1. Publisko iepirkumu reforma: jauno direktīvu kontekstā

2. Direktīvu izstrādes posmi
2011.gada decembris – Komisija ierosina 3 jaunas direktīvas publisko iepirkumu jomā
2012.gada janvāris gada jūlijs – apspriešana
2014.gada februāris – direktīvu formāla apstiprināšana Parlamentā un Padomē;
2014.gada 28.marts – publicēšana ES Oficiālajā Vēstnesī
2014.gada 17.aprīlis – direktīvas stājas spēkā

3. Jaunās Direktīvas
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

4. Direktīvas 2014/24/ES struktūra
Apsvērumi - Preambula
I sadaļa: Darbības joma, definīcijas un vispārīgie principi
II sadaļa: Noteikumi par publiskiem līgumiem
III sadaļa: Īpaši iepirkuma režīmi
IV sadaļa: Pārvaldība
V sadaļa: Deleģētās pilnvaras, īstenošanas pilnvaras un nobeiguma noteikumi
Pielikumi

5. Galvenie mērķi izstrādājot jauno Publisko iepirkumu likumu
Vienkāršošana
Elastība
Caurskatāmība
Juridiskā noteiktība (ES Tiesas iedibinātās judikatūras aspekti)
- The new rules which have been adopted today by the European Parliament have three main objectives: simplification, flexibility and legal certainty.

6. Vienkāršas un elastīgākas procedūras:
Reformas mērķi (1)
Vienkāršas un elastīgākas procedūras:
atvieglots režīms ne – tiešās pārvaldes iestādēm (atbilstoši direktīvas 2014/24/ES I Pielikumam);
e-iepirkumu veicināšana;
procedūru modernizēšana (Eiropas vienotā iepirkumu procedūras dokumenta lietošana (ESPD));
pašdeklarēšanās ESPD kontekstā.
Ieinteresētais piegādātājs pēc savas iniciatīvas, uzņemoties pilnu atbildību, ievada oficiālu paziņojumu datubāzē, lai pasūtītājs nepieciešamības gadījumā varētu uzzināt par piegādātāja pieredzi (atbilstību profesionālās darbības veikšanai, saimniecisko un finansiālo stāvokli, tehniskām un profesionālām spējām (57, 58 , 65.pants)) (pašdeklarēšanās 59.pantā).

7. Stratēģisks iepirkumu lietojums: dzīves cikla izmaksu novērtēšana;
Reformas mērķi (2)
Stratēģisks iepirkumu lietojums:
dzīves cikla izmaksu novērtēšana;
ražošanas process;
marķējums;
vēršanās pret sociālo, darba un vides tiesību pārkāpumiem;
sociālie pakalpojumi (īpašs režīms – dalībvalstu procedūras izvēle);
inovācijas.

8. Iepirkumu profesionalizācija: valsts uzraudzības iestāde;
Reformas mērķi (3)
Iepirkumu profesionalizācija:
valsts uzraudzības iestāde;
kompetences centri;
administratīvā sadarbība (centralizētās iepirkumu institūcijas).
Vairāk sarunas iepirkumu procedūrās:
konkursa procedūra ar sarunām;
konkursa dialogs;
inovāciju partnerība.

9. Uzlabota pieejamība iepirkumiem MVU un jaunajiem uzņēmumiem:
Reformas mērķi (4)
Uzlabota pieejamība iepirkumiem MVU un jaunajiem uzņēmumiem:
informēšanas vienkāršošana;
iepirkumu dalīšana daļās (pasūtītājam obligāti jāsniedz pamatojums, kāpēc nav dalīts daļās)
ierobežojumi nesamērīgās kvalifikācijas prasībās;
tiešie maksājumi apakšuzņēmējiem.
Iepriekšējs informatīvs ziņojums – par saviem plānotajiem iepirkumiem publicē inf.ziņojumu. Publicē ES publikācijas birojs vai līgumslēdzējas iestādes savā pircēja profilā.

10. cīņa pret sociālo dempingu; nodrošināt darbinieku tiesību ievērošanu;
Reformas mērķi (5)
Dempinga mazināšana:
cīņa pret sociālo dempingu;
nodrošināt darbinieku tiesību ievērošanu;
noteikumi par apakšlīgumiem un stingrākus nosacījumus attiecībā uz «pārlieku zemām piedāvājuma cenām»;
darbuzņēmēji, kas neievēro ES darba tiesības, var tikt izslēgti no iepirkuma.

11. Direktīvas 2014/24/ES galvenās izmaiņas (1)
Divas jaunas procedūras:
inovāciju partnerība (31.pants);
konkursa procedūra ar sarunām (29.pants);
2. Nav vairs sarunu procedūra publicējot paziņojumu par līgumu;
3. Pāreja uz elektronisko saziņu un elektronisko piedāvājumu iesniegšanu (līdz 2018.gadam);
4. Tiešo maksājumu iespējamība apakšuzņēmējiem;
5. Piedāvājumu iesniegšanas procedūra - vienkāršāka, ar standarta Eiropas vienotā iepirkuma dokumentu izmantošanu, kas balstīts uz pašdeklarēšanu.

12. Direktīvas 2014/24/ES galvenās izmaiņas (2)
6. Iepriekšēja apspriešanās ar tirgus dalībniekiem; 7. Iepriekšējs informatīvs paziņojums kā iepirkumu izsludināšanas paziņojums; 8. Uzsvars uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu izvēles kritēriju (atsevišķās procedūrās ir piemērojams tikai šis kritērijs); 9. Īpašas procedūra sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai; 10. Tiek nošķirtas centrālās pārvaldes iestādes no citām pārvaldes iestādēm (atšķirīgi iepirkumu procedūru piemērošanas sliekšņi); 11. Īsāki piedāvājumu iesniegšanas termiņi.

13. Robežvērtības (direktīvas piemērošanai)
Direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:
Tagad (PIL) ar izsludināšanu ESOV
Direktīvas 2014/24/ES par procedūru piemērošanu
eiro
publiskiem būvdarbu līgumiem
eiro
centrālās pārvaldes iestāžu slēgtajiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī rīkotajiem metu konkursiem
PIL nav atrunāts
eiro
pārējo pārvaldes iestāžu slēgtajiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kā arī rīkotajiem metu konkursiem
eiro
līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem (uzskaitīti direktīvas XIV pielikumā)

14. Atklāta procedūra (27.pants), Slēgta procedūra (28.pants),
Iepirkuma procedūras
Atklāta procedūra (27.pants),
Slēgta procedūra (28.pants),
Konkursa dialogs (30.pants),
Sarunu procedūra bez iepriekšējas publicēšanas (32.pants),
Metu konkurss (III sadaļas II nodaļa),
Inovāciju partnerība (31.pants),
Konkursa procedūra ar sarunām (29.pants),
Sociālo un citu īpašo pakalpojumu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra (74.pants).
Inovāciju partnerība (innovation partnership)– specifiska tādu iepirkumu veikšanas kārtība, kur pasūtītāja norādītās vajadzības nevar apmierināt ar jau tirgū pieejamajiem risinājumiem, tādēļ nepieciešams izveidot strukturētu partnerību starp pasūtītāju un piegādātāju inovatīvu preču, pakalpojumu vai būvdarbu izstrādei un šādi iegūto preču, pakalpojumu vai būvdarbu, kas atbilst noteiktiem rezultātu līmeņiem un izmaksām, turpmākai iegādei. Partnerību strukturē pa posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, paredzot katrā posmā partnera sasniedzamos mērķus un atlīdzības izmaksu pa daļām, paredzot pasūtītāja iespēju atkarībā no sasniegtajiem mērķiem izlemt par izstāšanos no partnerības un jaunas iepirkuma procedūras veikšanu attiecībā uz atlikušajiem posmiem. Iepirkuma procedūras norisē piemēro noteikumus, kas attiecas uz konkursu ar sarunām. Inovāciju partnerību var izmantot būtisku, lielu un inovatīvu projektu īstenošanai, kur projekta dalībnieks ir jāpārliecina investēt, iesaistīties. Inovāciju partnerībā risks starp pasūtītāju (contracting authority) un piegādātāju tiek dalīts.
Konkurss ar sarunām (Competitive procedure with negotiation) (29.pants) – divu posmu iepirkuma procedūra
Konkursu ar sarunām var piemērot, ja izpildās šādi alternatīvi kritēriji:
pasūtītāja vajadzības var apmierināt tikai veicot esošo risinājumu pielāgošanu;
iepirkuma priekšmets ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus;
līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai nepieciešamas iepriekšējas sarunas un to nepieciešamība izriet no līguma priekšmeta būtības, sarežģītības vai tiesiskā vai finansiālā risinājuma vai ar tiem saistīto risku radītajiem īpašajiem apstākļiem;
ja tehniskās specifikācijas nevar noteikt pietiekami precīzi, atsaucoties uz standartiem, tehniskajiem apstiprinājumiem vai tehniskajām atsaucēm;
ja atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti piedāvājumi vai iesniegtie piedāvājumi ir neatbilstoši.

15. Konkursa procedūra ar sarunām Inovācijas partnerība
Konkursa procedūra ar sarunām vs Konkursa dialogs vs Inovācijas partnerība
Konkursa procedūra ar sarunām
Konkursa dialogs
Inovācijas partnerība
Divu posmu iepirkuma procedūra
Iepirkuma procedūra ar vairākiem posmiem (pasūtītāja noteiktie)
Iepirkuma procedūra ar vairākiem posmiem, kas pieļauj salīdzinoši lielu rīcības brīvību
Apraksta vajadzības, nepieciešamos piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu raksturlielumus, nosaka minimālās prasības un kritērijus
Definē vajadzības un prasības, kritērijus
Vajadzība pēc inovatīva produkta, ko nevar apmierināt, iegādājoties tādus produktus, pakalpojumus vai būvdarbus, kas ir pieejami tirgū, nosaka minimālās prasības
Sarunu gaitā var samazināt piedāvājumu skaitu
Sarunu gaitā nevar mainīties minimālās prasības un kritēriji
Var apspriest visus iepirkuma aspektus
Izvēles kritērijs gan zemākā cena, gan saimnieciski izdevīgākais piedāvājums
Izvēles kritērijs tikai labākās cenas un kvalitātes attiecība
Līgumslēdzējas iestādes balstoties uz sākotnējiem piedāvājumiem, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām
Dalībniekiem var paredzēt godalgas vai maksājumus.
Partneris var būt piegādātājs, kas veic pētniecības un produktu attīstīšanas darbības.
Atlīdzības izmaksāšana partneriem procedūras laikā.

16. Termiņi Procedūras Tagad PIL Direktīvā - Atklātā procedūra
(PIL 29.panta otrā daļa)
min. 52 d. (virs robež.)
min. 30 d. (zem robež.)
min.35 d. (27.panta 1.punkts)
min.15 d. (inf.paz.)
Slēgta procedūra
(PIL 29.panta ceturtā un sestā daļa)
Pieteikumam
min.37 d. (virs robež.)
min.25 d. (zem robež.)
min.30 d. (28.panta 1.punkts)
Piedāvājumam
min. 40 d. (virs robež.)
min. 25 d. (zem robež.)
min.30 d. (28.panta 2.punkts)
min.10 d. (inf.paz.)
Sarunu procedūra
(PIL 29.panta ceturtā daļa) -
Konkursa dialogs
min.30 d. (30.panta 1.punkts)
Konkursa procedūra ar sarunām
min.30 d. (29.panta 1.punkts)
Sākotnējam piedāvājumam
Inovācijas partnerība
min.30 d. (31.panta 1.punkts)

17. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji (1)
Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums (67.pants)
Papildus šobrīd noteiktajiem kritērijiem izmantojami arī tādi kritēriji kā, piemēram:
personāla, kas iesaistīts līguma izpildē, pieredze;
piegādājamo preču, pakalpojumu vai būvdarbu ražošanas vai sniegšanas process vai citi saistīti aprites cikla posmi;
u.c.
Papildus paredzētas dalībvalstu tiesības noteikt, ka noteikta veida līgumu slēgšanas tiesības piešķiramas vai ka noteiktas līgumslēdzējas iestādes izmanto tikai - saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju.

18. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji (2)
Viszemākās izmaksas var noteikt, pamatojoties: 1) uz cenu; 2) aprites cikla izmaksām (izmaksas, kas saistītas ar iegādi, resursu patēriņš, apkopes izmaksas utt. (68.pants)).

19. Nepamatoti lēti piedāvājumi (69.pants)
Ir paredzēts pasūtītājam tiesības pieprasīt piegādātājiem:
sniegt informāciju par piedāvātās līgumcenas veidošanos;
noraidīt piedāvājumus, ja piegādātājs nevar sniegt pamatotu informāciju, situācijās, kad pasūtītājs piedāvājumu uzskata par nepamatoti lētu;
Detalizēti paskaidrojumi var, jo īpaši attiekties papildus uz:
Pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti;
Atbilstību pienākumiem (apakšuzņēmējiem (71.pants)).

20. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi (1)
Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi iedalīti divās grupās:
obligāti piemērojamie kritēriji;
2) pēc pasūtītāja izvēles piemērojamie kritēriji.

21. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi (2)
Obligāti piemērojamie kritēriji:
līdzdalība noziedzīgā organizācijā;
koruptīvas un krāpnieciskas darbības;
ar terorismu saistīti noziedzīgi nodarījumi;
pretlikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
nodokļu un sociālo iemaksu maksāšanas pārkāpumi.
Šajos gadījumos piegādātāja vainai jābūt pierādītai ar spēkā esošu un galīgu spriedumu vai lēmumu.

22. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi (3)
Pēc pasūtītāja izvēles var izslēgt, ja konstatēti:
piegādātāja pārkāpumi sociālo un darba tiesību vai vides tiesību jomā;
pasludināta piegādātāja maksātnespēja vai uzsākta tā likvidācija;
būtiski profesionālās darbības pārkāpumi;
ka piegādātājs pie konkrētā pasūtītāja nav izpildījis vai nepilda līdzīgus līgumus.
Izslēgšanas noteikumu, kas piemērojami pēc pasūtītāja izvēles, gadījumā, ja piegādātājs var pierādīt pasūtītājam, ka tas veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumu sekas un to atkārtošanos, tādējādi pasūtītājs varētu piegādātāju arī neizslēgt, lai arī piegādātāja darbībā ir konstatējami attiecīgi pārkāpumi.

23. Elektroniskie iepirkumi
Saziņa elektroniskā veidā (33.pants);
Dinamiskā iepirkumu sistēma (34.pants);
Pieteikumu un piedāvājumu elektroniska iesniegšana;
Elektroniskās izsoles (35.pants);
Elektroniskie katalogi (36.pants);
Iepirkumu paziņojumu nosūtīšana publicēšanai ES OV (49.pants);
Iepirkuma procedūras dokumentu pieejamība (53.pants).
No direktīvas ieviešanas beigu termiņa obligāti jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi saistībā ar dinamiskajām iepirkumu sistēmām, elektroniskajām izsolēm, elektroniskajiem katalogiem, iepirkumu paziņojumu nosūtīšanu publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un iepirkuma procedūras dokumentu pieejamību
Dinamiskās iepirkumu sistēmas (dynamic purchasing systems; 34.pants):
Dinamiskās iepirkumu sistēmas ir elektronisks process, kurā var iesaistīties ikviens piegādātājs, kas atbilst atlases kritērijiem, un kura ietvaros tiek slēgti līgumi par bieži izmantojamām piegādēm, kuras ir pieejamas tirgū un atbilst pasūtītāja prasībām. Direktīvas priekšlikumā dinamisko iepirkumu sistēmu regulējums ir būtiski pārstrādāts. No iepirkuma norises viedokļa dinamiskās iepirkumu sistēmas izveide balstīta uz slēgta konkursa principiem, tomēr tajā dalības pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā un pasūtītājam tas jāizvērtē. Konkrētas piegādes nepieciešamības gadījumā pasūtītājs uzaicina visus kvalificējušos piegādātājus iesniegt piedāvājumu, ko novērtē saskaņā ar iepriekš noteiktām prasībām un kritērijiem.
Iepirkuma procedūras dokumentu elektroniskā pieejamība (electronic availability of procurement documents):
Pasūtītājiem pienākums nodrošināt bez maksas neierobežotu, pilnu un tiešu elektronisko piekļuvi visiem iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no iepirkuma procedūras izsludināšanas dienas.
Elektroniskās izsoles (electronic auctions):
Paredzēta iespēja pasūtītājiem atklāta un slēgta konkursa, kā arī konkursa ar sarunām piemērošanas gadījumā pēc piedāvājumu pilnīgas izvērtēšanas piemērot elektronisko izsoli, lai sarindotu piedāvājumus pēc jaunām piedāvātām cenām vai citiem ar konkrētiem piedāvājuma elementiem saistītiem parametriem. Elektroniskā izsole ir daudzkārtējs elektroniskais process, ko īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas un kas ļauj tos sarindot vietās, izmantojot automātiskas novērtēšanas metodes.
Elektroniskie katalogi (electronic catalogues):
Pasūtītāji var pieprasīt, lai piegādātāji saskaņā ar pasūtītāja noteiktajām prasībām izveido elektronisko katalogu iesniedz piedāvājumu elektroniska kataloga formā. Šādā gadījumā pasūtītājs ar vienu vai vairākiem piegādātājiem slēdz vispārīgo vienošanos. Ja vispārīgā vienošanās noslēgta ar vairākiem piegādātājiem, konkrēta līguma noslēgšanai vispārīgās vienošanās ietvaros pasūtītājs var paredzēt konkursa atkārtotu atklāšanu, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem saskaņā ar iepriekš noteiktiem noteikumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas noteikt, ka noteiktu iepirkumu veidu gadījumā elektronisko katalogu izmantošana ir obligāta.

24. Elektronisko iepirkumu ieviešana
Direktīvas stājas spēkā
Pārejas periods – tiek ieviests nacionālajos likumos
Obligāts centrālajām iepirkumu iestādēm
Elektronisko iepirkumu ieviešana (visās ES dalībvalstīs)
24 mēneši
36 mēneši
54 mēneši

25. DISKUSIJAS JAUTĀJUMI

26. Diskusijas jautājumi
Vai likumprojektā jāparedz izvēles tiesības vērtēt vai nu aprites cikla kopējās izmaksas, vai zemāko cenu (ja tehniskās specifikācijas ir ar augstu detalizāciju)?
Vai likumprojektā jāparedz tikai saimnieciski izdevīgākais piedāvājumi vērtēšanas kritērijs? Varbūt atsevišķiem līgumu vai iepirkumu procedūru veidiem?
Vai sociālo un vides tiesību pārkāpumi būtu jāvērtē līdzvērtīgi darba tiesību pārkāpumiem?

27. Diskusijas jautājumi
4. Vai būtu lietderīgi likumprojektā noteikt iespēju piešķirt papildu punktus saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā piegādātājiem, kuru darbībai ir sociāls raksturs (sabiedriskā labuma organizācijas, sociālie uzņēmumi, citi …)? 5. Vai būtu lietderīgi ar jaunā likumprojekta starpniecību stimulēt ģenerālvienošanos slēgšanu nozarēs (nosakot prasības attiecībā uz atalgojumu attiecīgajā nozarē), lai mazinātu dempingu iepirkumos?

28. Diskusijas jautājumi
6. Kādus papildu kritērijus direktīvā noteiktajiem var izvirzīt, lai konstatētu nepamatoti lētus piedāvājumus? 7. Kādus sliekšņus būtu lietderīgi noteikt “mazajiem” iepirkumiem? Vai būtu lietderīgi noteikt atšķirīgus sliekšņus tiešās pārvaldes iestādēm un pārējām publiskām personām? 8. Kā Jūs vērtētu noteikumu, ka nodokļu parādu neesamība ir jāpārbauda visiem pretendentiem jau uz publikācijas dienu IUB mājaslapā un atkārtoti potenciālajam uzvarētājam lēmuma pieņemšanas dienā? 8. Vai būtu lietderīgi jauno iepirkuma likumu veidot kā “jumta” likumu, savukārt nosacījumus attiecībā uz iepirkumu procedūru veikšanu atrunāt Ministru kabineta noteikumos?

29. Paldies par Jūsu viedokļiem un ierosinājumiem!