1. No taupības politikas līdz augstākai dzīves kvalitātei Eiropā un Latvijā
Mārtiņš Zemītis
Eiropas Komisijas ekonomists
Rēzekne, 2014.gada 20.marts

2. Prezentācijas struktūra
Eiropas Savienības atbilde ekonomikas krīzei
Ekonomikas un finanšu sakārtošana
Jauniešu bezdarbs (garantija, Erasmus+)
Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas veikumi
ES fondi Latvijai kā ieguldījums attīstībā
Naudas drošība, pārtikas marķēšana, viesabonēšana
Latvijas mācības Eiropai
Latvijas modelis: nodokļi, eksports, darbaspēks
Eiro ieviešana kā stabilizējošs faktors
Riski: emigrācija un sociālā noslāņošanās

3. Dziļa parādu krīze visā Eiropā…
… noveda pie bažām par eiro stabilitāti

4. … un ļoti dziļas ekonomiskās krīzes

5. Krīze smagi skāra Latviju, bet šobrīd vērojama atgūšanās

6. Izaugsmes modelis: patēriņš atkal kļūst par lielāko dzinuli, bet izaugsmes pamatā joprojām ir eksports
Avots: CSP, Swedbank prognozes

7. Krīzes sekas: bezdarbs, īpaši jauniešu

8. Jauniešu bezdarbs Grieķijā, Spānijā, Horvātijā > 50%
Austrijā un Vācijā < 10%
Latvijā: ap 20%
The crisis hit young people exceptionally hard:
Nearly one in four young people on the labour market cannot find a job
EU youth unemployment rate more than twice as high as the general unemployment rate
More than 32% of unemployed young people long-term unemployed
Young people over-represented in temporary and part-time work
7.5 million young Europeans aged neither in employment, nor in education and training (NEETs) 8

9. Eiropas Savienības atbilde uz krīzi:
Ciešāka sadarbība un uzraudzība
Izaugsmei labvēlīga budžeta taupības politika
Kreditēšanas atjaunošana
Izaugsmes un konkurētspējas atbalstīšana
Bezdarba samazināšana, īpaši jauniešu vidū
Publiskās pārvaldes modernizēšana

10. Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās
Ciešāka sadarbība un uzraudzība dalībvalstu ekonomiskajā, budžeta un nozaru politikā
Jādara viss, lai krīze neatkārtotos un valstis ievērotu vienošanās

11. Reformu kalendārs Nacionālais Eiropas pusgads pusgads
Mērķis: lai reformu cikls būtu saskaņots ar budžeta ciklu

12. Parāda un deficīta sliekšņi (no IKP)
60% 3%

13. Valstu parādi stabilizējas

14. Stratēģijas Eiropa2020 mērķi
ES valstis vienojušās par kopīgiem mērķiem; Izaugsmei jābūt:
Gudrai Ilgtspējīgai Iekļaujošai

15. Eiropa2020 prioritātes
Paaugstināt nodarbinātības līmeni Eiropā un gādājot, lai būtu vairāk labu darbavietu, īpaši sievietēm, jauniešiem un gados vecākajiem darba ņēmējiem
Investēt prasmju iegūšanā un izglītībā un tā palīdzot visu gada gājumu cilvēkiem paredzēt pārmaiņas un pielāgoties tām

16. Eiropa2020 mērķi
75% nodarbinātība sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem (LV mērķis – 73%, reāli - 68,1%(2012)).
Mazāk par 10% skolu pametušo jauniešu (LV mērķis – 13,4%, reāli – 10,5%, zēni - 14,3% (2013))
Vismaz par 20 miljoniem mazāk cilvēku, kuri dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā vai kuri ir uz riska robežas

17. EK Rekomendācijas Ikgadējas, specifiskas, konkrētām valstīm adresētas
- Izstrādā Eiropas Komisija
- Pieņem visas dalībvalstis ES Padomē
- Ievieš dalībvalstu atbildīgās iestādes
Piemērs: augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšana, prakses vietas jauniešiem bez darba, u.c.

18. Rekomendācija Nr.3 DAĻĒJI IZPILDĪTA!
- Cīnīties ar ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu
- Pilnveidot profesionālo izglītību
- Uzlabot karjeras konsultācijas
- Ieviest garantiju jauniešiem
- Veidot prakses vietas
DAĻĒJI IZPILDĪTA!

19. Rekomendācija Nr.4 DAĻĒJI IZPILDĪTA!
- Uzlabot pabalstu pieejamību un atbilstību vajadzībām
- Samazināt nabadzību, īpaši bērnu vidū
- Reformēt sociālo palīdzību
DAĻĒJI IZPILDĪTA!

20. Rekomendācija Nr.5 NAV IZPILDĪTA!
- Stimulēt izcilību augstākajā izglītībā
- Reformēt akreditācijas sistēmu
- Samazināt augstskolu skaitu
- Nojaukt šķēršļus ārvalstu studentiem un pasniedzējiem
- Izvērtēt & modernizēt zinātni
NAV IZPILDĪTA!

21. Kāpēc vajag jauniešu garantiju?
Jaunieši pamet mācības vai nodarbinātību – jo zemāks izglītības līmenis, jo augstāks risks būt par bezdarbnieku ilgāku laika periodu
Apgrūtināta pāreja no izglītības iestādes uz darba vietu – jaunietim ir liels risks kļūt par bezdarbnieku pēc izglītības iestādes beigšanas
Pieaug iemaņu un darba vietu ģeogrāfiskā nevienlīdzība – ES teritorijā pieejami 2 miljoni vakanču

22. Jauniešu garantija - mērķis
Nodrošināt, lai jaunieši līdz 25 gadiem saņemtu labas kvalitātes nodarbinātības, izglītības, māceklības vai prakses piedāvājumu 4 mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai beidzot formālo izglītības iestādi

23. ES jauniešu programmas (EURES..)
ES politika
Finansējums
ES jauniešu programmas (EURES..)
ESF,
JNI
Cits
LV budžets
Jauniešu
garantija
4 mēneši
Māceklība
Prakse
Darbs
Izglītība
LV politika
Jauniešu garantijas ieviešanas plāns, iesaistot partnerus

24. Vienota programma izglītībai, jaunatnei un sportam (2014-2020)
ERASMUS +
Vienota programma izglītībai, jaunatnei un sportam ( )

25. Erasmus+: jauna pieeja – kāpēc?
Dziļa ekonomikas krīze un augsts jauniešu bezdarbs
Darbavietas ir, taču jauniešiem ir nepietiekamas prasmes un zemas nodarbinātības iespējas pēc studijām
Pieaug prasības pēc augsta līmeņa prasmēm
Globāla cīņa par smadzeņu piesaisti: izglītības internacionalizācija
Nesalīdzināmi plašāks mācību piedāvājums un IKT potenciāls
Savstarpēji papildināma formālā, neformālā un netradicionālā izglītība
Nepieciešama ciešāka saikne ar darba vidi

26. Erasmus+: saikne ar politiku
ES2020 stratēģijas svarīgākie mērķi izglītībā:
Priekšlaicīgi pamet izglītības sistēmu (ET):< 10 % (LV: 10,5 %; vidēji ES: 12,7 %)
Iegūst augstāko izglītību: > 40% (LV: 37,0 %; vidēji ES: 35,7 %)

27. Erasmus+: saikne ar politiku
Pirmsskolas izglītība un aprūpe: > 95 % bērnu (LV: 92,7 %; vidēji ES: 93,2 %)
Pamatprasmes: < 15 % no 15 g.v. ar vājām sekmēm (lasīšana: LV: 17,6 %; ES vidēji: 19,6 %; matemātika LV: 22,6 %; vidēji ES: 22,2 %; dabaszinības: LV: 14,7 %; vidēji ES: 17,7 %)
Mācību mobilitāte: > 20 % augstskolu absolventu un > 6 % sākotnējo profesionālo kvalifikāciju (SPK) ieguvušo
Absolventu nodarbinātības līmenis: > 82 % (LV: 74,2 %; vidēji ES: 75,7 %)
Pieaugušo dalība mūžizglītībā: > 15 % (LV: 7,0 %; vidēji ES: 9,0 %)

28. Erasmus+: vienkāršāka struktūra
Iepriekš
Tagad
Jaunatne darbībā
Starptautiskās
augstākās
izglītības
programmas:
Erasmus Mundus,
Tempus, Alfa, Edulink, divpusējās programmas
Mūžizglī-tības programma:
Grundtvig
Erasmus
Leonardo
Comenius
Erasmus+ 1.
Individuālāmācību mobilitāte 3.
Atbalsts politikas refomām 2.
Sadarbība inovācijām un labās prakses apmaiņai
Konkrētas darbības:
Jean Monnet
Sports

29. 3 pamatvirzieni: Individuālā mācību mobilitāte
Sadarbība inovācijām un labās prakses apmaiņai
Atbalsts politikas reformām

30. Mērķi (2014-2020) Kopējais budžets 14,7 miljardi eiro
Pavisam mobilitātes iespējas
Vairāk nekā 4 miljoni cilvēku
Augstākā izglītība
Aptuveni 2 miljoni studentu
Arodizglītības studenti
Aptuveni studentu
Darbinieku mobilitāte
Aptuveni pasniedzēju, skolotāju, izglītības darbinieku un personu, kas strādā ar jauniešiem
Brīvprātīgo un jauniešu apmaiņas programmas
Vairāk nekā jauniešu
Studiju kredīta garantiju programma maģistra grāda iegūšanai
Aptuveni studentu
Kopīgās maģistra grāda studijas
Vairāk nekā studentu
More than 4 million people overall will benefit from mobility opportunities
(versus 2.8 million in ) ;
Around HE students and VET students will spend a part of their education abroad, including about ??? ??? traineeships in companies ;
Around teachers, trainers, education staff and youth workers will acquire new teaching and learning methods abroad ;
Around Master students will benefit from the new loan guarantee scheme ;
More than young people will be given the opportunity to volunteer or participate in youth exchanges ;
More than joint degree students (between EU and non-EU universities) ;
Around Strategic Partnerships involving institutions / organisations ;
More than 150 Knowledge Alliances involving 1500 higher education institutions and enterprises;
More than 150 Sector Skills Alliances involving 2000 VET providers and enterprise

31. Eiropas Parlamenta lielākie veikumi
Eiropas Parlamenta 2014. gada velešanas
ES daudzgadu budžets iedzīvotājiem un ekonomikai
Banku savienība: nodokļu maksātāju nauda drošībā
Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?
Mobilo sakaru viesabonēšanas maksas samazināšana

34. Pārtikas marķēšana: ko mēs ēdam?
Video par jaunajiem marķēšanas noteikumiem

36. Kāpēc balsot EP vēlēšanās 24.maijā?
Nāc. Runā. Panāc.
6 miljardi eiro Latvijas attīstībai

37. ES fondu sadalījums – 4,4 miljardi EUR
+ lauksaimniecībai – 1,7 miljardi EUR

38. Eiro ieviešana Vairāk investīciju – ražošanas un darbavietu
Eiro ir uzticama valūta (25% pasaules rezervēm)
Lielāka ietekme ES un piederība ES kodolam
Stabilitāte un drošība krīzes periodā
Mazāki maksājumi valsts parāda apkalpošanai
Lētāki kredīti
Lata devalvācijas rēga beigas
Eiro nenozīmē identitātes zudumu
Pārejas periods bija lētāks un vienkāršāks kā plānots
Krīzes pārvarēšanas "izejas stratēģija"
Pievienošanās elitāram klubam, kopā ar Igauniju
Valsts kredītreitinga paaugstināšana

39. Emigrācija

40. Sociālā noslāņošanās 37% iedzīvotāju uz nabadzības riska sliekšņa 26% dzīvo nabadzībā

41. Konkurētspēja

42. Pusmūža krīze: sabalansētai un straujai izaugsmei nepieciešams strukturāli kvalitatīvāks pamats

43. Nodokļu slogs: ja gribam, lai valsts tērē vairāk, tad arī nodokļos ir jāmaksā/ jāiekasē vairāk
ES28
attiecīgi 40% un 49%
Latvijā
attiecīgi 28% un 37%

44. Nodokļu struktūra: relatīvi liels nodokļu slogs darbaspēkam un ļoti augsta ienākumu nevienlīdzība

45. Ēnu ekonomika: sociāla neaizsargātība, zemāks ražīgums, apgrūtināta eksporta spēja un konkurence

46. Darba tirgus: algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties
Darba tirgus: algas turpinās augt, bet vai uzņēmumi to varēs atļauties? Darba tirgus pārkaršana un “go-stop” risks
Avots: CSP, Swedbank prognozes

47. Inovācijas: ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ievērojami atpaliek no ES vidējā

48. Inovācijas: galvenais avots ir ārvalstu finansējums, bet tērē galvenokārt izglītības iestādes. Kur ir uzņēmēji?
Izdevumi pētniecībai un attīstībai 2012.gadā (provizoriskie dati), % no IKP
Avots: Eurostat

49. Paldies!