus “. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 11-12.lpp

Vēsture 1943.gadā L.Kanner publicē “Autistic Disturbances of Affective Contact”, kurā pirmo reizi ieviesa terminu infantilais autisms. Apraksta bērnus, kuri nespēj kontaktēties ar apkārtējiem, sakarā ar izteiktiem valodas un emociju traucējumiem. Kaplan & Sadock’s “Synopsis of psychiatry”, 2007

Mūsdienās SSK – 10 Slimību klasifikators: F84 -Pervezīvi attīstības traucējumi F84.0 - Bērnības autisms F84.1 - Atipisks autisms F84.2 - Reta sindroms F84.5 – Aspergera sindroms http://aptieka.lv/?lapa=ssk10&limenis=4&ssk=F84&ssk2=F80...F89&mekletteksts=

Definīcija Autisms ir multifaktoriāla slimība, bet daudzas ģenētiskas slimības agrīnā vecumā primāri var manifestēties ar autisku uzvedību, valodas attīstības aizturi vai regresu un garīgu atpalicību. (Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 18.lpp) Klasiskais autisms (Kannera sindroms) ir agrīns, komplekss psihiskās attīstības traucējums, kurš sākas un tiek diagnosticēts bērniem līdz trīs gadu vecumam. (Bailey et al, 1996, Risch et al,1999)

Epidemioloģija Pēc EK datiem klasiskā autisma sastopamība : 3,3 – 16 : 10 000 Bet autiskā spektra traucējumi: 30 -63 : 10 000 Par Latviju statistikas datu nav, bet, pamatojoties uz vidējo sastpamības biežumu, Latvijā varētu būt aptuveni 11 500 ar autismu un AST. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 14.lpp

Epidemioloģija Kannera un Aspergera sindroms 4-5 reizes biežāk sastopams zēniem. Reta sindroms (raksturīgi AST) – vairāk meitenēm. Biežāk ģimenēs ar augstu sociālekonomisko stāvokli. AST dvīņu pētījumi demonstrē, ka konkordance starp monozigotiem (MZ) dvīņiem ir augstāka nekā dizigotiskiem (DZ). Konkordances rādītāji MZ dvīņiem ir 60 – 90%, bet DZ līdz 10% (Bachelli et al, 2006)

Etioloģija un patoģenēze Cēlonis var būt gan ģenētisks, gan ārvides faktoru izraisīts, kam raksturīgs multifaktoriāls vai komplekss iedzimšanas tips. (R.Muhle et al, 2004) AST var būt simptoms monogēnai, hromosomālai patoloģijai, kā arī iedzimtiem vielmaiņas traucējumiem. (Ch.Gillberg et al, 2006)

Etioloģija un patoģenēze Sindromi, kuriem raksturīgi autiska rakstura traucējumi: Fragilās X hromosomas sindroms Tuberozā skleroze Retta sindroms Eindželmaņa sindroms Prader-Willi sindroms Smith-Lemli-Opitz sindroms Smith-Magenis sindroms Neārstēta fenilketonūrija, u.c.

Etioloģija un patoģenēze Augstāks autisma risks: Augļa distress; Trauma vai ievainojums dzemdību laikā; Asiņošana grūtniecības laikā; Vasarā dzimušie bērni; Mazs dzimšanas svars; Iedzimtas malformācijas; Zems novērtējums pēc Apgares; Mekonija aspirācija; Neonatālā anemija . Pediatrics 2011 July; peds.2010-1036, Perinatal and Neonatal Risk Factors for Autism: A Comprehensive Meta-AnalysisGardener, et al.

Klīnika Komunikācijas problēmas : neatsaucas uz savu vārdu , nespēj pateikt, ko vēlas , kavēta runas attīstība. neseko norādēm, dažreiz šķiet nedzirdīgs, dažreiz šķiet dzirdam, bet dažreiz nē, nenorāda uz priekšmetiem, atsveicinoties nemāj agrāk mēdza teikt dažus vārdus, bet vairs to nedara.

Klīnika Sociālās saskarsmes problēmas: sociālos kontaktos nesmaida , šķiet, ka priekšroku dod spēlēm vienatnē , pats ņem sev vajadzīgās lietas, ir ļoti neatkarīgs, visu dara ļoti savlaicīgi, slikts acu kontakts, atrodas savā pasaulē , izslēdz apkārtējos no savas uztveres, neizrāda interesi par citiem bērniem.

Klīnika Uzvedības problēmas : dusmu lēkmes ir hiperaktīvs/nesadarbojas/izrāda pretestību nezin, kā spēlēties ar rotaļlietām regulāri mēdz izmantot vienus un tos pašus priekšmetus staigā uz pirkstgaliem ir neparasta pieķeršanās noteiktām rotaļlietām kārto priekšmetus rindās ir pārlieku liela jūtība pret atsevišķiem materiāliem vai skaņām ir atsevišķas īpatnējas kustības Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika- vadlinijas%20medikiem%20LAT.pd

Klīniskās izpausmes A Nespēj reaģēt uz tuvinieku jūtām. Nemeklē palīdzību. Nepiedalās vienaudžu rotaļās. Nespēj veidot vienkāršas attiecības.

Klīniskās izpausmes B Nespēj veidot neverbālas komunikācijas. Iztrūkst rotaļu iztēle. Valodas ekspresijas traucējumi. Valodā: Eholalija, stereotipijas, neoloģismi. Personas identifikācijas traucējumi. Vismaz 2 simptomi no A grupas un 1 B gupas simptomiem.  Nelson Textbook of Pediatrics, 19th ed. American Psychiatric Association: Diagnostic and statistical manual of mental disorders, fourth edition, text revision, Washington, DC, 2000, American Psychiatric Association.

Diagnostika The Checklist for Autism in Toddlers2 (CHAT) pievērš īpašu uzmanību bērna acu kontaktam un skatiena novērošanai, iztēles rotaļām un spējai sekot norādēm uz priekšmetiem. Nespēja veikt kādas no šīm darbībām tiek cieši saistītas ar autiskā spektra traucējumiem. Pervasive Developmental Disorders Screening Test – Stage 13 (Siegel 1998) izvērtē gan pozitīvos, gan negatīvos simptomus un ietver arī dažus jautājumus attiecībā uz regresu. Piemērots bērniem līdz 3 gadu vecumam. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika- vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

Diagnostika Australian Scale for Asperger’s Syndrome4 (Garnett and Attwood 1998) ir vecākiem vai skolotājiem aizpildāma novērtēšanas skala, kas paredzēta kopumā labi funkcionējošiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuriem šie traucējumi nav tikuši identificēti līdz skolas vecuma sasniegšanai. Tā sastāv no 24 jautājumiem, kas tiek novērtēti ar punktiem no 1 līdz 6, kā arī ietver anketu ar 10 papildus uzvedību raksturojošiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild ar „jā” vai „nē”. Ja lielākā daļa no anketas jautājumiem tiek atbildēta ar „jā” un lielākā daļa no novērtējumiem ir starp 2 un 6, bērns tiek nozīmēts uz diagnostisko pārbaudi. Autisma pārbaudes anketa9 (ASQ) ir pazīstama arī kā Sociālās komunikācijas anketa10 (SCQ). Anketa ir mēģinājums izstrādāt ticamu un pareizu pārbaudes instrumentu, kas balstās uz pašreiz noteiktajiem autisma diagnostikas kritērijiem. Tā ir paredzēta visām vecuma grupām. Anketu aizpilda persona, kas nodrošina primāro aprūpi personai ar iespējamiem autiskā spektra traucējumiem. ASQ vai SCQ sastāv no 40 jautājumiem. Jautājumi formulēti tā, lai būtu saprotami vecākiem bez papildus paskaidrojumu sniegšanas. Anketai ir divi varianti, no kuriem viens paredzēts bērniem līdz 6 gadu vecumam, otrs – bērniem no 6 gadu vecuma. Tiek uzskatīts, ka ASQ un SCQ ir ļoti efektīvs pārbaudes instruments bērniem sākot no 4 gadu vecuma. Tomēr tāpat kā ar citām anketām, arī ar šīs anketas palīdzību vien nav iespējams uzstādīt individuālo diagnozi. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika- vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

Diagnostika Indikācijas, kas liecina par nepieciešamību steidzami veikt turpmākas pārbaudes līdz 12 mēnešu vecumam neveido „zīdaiņu valodai” raksturīgās skaņas. līdz 12 mēnešu vecumam nav žestu valoda (norādes, māšana, māšana atvadoties, utt.) . līdz 16 mēnešu vecumam neizrunā nevienu vārdu . līdz 24 mēnešu vecumam neizrunā spontānas (ne tikai savstarpēji atskanīgas) 2 vārdu frāzes. JEBKĀDS JEBKĀDU valodas vai sociālo prasmju zudums JEBKĀDĀ vecumā. Diagnostikas iespējas – vadlīnijas medicīnas darbiniekiem. - http://www.autisms.lv/attachments/article/6/Diagnostika- vadlinijas%20medikiem%20LAT.pdf

Diagnostika Diagnozes noskaidrošanas procesā nepieciešamās specialistu konsultācijas: Neirologa konsultācija; Ģenētiķa konsultācija.

Ārstēšana Autisma un AST ārstēšana ir kompleksa un galvenās terapijas metodes ir nemedikamentozas. Ārstēšanā tiek iesaistīta multisdisciplināra komanda, kurā uzsvars pamatā tiek likts uz valodas spēju, komunikāciju un sociālo iemaņu attīstīšanu.

Strukturētās pieejas Strukturētās pieejas ir efektīvas intervences metodes, kurām ir empīrisks pamatojums un noteikta struktūra. Šīs metodes balstās uz uzvedības terapijas principiem. Piemēri: TEACCH (Treatment and Education for Autistic and Related Communication – Handicapped Children) PECS (Picture Exchange Communication System) ir attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma. Populāra pasaulē, lieto daži speciālisti arī Latvijā. STEP (Structured Teaching for Execeptional Pupils) programma. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 38.-39.lpp

Ārstēšana Emociju mācīšana. Sociālie stāsti. Sensorā integrācija – metode nodrošina bērnu ar dažādiem sajūtu in kinestētiskiem stimuliem un māca integrēt tos vienā veselumā. Montresori pedagoģija/terapija. Mūzikas terapija, mākslas terapija, reitterapija un ciešo skāvienu terapija – dod uzlabojumu, bet nav pietiekoši daudz pierādījumu par terapijas efektivitāti. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 39.-40.lpp

Sociālā stāsta piemērs Atrodi vējjakas augšpusi. Paņem pakaramo. Uzliec vējjaku uz pakaramā. Vējjaku aiznes uz skapi. Pakar pakaramo uz stieņa. Aizver skapja durvis. Autisms un autiska spektra traucējumi. Ieskats teorijā un praksē. /Sast. A. Vabale; - Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte; 2008. , 106.lpp

Paldies par uzmanību!