1. Latvijas lauksaimniecības attīstības redzējums
Rigonda Krieviņa
Zemkopības ministrija

2. Saturs: I Lauksaimniecības nozares rezultāti un prognozes
NOZARES ANALĪZE
IZAICINĀJUMI
RISINĀJUMI
I Lauksaimniecības nozares rezultāti un prognozes
II Nākotnes izaicinājumi
Klimata pārmaiņas un vide
Tirdzniecība un konkurētspēja
III Kādi risinājumi?

3. Lauksaimniecības nozares vispārējie rādītāji
1232
+218 % salīdzin. ar 2004.g.
NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, Eurostat

4. Lauksaimniecības nozares attīstība kopš 2004.g.
Ekonomiskā izaugsme
Pieaugusi ražošana
Pieaugusi produktivitāte
NOZARES ANALĪZE
L/s pievienotā vērtība IKP → +9%
Ienākumi uz 1 nodarbināto l/s → divkāršojušies
Eksports → +7 reizes
Kooperatīvu skaits→ divkāršojies
Kooperatīvu apgrozījums → +10 reizes
LIZ→ +14%
Saražota gaļa→ +15%
Saražots piens → +24%
Saražoti graudi → dubultā
Bioloģisko saimniecību skaits → trīskāršojies
Lopkopības / augkopības produkcijas izlaide → divkāršojusies
Pārtikas nozares realizētās produkcijas vērtība → + 55%
Izslaukums no govs → + 42%
Graudu ražība → %

5. Vispārīgi par pārtikas prognozēm pasaulē
Pieaugs pieprasījums pēc:
pārtikas attīstības valstīs;
veselīgiem un dabīgiem produktiem, t.sk. bioloģiskiem lauksaimniecības produktiem;
lauksaimniecības izejvielām ne tikai pārtikai, bet arī lopbarībai un biodegvielas ražošanai;
ES iekšējā patēriņa izaugsmei nav daudz vietas (izņēmums – jaunās dalībvalstis);
Ražošanas apjomos radikāli pieaugumi nav sagaidāmi, cenu līmenis būs zemāks;
EK prognozējot lauksaimniecības nozaru nākotni pieņem, ka:
Krievijas embargo tiks izbeigts līdz 2016.gada beigām,
degvielas cenas saglabāsies zemas,
ņem vērā tikai līdz šim noslēgto tirdzniecības līgumu ietekmi.
NOZARES ANALĪZE

6. Piena nozare
NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, LDC, EK

7. Piena nozares prognozes
NOZARES ANALĪZE
Pasaulē pieaugs pieprasījums pēc piena un piena produktiem;
Piena iepirkuma cenām ES prognozē mērenu pieaugumu;
Minimāla iekšējā tirgus izaugsme Eiropā;
Nozīmīga loma ir Ķīnas tirgum;
Krievijai pārtraucot importa aizliegumu no ES, varētu atgūt tikai pusi no iepriekšējā eksporta;

8. Graudaugu nozare. Kvieši
NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, LDC, EK

9. Graudu nozare prognozes
Pasaulē īstermiņā paredzami lieli krājumi un cenu samazināšanās;
Vidējā termiņā globālajā tirgū cenas nedaudz palielināsies;
Pieaugs pieprasījuma pēc lopbarības;
Zaļināšanas prasības varētu neatstāt būtisku iespaidu uz graudu ražošanu;
Izaugsmi ES bremzēs:
- aramzemes samazināšanās,
- mērens ražības pieaugums,
- relatīvi zems cenu līmenis;
NOZARES ANALĪZE

10. Gaļas nozare. Liellopi NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK, FAPRI

11. Liellopu gaļas nozares prognozes
Liellopu gaļas nozares attīstība ES lielā mērā atkarīga no:
- tendencēm piena nozarē,
- saistītā atbalsta ieviešanas,
- eksporta iespējām;
nedrošība par dzīvu dzīvnieku eksportu uz Turcija;
potenciāli tirgi - Āzijas valstis un Tuvo austrumu valstis, ja tiks samazinātas netarifu barjeras;
NOZARES ANALĪZE

12. Gaļas nozare. Cūkas
NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK

13. Cūkgaļas nozares prognozes
Līdz 2025.gadam prognozē nelielu ES ražošanas apjoma pieaugumu;
Ražošanas pieaugumu bremzēs vides un sociālie apsvērumi, kas izriet no nacionālajiem noteikumiem par mēslu apsaimniekošanu;
pieprasījuma palielinājums pēc cūkgaļas pasaules tirgū;
pieprasījums palielināsies Āzijā un samazināsies ES;
NOZARES ANALĪZE

14. Gaļas nozare. Aitas
NOZARES ANALĪZE
Avots: CSP, LDC, LVAEI, EK, FAPRI

15. Aitu gaļas nozares prognozes
Praktiski neizjūt tiešu EMBARGO ietekmi;
Eiropai interesē tuvējie tirgi dēļ izmaksām un dēļ kvalitātes (nesaldēta gaļa);
Gaļas ražošanas apjoms ES nedaudz samazināsies;
Pieaugošs pieprasījums (uz jēra gaļas rēķina);
Neliels cenas pieaugums ES;
NOZARES ANALĪZE

16. II Nākotnes izaicinājumi
Klimata pārmaiņas un vide
Tirdzniecība un konkurētspēja
IZAICINĀJUMI

17. Izaicinājumi Latvijas lauksaimniecībai
Konkurence atvērtā pasaules tirgū
Klimata pārmaiņas,
nelabvēlīgi laika apstākļi
Latvijas lauksaimniecība
IZAICINĀJUMI
…citi?
Vides u.c. ražošanas prasības
Pasaules cenu svārstības
Ārkārtas riski, piem., dzīvnieku slimības

18. Klimata pārmaiņas – gan drauds, gan iespēja?
Aktīvāka cilvēku saimnieciskā darbība  vairāk emisiju atmosfērā 
 straujākas klimata pārmaiņas  izmaiņas ražās – kādas?
Prognozētās kviešu ražas 2050.gadā klimata pārmaiņu ietekmē*, salīdzinājumā ar potenciālajām kviešu ražām, ja klimata pārmaiņu ietekmes nebūtu
IZAICINĀJUMI
> +25%
+11% - 25%
..bet nav ņemti vērā tādi faktori kā iespējamā jūras ūdens līmeņa celšanās un biotiskais stress (kaitēkļi, slimības u.tml.)
* scenāriji, ja emisijas pieaug straujāk kā tagad
Avots: OECD Tirdzniecības un lauksaimniecības direktorāts,

19. Klimata pārmaiņas Latvijā – gan drauds, gan iespēja?
Pirmie secinājumi no LVĢMC pētījuma par klimata pārmaiņām Latvijā laikā no – gadam:
Gaisa t°, īpaši ziemā un pavasarī
Veģetācijai labvēlīgais laika periods
Nokrišņu daudzums
Ļoti stipru nokrišņu novērojumi (attēlā)
Max 1 diennakts un max 5 diennakts nokrišņu daudzums (uzskata par plūdus izraisošu gadījumu indikatoru)
IZAICINĀJUMI
…slimību izplatība?
…kaitēkļi?
…ekstrēmi laika apstākļi (vētras, sausums, plūdi)?
LVĢMC uzsācis pētījumu, kurā modelēs nākotnes klimata pārmaiņu scenārijus Latvijai līdz pat gadam un to ietekmes, t.sk. lauksaimniecībā
Dienu skaits gadā ar stipriem (≥10 mm) nokrišņiem Latvijā laika periodā no līdz gadam
Avots: Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas Centrs, 2016

20. Klimata pārmaiņu politikas konteksts un mērķi
ANO Vispārējā konvencija Par klimata pārmaiņām (UNFCCC)
Kioto protokols/ Parīzes nolīgums (COP 21)
ES ceļa karte 2050
ES klimata un enerģētikas ietvari 2020 /2030
Latvijas klimata politika
Vienošanās starp 195 valstīm samazināt globālās SEG tā, lai atmosfēras t° palielinājums (salīdzinājumā ar pirms industriālo periodu) saglabātos zem 2° C, ar mērķi 1,5° C
IZAICINĀJUMI
ES līdz 2020.gadam ES kopējais mērķis ir (SEG samazinājums pret 1990.gadu -20%, 20% atjaunojamo energoresursu īpatsvars galapatēriņā, 20% energoefektivitātes uzlabojumi)
ES ES apsolījusi samazināt SEG emisijas par vismaz 40%, līdz 2030.gadam, par bāzes gadu ņemot 1990.gadu (-43% ETS, -30% ne-ETS sektorā)
ES 2020 ietvarā Latvijai ne-ETS* sektorā ir pieļaujams emisiju kāpums +17%, salīdzinot ar gadu
Paredzamais SEG samazinājums Latvijai ne-ETS* sektorā būs 0-10 %, salīdzinot ar gada līmeni. MK uzdevums ir strādāt uz 0% samazinājumu.
*Lauksaimniecība – ne-ETS sektors
Avots: VARAM, ZM LD

21. Latvijas ne-ETS sektora emisiju dinamika un prognozes 2005. –2030. g
Latvijas ne-ETS sektora emisiju dinamika un prognozes 2005.–2030. g. (kt CO2 ekv.)
2020. gadam pieļaujamais SEG emisiju palielinājums ne-ETS sektorā +17 %
gadam ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mērķis % pret 2005.gadu
IZAICINĀJUMI
Avots: VARAM, ZM LD

22. Lauksaimniecības SEG emisijas, CO2 eq, tūkst.t, 2013
SEG emisijas lauksaimniecībā un lauksaimniecības preču izlaides vērtība
Lauksaimniecības SEG emisijas pret lauks. preču izlaidi (CO2 eq, tūkst.t/ milj.EUR), 2013
Lauksaimniecības SEG emisijas, CO2 eq, tūkst.t, 2013
IZAICINĀJUMI
Lauks. preču izlaides un CO2 lauksaimniecībā izmaiņas gads pret g.
Avots: Eurostat

23. Valsts pētījums “Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums”
augkopībā
lopkopībā
Precīzā minerālmēslojuma lietošana Minimāla augsnes apstrāde Mēslošanas plānošana Nitrifikācijas inhibitoru lietošana Tieša minerālmēslu iestrāde augsnē Integrētās lauksaimniecības ieviešana
Barības bagātināšana ar taukvielām
Barības devu plānošana
Barības kvalitātes uzlabošana
Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana
Intensīvas ganīšana
(notiek bieža liellopu rotācija pa ganībām)
Ganību sezonas pagarināšana
Ganību zelmeņa kvalitātes uzlabošana
IZAICINĀJUMI
augkopībā un lopkopībā
Meliorācijas sistēmu uzturēšana
Skābu augšņu kaļķošana
Slāpekļa piesaiste (tauriņzieži)
Slāpekļa piesaistes veicināšana (gumiņbaktērijas+ tauriņzieži)
Ilggadīgo zālāju ierīkošana organiskajās augsnēs
Bioloģiskās lauksaimniecības ieviešana
Biogāzes ražošanas veicināšana
Ir pētījumi, kas liecina, ka ir emisiju mazināšanas pasākumi, kas var būt izmaksu efektīvi
Svarīgi saprast, kuri būtu izmaksu efektīvi pasākumi Latvijai raksturīgām saimniecībām

24. ASV, Ohaio piemērs – bez aršanas tehnoloģijas, virsaugu izmantošana
Vairāk kā 40 gadus izmantojot bezaršanas tehnoloģijas un virsaugus, šādi secinājumi:
organiskās vielas saturs no 0,5% gadā pieaudzis līdz 8% gadā
> 30 reizes pieaugusi augsnes ūdens saturēšanas spēja
zemāka temperatūra augsnē, attiecīgi zemāka iztvaikošana un vieglāk pārciest pēkšņus karstuma viļņus
par 90% mazāk herbicīdu
izmantojot slāpekli piesaistošos virsaugus, ievērojami mazāk mākslīgā mēslojuma
iespējams iegūt augstākas ražas kā vidēji reģionā
IZAICINĀJUMI
David Brandt, Agriculture and agricultural soils facing climate change and food security challenges: public policies and practices, , Paris, France
~ 03:06:00

25. Politikas būtiski ietekmē arī sabiedrības viedoklis…
Eirobarometra aptaujas: Vai vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai būtu jābūt vienām no prioritātēm ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikā?
IZAICINĀJUMI
Vidēja ES mājsaimniecība KLP periodā ieguldīja 277€

26. Kāpēc vides prasībām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība?
Bites arvien vairāk pakļautas negatīvām ietekmēm
Draudi bioloģiskajai daudzveidībai
IZAICINĀJUMI
Augšņu degradācija
(ūdens, vēja erozija, organisko vielu samazināšanās, paskābināšanās u.c.)
Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu kvalitāte
… un dauzi citi iemesli
Avoti: European Food safety authority
Aļģu ziedēšana Baltijas jūrā MODIS satelīta attēlā, 2015.gada 11.agusts, Vides Risinājumu institūts
European Environment Agency, 2015.

27. Videi draudzīgāki lauksaimniecības pasākumi
Tagad:
Nitrātu direktīva, Ūdens struktūrdirektīva, Savvaļas putnu, Biotopu direktīvas u.c.
Savstarpējā atbilstība kopš gada
LAP pasākumu mērķi un nosacījumi
Atbalsta pakāpeniska atsaistīšana no ražošanas apjomiem un cenām
Zaļināšana u.c.
Nākotnē:
Arī turpmāka maksājumu atsaistīšana no ražošanas (potenciāli videi viskaitīgākie)
Uz rezultātu balstīti maksājumi (maksājumi par ekosistēmu pakalpojumiem)
Papildus nosacījumi atbalsta saņemšanai …?
IZAICINĀJUMI

28. Divpusējie (reģionālie) ES tirdzniecības līgumi
- ES un Muitas savienība
- Eiropas Ekonomiskā zona
IZAICINĀJUMI
- spēkā esoši ES preferenciālie līgumi
- norit sarunas vai noslēgtie līgumi vēl nav stājušies spēkā
- tiek plānota sarunu uzsākšana

29. Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports
gadā pārtikas un lauksaimniecības produkti - viena no nozīmīgākajām Latvijas eksporta nozarēm
2015. gadā, ņemot vērā eksporta vērtības kritumu par 1 %, lauksaimniecības un pārtikas produkti - otrā nozīmīgākā Latvijas eksporta nozare
2012.gads
2013.gads
2014.gads
2015.gads
1.vieta
2.vieta
20,7%*
21,2%
19,8%
18,9%
Pirmajā vietā – meža nozares produktu eksports
IZAICINĀJUMI
* - % no kopējās Latvijas preču eksporta vērtības
Vērtības izteiksmē vislielākais eksporta pieaugums bija:
graudaugiem un
eļļas augu sēklām.
Vērtības izteiksmē vislielākais eksporta samazinājums bija:
Alkohol. un bezalkohol. dzērieniem (-24%),
pārtikas rūpniecības atliekām (-18%),
pienam un piena produktiem (-18%),
gaļas un zivju izstrādājumiem,
konserviem (-9%).
Produkti, kurus skāra gada augusta Krievijas importa embargo un Krievijas pagaidu importa aizliegums gada jūnijā (zivju konserviem)

30. Izmaiņas Latvijas eksportā
Latvijas tirdzniecība ir apliecinājusi noturību pret lieliem satricinājumiem.
1) Nozīmīga eksporta tirgus zaudējums (RU embargo) un būtisks pieprasījuma samazinājums (Krievijas rubļa devalvācija)
2) Saasināta konkurence no līdzīgi skartajām kaimiņvalstīm, kurām arī bija jāpārorientē Krievijai paredzētais eksports.
pa galamērķa valstīm
IZAICINĀJUMI
Avots: EK, CSP
Eiro vērtības samazināšanās (pret ASV dolāru, Ķīnas juaņu un Lielbritānijas mārciņu) ir palīdzējusi eksportētājiem paplašināt tirdzniecību ārpus eirozonas.

31. III Kādi risinājumi?
RISINĀJUMI

32. Elastība pie mainīgiem apstākļiem
Elastība (resilience) – spēja:
laicīgi un efektīvi paredzēt
amortizēt
pielāgoties
atgūties
nodrošināt sistēmu struktūru un funkciju aizsardzību, atjaunošanu vai uzlabošanu
Latvijas lauksaimniecība
Klimata pārmaiņas,
nelabvēlīgi laika apstākļi
Konkurence atvērtā pasaules tirgū
Vides u.c. ražošanas prasības
Pasaules cenu svārstības
Ārkārtas riski, piem., dzīvnieku slimības
…citi?
RISINĀJUMI

33. Ko darīt? Videi draudzīgas un izmaksu efektīvas saimniekošanas prakses
Inovācijas un precīzās tehnoloģijas
Ražošanas un produktu dažādošana
Produkti ar augstāku pievienoto vērtību
Produktivitātes celšana
Riska pārvaldība
Meklēt jaunus noieta tirgus
Sadarbība un kooperācija «tirgus varas» stiprināšanai
RISINĀJUMI

34. Ko varam darīt, lai mazinātu emisijas?
VALSTS
Konsultanti
Sabiedrība
nozares attīstības un emisiju prognozēšana
apmācību kursi par klimatam draudzīgām lauksaimnieciskās ražošanas praksēm
informācijas nodrošināšana lauksaimniekiem
patēriņa maiņa
IZAICINĀJUMI
politikas, kas veicina klimatam draudzīgu prakšu ieviešanu
klimatam draudzīgu lauksaimnieciskās ražošanas prakšu ieviešana
sadarbība ar citām valstīm, organizācijām, pieredzes pārņemšana
Zinātnieki
pētījumu programmas izmaksu efektīvu emisiju mazināšanas metožu apzināšanai
Lauksaimnieki, nozare

35. Globālās konkurētspējas indekss
Latvijas konkurētspēja Pasaules Ekonomikas foruma gada ziņojums par globālo konkurētspēju
Globālās konkurētspējas indekss
44. vieta
inovācijas un tirgus lielums ir valsts vājākā vieta,
privātā sektora konkurētspēju kavē vājā zināšanu pārnese,
uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte ir viena no zemākajām ES,
pētniecības iestāžu un uzņēmumu sadarbība ir nepietiekama.
RISINĀJUMI

36. EIP - informē zinātniekus par lauksaimnieku pētniecības vajadzībām,
Eiropas inovāciju partnerība (EIP) lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai
EIP - informē zinātniekus par lauksaimnieku pētniecības vajadzībām,
- rada pievienoto vērtību, labāk sasaistot lauksaimniecības praksi un pētniecību,
- veicina pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu,
- veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē.
LAP : M16 Sadarbība (19,7 milj. EUR):
M16.1. Atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai
Atbalsta saņēmējs - EIP darba grupa
grupa apvieno vismaz trīs dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus, no kuriem vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks
grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi* (praktiski pielietojami, inovatīvi risinājumi), sekmējot nozaru attīstību;
Max apjoms vienai grupai projektu īstenošanai ir EUR, intensitāte – 90%
Max projekta īstenošanas termiņš – 5 gadi
M16.2. Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei
Max apjoms vienai grupai projektu īstenošanai ir EUR, intensitāte – 90%
M16.3. Ar lauku tūrismu saistītu tūrisma pakalpojumu attīstīšana
RISINĀJUMI

37. Ko prasa patērētāji?
RIMI pētījums (2015) - Latvijas ražotāju piedāvājums nepietiekams:
EKO piena produkti
kazas siers
bioloģiskas izcelsmes liellopa, teļa, truša, tītara gaļa
jogurta un bezglutēna saldējums
dabiskās sulas un ievārījumi
zefīri
vietējie augļi un dārzeņi (t.sk. mazāk zināmi un neparasti)
Kvalitatīvi bioloģiski produkti:
šādiem produktiem ir priekšrocības publiskajos iepirkumos
iespēja marķēt produktus ar ES un LV atpazīstamu norādi
RISINĀJUMI
Inovatīvi nišas produkti
jaunu produkcijas veidu radīšana mājas apstākļos (mājražošanas attīstība), ievērojot tirgus pieprasījumu un iedzīvotāju pirktspēju
pašreiz Latvijā reģistrēti 1259 pārtikas mājražotāji (~70% no tiem ir augu izcelsmes produkcijas ražotāji)

38. Importa aizstāšana ar pašu ražojumiem
Starp TOP 100 Latvijas visvairāk importētajiem lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktiem 2014.gadā ir:
N.p.k. TOP 100
Produkts 9.
Rapšu neapstrādāta eļļa rūpnieciskām vajadzībām
17.
Tomāti (20 milj. EUR)
23. / 33.
Svaiga vai atdzesēta cūkgaļa (16 milj. EUR) / Saldēta cūkgaļa
24.
Svaigs (nenogatavināts, nesālīts) siers, kura tauku saturs nepārsniedz 40% (14 milj. EUR)
29.
Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas
38.
Krējums, kura tauku saturs vairāk nekā 21%, bet nepārsniedz 45% (tiešajā iepakojumā) (10 milj. EUR)
41.
Svaigas olas
45.
Piens, kura tauku saturs nepārsniedz 3% (tiešajā iepakojumā) (10 milj. EUR)
54.
Šokolāde
58.
Āboli
74.
Siers (6 milj. EUR)
84. / 95.
Maizes izstrādājumi / Cepumi
RISINĀJUMI

39. Eksporta tirgus iespējas
Plusi:
Pazīstams tirgus
Mīnusi:
Ierobežots pieprasījuma pieaugums,
lielāka konkurence ar līdzīgiem produktiem
RISINĀJUMI
Plusi:
Sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc kvalitatīvas, ekoloģiskas pārtikas
Mīnusi:
Nepieciešamība pielāgot produktus, spēja konkurēt ar cenu un nodrošinot apjomu un kvalitāti

40. Mēs neaugam, kad viss notiek vienkārši, mēs augam, kad saskaramies ar izaicinājumiem
/Joyce Meyer/

41. Paldies par uzmanību!