1. Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 1
Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 1. nodaļa Ievads: informācija un izglītība, līdzdalība un rīcība

2. Apmācības modulis 3. Vides komunikācija: sadarbības princips
Moduļa saturs
3.2. Sadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā
3.3. Vides informācija un indikatori
3.4. Vides izglītība
3.5. Sabiedrības iesaiste un piedalīšanās
3.6. Videi draudzīga rīcība: ilgtspējīgs patēriņš
3.7. Vides apziņa
3.8. Bibliogrāfija

3. Sadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā
Raimonds Ernšteins, Sintija Kuršinska
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

4. Nodaļas saturs Ievads vides komunikācijā
Sadarbības komunikācijas modelis
Vides komunikācijas kā sadarbības komunikācijas instrumenti pašvaldībā
Vides informācijas instrumenti
Vides izglītības instrumenti
Sabiedrības līdzdalības instrumenti
Videi draudzīgas rīcības instrumenti
Sadarbības instrumenti
4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās

5. Vides pārvaldības instrumenti
Vides pārvaldības efektīvai un pilnvērtīgai realizācijai nepieciešams savstarpēji komplementāri izmantot visus pieejamos pārvaldības instrumentus:
likumdošanas instrumenti;
politikas plānošanas instrumenti (politikas dokumenti, utml.);
ekonomiskie instrumenti (budžeta līdzekļi, nodokļu politika, atbalsta programmu/ fondu līdzekļu piesaiste, publiskās-privātās partnerības veicināšana, ekosertifikācija, zaļais iepirkums u.c.);
infrastruktūras/administratīvie instrumenti (nacionālo/vietējo varas iestāžu/organizāciju strukturāla pilnveide; kvalitātes vadības/vides pārvaldības sistēmu izveide u.c.);
komunikācijas instrumenti (dažādu sadarbības formātu attīstība/ sabiedriskās attiecības, sociālais mārketings u.c.).

6. Marks Meisners, Environmental Communication Network (Mark Meisner)
Vides komunikācija ir komunikācija par vides jautājumiem.
Tāpat kā citi komunikācijas virzieni, vides komunikācija ir gan process/ fenomens, gan arī pētniecības joma, kas šo procesu/fenomenu pēta.
Vides komunikācija kā process/ fenomens ietver visa veida starppersonu, starpgrupu, publisko, organizāciju un masu komunikāciju, kas veido sociālo diskursu par vides jautājumiem un problemātiku, un cilvēka-vides mijattiecībām.
Vides komunikācija kā pētniecības joma ir komunikācijas un vides teoriju sintēze, kas pēta komunikācijas lomu, metodes un ietekmi vides jautājumu kontekstā

7. Vides komunikācijas mērķi
Vides izpratnes/ apziņas veidošana
Vides pārvaldības efektivizēšana (caur sadarbību, ieinteresēto pušu partnerību)
Uz līdzdalību/dialogu balstītas vides politikas plānošana un realizācija
Ilgtspējīga ekonomika/ ilgtspējīgs dzīvesveids
Sadarbība kopēju mērķu vārdā
Viedokļu saskaņošana
Konfliktu preventīva novēršana/ risināšana
utt.

8. Sadarbības komunikācijas četrdimensiju modelis (R. Ernšteins)
Vides komunikācija - daudzpusējs informācijas apmaiņas, izpratnes veidošanas un sadarbības paplašināšanas process:
- kurā iesaistītas visas puses jeb mērķgrupas - Vides ministrija un tās pakļautības iestādes, citas ministrijas un institūcijas, pašvaldības, sabiedrība un sabiedriskās organizācijas, uzņēmējus, plašsaziņas līdzekļi, izglītības un zinātnes sektors
- kurš sevī ietver četras savstarpēji komplementāras dimensijas:
1) vides informāciju;
2) vides izglītību;
3) sabiedrības līdzdalību;
4) videi draudzīgu rīcību.
Šāds vides komunikācijas process ir nepieciešams visu vides pārvaldības etapu (problēmu identifikācija – politikas plānošana – rīcībprogrammēšana - politikas ieviešana un pārbaude) veiksmīgai realizācijai.

9. Pēctecīgas vides komunikācijas process – četrdaļīga cikla modelis (R
Pēctecīgas vides komunikācijas process – četrdaļīga cikla modelis (R.Ernšteins)

10. Jēdzieni
Mērķgrupa ir konkrētā gadījumā apskatāma sabiedrības daļa, kuru vieno kādas kopējas intereses un kura kopumā noteiktā veidā ietekmē vides stāvokli un politiku. Viena un tā pati persona var piederēt dažādām mērķgrupām dažādos gadījumos vai vienlaicīgi (Vidm).
Vides informācija ir rakstīta, vizuāla, audio, elektroniskā vai cita veida pieejama informācija par vides elementu stāvokli un to mijiedarbību, kura nepieciešama vides politikas izstrādē, īstenošanā un monitoringā, ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā un realizācijā
Vides izglītība ir vides un cilvēka mijiedarbības izziņas process un iegūto zināšanu, izpratnes, prasmju un attieksmju kopums.
Sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības gatavība un iesaistīšanās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, veidojot un pārstāvot savu viedokli, intereses un vēlmes.
Videi draudzīga rīcība ir sabiedrības un katra indivīda motivēta rīcība profesionālajā un ikdienas dzīvesdarbībā vides problēmu identifikācijā un novēršanā.
Vides apziņa ir videi draudzīgu attieksmju kopums, kas nosaka indivīda un sabiedrības uzvedības izvēli un rīcību ieviešot ilgtspējīgas attīstības principus ikdienas darbībās mājā, darbā, atpūtā un sociālajās aktivitātēs.
Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanai (ANO).

11. Vides komunikācijas partneri (mērķgrupas)
Valsts pārvaldes
iestādes
NVO
Plašsaziņas līdz.
Izglītības sektors
Zinātnes sektors
Pašvaldības
Uzņēmējdarbības
sektors
Sabiedrība

12. Sadarbības komunikācijas modelis (R. Ernšteins)
Visaptveroša sistēmiska pieeja vides komunikācijas plānošanā un realizācijā, uzsverot šo 4 dimensiju savstarpēji papildinošo efektu
Uzsvars šajā modeļpieejā tiek likts uz pašpieredzes attīstības procesu, kas sekmē vispārējās vides apziņas paplašināšanos, taču, līdz ar to arī uz rezultātu – uz vides apziņu kā šī komunikācijas procesa „produktu”, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības un vides kvalitātes saglabāšanas galvenajiem priekšnosacījumiem.
Modelis paredz to, ka caur šīm 4 dimensijām, iesaistot visas stratēģiskās mērķgrupas, tiek realizēts gan dialogs, gan sadarbība, gan pašpieredze, kas nozīmē, ka tas pirmām kārtām ir lietišķi orientēts komunikācijas process, kurā caur katru no elementiem tiek iegūts kāds konkrēts lietišķs rezultāts, savukārt visā kopējā ciklā – šo rezultātu kopums jeb lietišķā vides apziņa, t.i., gūtās zināšanas un pieredze, izpratnes pieaugums, lietišķās rīcības prasmes, motivācija un gatavība konkrētai rīcībai.
Efektīvi izmantojams kā lietišķi orientēts vides komunikācijas, dialoga un sadarbības iniciācijas mehānisms, kā instruments, ar kuru tiek veicināta vietējo mērķgrupu sadarbība un tuvināšanās.
that ensure - within the particular cycle –
applied and concrete practical case-oriented environmental awareness development, but within the
multi–cycle integration - the process of repeated and supplementary self-experience development,
which facilitates general environmental awareness enhancement. 12

13. Vides komunikācijas instrumenti pašvaldībā: informācija, izglītība, līdzdalība, rīcība
„TOP-DOWN” VIDES KOMUNIKĀCIJAS INSTRUMENTI UN INICIATĪVAS
(valsts/likumdošanas/pašvaldību nodrošinātie līdzdalības mehānismi)
BOTTOM-UP INICIATĪVAS UN INSTRUMENTI
(sabiedrības, interešu grupu, indivīdu)
Vietēja līmeņa instrumenti
Nacionāla līmeņa instrumenti

14. Vides informācijas instrumenti pašvaldībā
Rakstiskie informatīvie materiāli
E-platformas
Bukleti par vides tēmām (valsts, pašvaldības un NVO izdotie), piem., par atkritumu dalīto vākšanu utt.
Grāmatas (plašākai sabiedrībai pielāgotas, nespecializētas) par vidi
Reklāmas (par videi draudzīgu rīcību utml.)
Pašvaldības dokumenti
Rakstītie mediji
Informācijas punkti
Pašvaldības izveidota Vienas pieturas aģentūra (apmeklētāju pieņ. centrs)
Domes Informācijas/ sabiedrisko attiecību nodaļa
Bibliotēkas
Muzeji (kultūrvides jautājumi)
Valsts vides iestāžu filiāles (VVD RVP, Sab. veselības aģentūra, u.c.)
Izglītības iestādes, u.c.
Vizuālie informācijas instrumenti dabā
Stendi
apraksti par vietējām dabas bagātībām/ apskates iespējām
Informācija par atļautām/aizliegtām darbībām (piem., ĪADT terit., pludmalēs, utml.)
Virzienu norādes vidē (gan dabas objekti, gan institūcijas)
Informatīvas goda plāksnes uz ēkām (piem., „sakoptākā sēta”, utml.)
ES Energoefektvitātes marķējums uz ēku sienām (A līdz F klases)
Zilais karogs pludmalē
Zaļais karogs pie ekoskolām (starptautisks ekosertifikāts)
Audio-vizuālie instrumenti
Vides tematika/ specializētie sižeti/raidījumi vietējā televīzijā/radio
Dokumentālās un mākslas filmas, utml.
Tematiskie video/klipi/ īsfilmiņas („Story of Stuff”, utml.)
Vietējā līmenī izmantojami nacionāla/ starptautiska līmeņa vides informācijas instrumenti
Valsts iestāžu vispārējā/ specializētā vides informācija
Ēku energomarķēšana
Produktu ekomarķējumi
ĢMO marķējums, u.c.

15. Videi draudzīgas rīcības veicināšanas instrumenti pašvaldībā
Bottom-up iniciatīvas
Iedzīvotāju iniciētas lokāla mēroga sakopšanas talkas (piem., konkrētā dabas teritorijā, pagalmos utt.)
Vides darbnīcas (NVO organizētas, piem., biedrība „Radi vidi pats” Liepājā)
Konkurss „Sakoptākā sēta” (var vairākās nominācijās: sakoptākā iestāde, individuālā dzīvojamā māja, lauku sēta, daudzdzīvokļu māja)
Zaļie tirdziņi (var būt arī top-down iniciēti)
Tematiski pasākumi, vides forumi
Putnu dienas
Veselības diena
NVO rīkots velomaratons „Barona taka” (rīkotājs - „Projekts Pēdas”)
Orientēšanās sacensības
Dižkoku apzināšana sadarbībā ar iedzīvotājiem (var būt arī top-down iniciēti)
Skolu iniciatīvas plašākas sabiedrības līdzdalībai (piem., Kolkas pamatskolas rīkotos pasākumos piedalās arī vietējie iedzīvotāji)
Demonstrācijas, piketi
Dažādi radošo darbnīcu izstrādājumi un amatnieku darbu ekspozīcija Kolkas lībiešu centrā, kas var būt viens no tūrisma apskates objektiem. Muzejā aktīvi novadpētniecības pasākumi. Ekotūrisma piedāvātās iespējas.
NVO atbalsta centra izveide (NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšanai, piem., palīdzība projektu sagatavošanā)
Latvijas Daba fonda rīkotais konkurss ‘Zaļākā klase’
domes Vides attīstības padome (konsultē pirms ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas (piem, Cēsis – sabiedriskā kārtā izveidota, vēlāk top par domes struktūru)

16. Sadarbības instrumenti pašvaldībās
Domes Vides aizsardzības komisija ar plaši pārstāvētu institūciju klāstu
Ārkārtējo situāciju komisija
Darba grupas atsevišķu jautājumu risināšanai, pieaicinot citu institūciju speciālistus
Pašvaldību sadarbība komunālo jautājumu risināšanai (piem., atkritumu sektorā – kopīgas apsaimn. org. izveide, ZAAO piemērs)
Sadarbības projekti ar skolām, uzņēmumiem, citām pašvaldībām, starptautiskām organizācijām (piem. Baltijas Pilsētu Savienība)
Biedrības izveide interešu sabalansēšanai starp ĪADT un vietējiem iedzīvotājiem (piem., „Ziemeļkurzemes piekraste’’)
Vietējā TIC sadarbība ar uzņēmējiem vietējo ražojumu/produkcijas popularizēšanā
Vietējo NVO sadarbība projektu realizācijā (piem., amatniecības prasmju un izstrādājumu integrēšanai tūrismā, veicinot teritorijas ekonomikas un sociālās sfēras attīstību - Dundagas, Mazirbes un Kolkas grupu biedriem no Līvu savienības, projekts "Ziemeļkurzemes līvu seno amatu un kultūrvides iezīmju kopšana").
Vides licenzēšanas sistēma kā sadarbības formāts (Ventspils)
Jauniešu sadarbība ar būvamatniecības skolas praktikantiem, lai vides biedrībai izveidotu savas telpas darba kapacitātes celšanai, pasākumu rīkošanai utml. (biedrības „Radi vidi pats” izveidotā Vides māja Liepājā)
ĪADT-iniciēta sadarbība starp ĪADT, pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem ‘(ĶNP):
Sadarbība vietējā kultūras mantojuma un ilgtspējīgas vietējās attīstības popularizēšanai (lībiešu kultūras mantojuma piemērs Kolkasragā – NVO, uzņēmēju, valsts iestāžu, pašvaldību, radošu indivīdu un skolu sadarbība)

17. Vides informācija un indikatori
Jānis Kauliņš LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

18. Nodaļas saturs Ievads Vides informācija un indikatori
Piekrastes informācijas kopīgas un sistēmiskas uzkrāšanas iespējas
Indikatori kā komunikācijas instruments
Indikatori pašvaldības komunikācijā

19. Jēdziens par vides informāciju
Orhūsas konvencijas un Vides aizsardzības likuma izpratnē informācija par:
a) vides, tai skaitā gaisa un atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemes dzīļu, ainavas, dabas, arī mitrāju, piekrastes un jūras teritoriju, bioloģiskās daudzveidības un tās komponentu, arī ģenētiski modificētu organismu, stāvokli un šo vides sastāvdaļu savstarpējo mijiedarbību,
b) vidi ietekmējošiem faktoriem (piemēram, par ķīmisko vielu, enerģijas, smaku, trokšņa, starojuma vai atkritumu emisiju un cita veida piesārņojuma novadīšanu vidē),
c) pasākumiem, arī politikas plānošanas dokumentiem un citiem plāniem, programmām, nolīgumiem vides jomā, normatīvajiem aktiem un darbībām, kuras ietekmē vai var ietekmēt vides sastāvdaļas un vidi ietekmējošos faktorus vai kuru mērķis ir aizsargāt vidi, kā arī par izmaksu un ieguvumu analīzi un citām ekonomiskajām analīzēm un pieņēmumiem, ko izmanto saistībā ar minētajiem pasākumiem un darbībām,
d) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību, arī par vides normatīvo aktu ieviešanu,
e) cilvēku veselības un drošības stāvokli, dzīves apstākļiem un kultūras objektiem un būvēm tādā mērā, kādā tos ietekmē vai var ietekmēt vides stāvoklis, vidi ietekmējošie faktori vai minētie pasākumi.
Eiropas terminoloģiskajā izpratnē
“Knowledge communicated or received concerning any aspect of the ecosystem, the natural resources within it or, more generally, the external factors surrounding and affecting human life.”

20. Indikatoru izmantošanas galvenie mērķi
Problēmu identificēšana – indikators kā esošā stāvokļa raksturotājs un norādītājs uz esošām vai paredzamām grūtībām vai iespējām.
Stratēģijas formulēšana un mērķu nospraušana – indikatori kā lēmumu pieņemšanas katalizatori un palīgi mērķu un uzdevumu noteikšanā.
Stratēģijas izpilde – indikatori raksturo tuvošanos izvēlētajiem attīstības mērķiem un to sasniegšanu.
Komunikācija ar sabiedrību:
indikatoru grupa, kuri raksturo sabiedrības informētību, iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā;
sabiedrības līdzdalība mērījumos;
informācija, ko sabiedrībai sniedz indikatoru rādījumi
ir lietderīgi izdalīt atsevišķu indikatoru grupu, kuri raksturo sabiedrības informētību, iesaisti un līdzdalību izvēlētās attīstības stratēģijas īstenošanā.

21. Indikators kā komunikācijas elements I
Skaidri definēts pēc vērtībām - nedrīkst būt neskaidrību, kurš virziens ir negatīvais, kurš pozitīvais.
Skaidri definēts pēc satura – formulējot, kurām vienībām ir reāla nozīme (piem., ienākumi uz mājsaimniecību, utml.).
Ar politisku nozīmi visiem politiskajā sistēmā piedalošajiem spēkiem.
Novērtējams (mērāms) ar attaisnotām finansiālajām izmaksām.
Sniedzošs adekvātu pārskatu par situāciju – ne pārāk daudz, ne pārāk maz.
Interesants, ierosinošs sabiedrības mērķgrupas uz konkrētām darbībām un aktivitātēm.
Vēlams, jau šobrīd mērāmam, vai kombinācija no tiem rādītājiem, kuri šodien ir mērāmi.

22. Indikators kā komunikācijas elements II
Sistēmas mērogiem atbilstošs.
Demokrātisks - sabiedrībai ir jāzin mērījumu, kurus veic eksperti, metodiku un jābūt pieejamība to rezultātiem.
Papildinošs un sabiedrību iesaistošs - indikatoru izvēles procesu ir jāveic ekspertiem, taču indikatoru sarakstā ir jābūt ne tikai ekspertu novērtētiem indikatoriem, bet arī tādiem, kurus iedzīvotāji var paši novērtēt (izmērīt).
Hierarhisks – jānodrošina iespēja iegūt gan detalizētu informāciju “ejot lejup”, gan iegūt pietiekami ātri galveno informāciju.
Gan fizikālo, gan ekonomisko informāciju iekļaujošs – piem., gan ienākumi no mežizstrādes, gan izcirstie mežu ha.
Atvērts diskusijām, izmaiņām un attīstībai.

23. Vides informācija vides pārvaldības sektorā
Nosaka Vides aizsardzības likums
Vides informācija tiek gatavota atbilstoši ES likumdošanas prasībām
Vides informācija valsts institūcijās tiek gatavota galvenokārt speciālistu uztveres līmenim
Tikai daļa informācijas, kas sagatavota par nodokļu maksātāju līdzekļiem, ir brīvi pieejama
Valsts vides informācijas sistēma atbilstoši likuma p. definīcijai nav izveidota, jo tā nefunkcionē kā integrēta starpnozaru valsts informācijas sistēma

24. Piekrastes ĢIS kā vides informācijas instrumenta piemērs

25. Piekrastes IS veidošana Latvijā
Vienošanās par mērķtiecību
Vienošanās par partnerību
Vienošanās par veidošanas mehānismu
Vienošanās par saturu

26. Vides informācija vides komunikācijas sistēmā
Valsts sektorā vides informācijas integrācija izglītības, līdzdalības, un rīcību jomā ir ierobežota. Likumdošana to strikti neprasa ne likumu ne Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Pozitīvi piemēri ir vairāku īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju, piemēram, Ķemeru Nacionālā parka, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta darbība. Šeit notiek izglītojoša darbība, kas satur (dažkārt pat bagātīgi) arī līdzdalības un rīcību elementus.
Nevalstiskā sektora – komercuzņēmumu un NVO sfērās vides informācijas aprite ir samērā vāji integrēta ar pārējiem vides komunikācijas sektoriem; katrā ziņā, tam nav sistēmiska rakstura.

27. Indikatori un sabiedrības mērķgrupu līdzdalība
Indikatoru izstrāde ir viena no visefektīvākajām formām sabiedrības līdzdalības veicināšanai, jo:
indikatori sniedz sabiedrībai jauna veida informāciju,
indikatoru izstrāde un aprēķināšana iesaista tos, kuriem ir pieejama svarīga informācija.
Pats indikatoru ierosmes process ir vismaz tikpat nozīmīgs, kā tā rezultāts – izstrādāti indikatori.
Nav nepieciešams veltīt lielu laika patēriņu teorētiskiem apsvērumiem, bet galvenais ir uzsākt un izmantot iespējas, kuras noteikti parādīsies.
Indikatori ir informācijas instrumenti, kas palīdz vienkāršot informāciju, un nosaka datu vākšanas prioritātes, nodrošina iegūtās informācijas uzskatāmību. Izvēlētā konkrētā indikatoru kopa ir daļa no informācijas plūsmas, kuru mēs izmantojam, lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus un plānotu darbību. Tādējādi ilgtspējības indikatoru izstrādes process ir tieši saistīts ar stratēģiskās attīstības plānošanu.

28. Iespējamie ieguvumi no indikatoru metodes lietošanas
Pašvaldība iegūst:
aptverošu un sakārtotu informāciju par savā teritorijā notiekošajiem attīstības un ilgtspējības procesiem,
uzskatāmu salīdzinājumu ar saviem kaimiņiem un konkurentiem,
efektīvu instrumentu, kas ļauj novērtēt plānošanas dokumentu darbības un izpildes sekmīgumu,
prognožu instrumentu tālāko rīcību plānošanai,
spēcīgu argumentu līdzfinansējuma saņemšanai infrastruktūras attīstības projektos,
informāciju par iedzīvotāju viedokļiem un to izmaiņām.

29. Iespējamie ieguvumi no indikatoru metodes lietošanas
Indikatori dod iespēju arī kā spēcīgs komunikācijas instruments:
pārvaldības sekmju demonstrēšanai sabiedrībai,
sabiedrības pārliecināšanai par nepieciešamiem ieguldījumiem vai citām rīcībām.

30. Ērika Lagzdiņa LU, EVF, Vides pārvaldības katedra
Vides izglītība
Ērika Lagzdiņa
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

31. Nodaļas saturs Vides izglītības pārvaldība Vides izglītības saturs
Vides izglītības jēdziens
Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un koncepti pasaulē, Eiropā un Latvijā
Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi
Vides izglītības pārvaldības instrumenti
Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla sistēma
Vides izglītības saturs
Vides izglītības metodiskie aspekti
Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi
SVID analīze: Vides izglītības stiprās un vājās puses, iespējas
Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas
Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās
Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs

32. Kas ir vides izglītība ?
Vides izglītības (VIz) jēdziens sabiedrībā ir veidojies ilgstošā laika periodā. Vārdu salikums „ vide” un „ izglītība” literatūrā ienāk 1960-jos gados, jēdziena evolūciju ietekmē virknes 18.un 19.gadsimta domātāju, rakstnieku un izglītotāju, kā Gēte, Russo, Humbolts. Montessori u.c., darbi.
Vides izglītībai teorijā nav vienotas definīcijas, tās būtību var izprast, iepazīstoties ar VIz mērķiem, uzdevumiem un pamatprincipiem
LR Vides aizsardzības likums (2006)
vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;

33. Kāpēc vajadzīga vides izglītība ? “Vides apziņas/rīcības” modelis
Zināšanas
Vērtības, attieksmes
Motivācija un interese, pārdzīvojums
Uzvedība/rīcība

34. Vides izglītības vēsturiskās attīstības tendences
Sākotnēji Vides izglītībā raksturīga bija mācīšanas izteiktā dabaszinātniskā pieeja.
1970. gadi svarīgas bija mācību metodes, kur dominēja personiskās pieredzes, piedzīvojuma radīšanas, lauka studijas.
Publikācijas un zinātniskie darbi Lielbritānijā definē trīs vides izglītības komponentes „izglītība vidē, par vidi un videi”, kas ir savstarpēji saistītas un papildina cita citu. Šāda struktūra Lielbritānijas skolu sistēmā tika formalizēta jau 1972.gadā.
1980. gadi gadi ienesa globālās izglītības, attīstības un vērtību izglītību aspektus.
Vides izglītība citu starpā tiek saistīta arī ar ētikas un kultūras aspektiem, paralēli dabaszinātniskajai pieejai pastiprinot sociālo disciplīnu lomu un savstarpējo integrāciju.
1990. gadi ir raksturīgi ar problēmu risināšanu, iedrošināšanu, līdzdalību, partnerības veidošanu, ar lēmumu pieņemšanu kopienā
2000. gadu sākumā Vildes izglītība pāraug Izglītībā ilgstpējīgai attīstībai

35. Vides izglītības komponentes - „izglītība vidē, par vidi un videi” (UK Schools Council, 1974.)
Izglītība par vidi – ir izglītība ne tikai par dabisko vidi, bet arī sociālo, politisko, ekonomisko un kultūrvēsturisko faktoru iepazīšana un izzināšana. VIz ir kopainas, viengabalaina pasaules skatījuma veidošana, uzsverot lietu, parādību savstarpējo saistību un mijiedarību.
Izglītība vidē – ir pieeja procesam, kur macību līdzeklis ir pati vide, kas sniedz tiešu, nepastarpinātu pieredzi par apkārtējo pasauli un sevi tajā.
Izglītība videi - tiek veidota analizējoša un vērtējoša attieksme pret pasauli un videi draudzīga vērtību orientācija, spēja aplūkot problemas no dažādiem viedokļiem, aizstāvēt savas un pieņemt citu prasības, vēlēšanās un prasme darboties vides labā. Tā ir divu procesu- vides aizsardzības un sabiedrības attīstības- saskaņošana

36. Vides izglītības modelis
Modelis parāda, ka skolēni vidē iegūst tiešu pieredzi, attīsta savu interesi par vidi, līdz ar to rodas personiskā attieksme un atbildība par savu rīcību videi

37. LR Vides aizsardzības likums definē:
izglītība ilgtspējīgai attīstībai — izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām
vides izglītība — izglītība, kuras ietvaros tiek iegūtas zināšanas un izpratne par vidi un vides aizsardzības problēmām, izkoptas vides aizsardzības problēmu risināšanai nepieciešamās prasmes un iemaņas, kā arī attīstīta atbildīga attieksme un motivācija pamatotu lēmumu pieņemšanai;

38. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai
Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai salīdzinājums (Baltic21E, 2002, BUP, 2009)
Vides izglītība
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai
Aplūko vides problēmas
Integrēti aplūko dabas aizsardzību, efektīvu dabas resursu izmantošanu, ekosistēmas saglabāšanu, labi darbojošos sabiedrības sistēmu un veselīgu ekonomiku
Vides problēmas ir balstītas uz cilvēku aktivitātēm un to ietekmi uz apkārtējo vidi
Problēmas balstītas uz konfliktu starp cilvēces dažādajiem vides, sociālajiem, kultūras un ekonomiskajiem mērķiem
Izceļ bioloģisko daudzveidību
Izceļ kultūras, sociālo, ekonomisko un bioloģisko daudzveidību
Darbības mērķis- laba vide
Darbības mērķis- laba dzīves kvalitāte šodien un nākamajām paaudzēm
Rīcība videi
Motivācija mainīt dzīves veidu, kas balstīts uz personīgajai dzīvei nozīmīgiem labumiem
Atbildība par vidi
Atbildība par cilvēces un ekosistēmu stāvokli
Aplūko individuālo uzvedību (vides ētika)
Pieaug rīcības kompetence, iekļaujot morālo kritēriju attīstību un atbalstot pilsonisku līdzdalību lēmumu pieņemšanā
Ir vietējs un globāls konteksts
Tiek īstenota un ir balstīts uz vietējo ekonomisko, sociālo, ekoloģisko un klutūras kontekstu un sabiedrību, ievērojot reģionālo, nacionālo un globālo kontekstu
Tiek īstenota dažādos priekšmetos
Integrēta skolas dszīvē dažādos mācīšanas un mācīšanās aspektos

39. Vides izglītības formas
formālā izglītība (mācību iestādēs)
neformālā (ārpus skolas procesos)
informālā (ikdienas komunikācijas vidē/sadzīvē)
Kas virza ne (in-) formālo vides izglītību ?
mediatori
masu mediji, nevalstiskās organizācijas NVO, bibliotēkas, neformālo tīklu struktūras

40. Likumdošana un koordinējošie institucionālie instrumenti
Vides izglītību pieprasa likums – tā ir unikāla situācija valstu praksē
Vides aizsardzības likums (2006) nosaka, ka
lekciju kurss „Vides zinātne” jāiekļauj augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā,
bet visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās jāiekļauj kurss par ilgtspējīgu attīstību
Vides izglītības un Izglītības ilgtspējīgai attīstībai koordinēšanai no gada darbojas Vides izglītības un zinātnes padome
Starp Izglītības un zinātnes ministriju, Vides ministriju un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju parakstīts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” sadarbības protokols

41. Vides izglītības infrastruktūra un institucionāla sistēma: piemēri neformālās izglītības sektorā
Interešu izglītības struktūras valsts un pašvaldību līmenī:
IZM uzturēts VIz kā interešu izglītības koordinatoru tīkls
Jaunatnes iniciatīvu centri rajonos, lielajās pašvaldībās
NVO tīkli: Vides izglītotāju asociācija
Starptautiskā Vides izglītības fonda (FEE) programmas Latvijā :
Ekoskolas, Zilie karogi, Jaunie vides reportieri u.c.
Latvijas Dabas Muzeja struktūrvienība Vides gidu koordinācijas centrs (VITILA)
Nacionāla mēroga vides izglītības projekti
Baltijas jūras projekts
Dabas vērotāji
LVM programma Mammadaba meistarklases
ZAAO izglītības programmas Cilvēks vidē - skolām un Cilvēks vidē - bērnudārziem
Šiem institucionālajiem mehānismiem ir cilvēku resursi, arī telpas, savas mājas lapas, kur aktivitātes tiek regulāri plašai sabiedrībai paziņotas. Tie regulāri tiek finansēti vai piesaista papildus līdzekļus.

42. Vides izglītības formas, līdzekļi
Vides izglītībā tiek izmantotas standarta klasiskās mācību metodes un formas atbilstoši mūsdienu izglītības uzdevumiem:
Lekcijas
Projektu darbi
Mācību ekskursijas
Grupu darbi
Eksperimenti u.c.
Interaktīvās formas ir raksturīgākas neformālajai izglītībai, tās dod nepastarpinātu kontaktu attiecībās ar vides jautājumiem (īpaši dabas aizsardzības problemātikā)
Vides izglītības koordinācijai skolās tiek izmantots vides izglītības koordinatoru tīkls, kas darbojas gan metodiski (formālā izglītība), gan (daļēji pārklājoties) neformālajā jeb interešu izglītībā – Latvijā 28 vides izglītības aktīvie koordinatori
Dabas takas un izglītības centri reģionos iegūst arvien nozīmīgāku lomu Viz realizācijā caur satura un formu attīstību
Skolu grupu ekskursijas un ģimeņu Vides izglītības pieredze dabā ir populārākās Vides izglītības formas
Tematisko dienu /pasākumu organizēšana ir neformālās Vides izglītības pamatiezīme

43. Vides izglītības aktivitātes izpaužas pašvaldībās, kur eksistē sekojoši priekšnoteikumi:
ir tradicionāli spēcīgi Vides izglītības aktīvisti tieši skolu izglītības sistēmā (Jūrmala, Ainaži u.c.);
ir izstrādāti vides politikas plāni ( Cēsis, Liepāja, Ventspils);
ir iesaistījušās Zilo karogu kustībā, ka kā obligātu uzliek par pienākumu organizēt Vides izglītības
ir mazās pašvaldības, kurās aktīvi darbojas Ekoskolas, kas iesaista pašvaldības administrāciju Vides izglītības procesos (Amatas novads, Priekuļu novads)
kur ir laba sadarbība ar uzņēmējiem, kas saistīti ar vides jautājumiem (piem., ZAAO Valmierā, Cēsīs)
pašvaldība ir realizējusi nozīmīgu vides (infrastruktūras) projektu, kur Vides izglītība ir bijusi kā komponente un tādejādi veidojusi pašvaldības kapacitāti
Starptautiskie pašvaldību sadarbības tīkli (UBC u.c.) ir būtiski iniciatīvu veicināšanai
Koncentrētākās Vides izglītības aktivitātes risinās ap Vides dienām (Diena bez auto, Zemes diena)

44. Kā novērtēt vides izglītības procesus? indikatori
Ieguldītais finansējums vides izglītībā (Ls/g.);
Vides izglītības projektos ieguldītie līdzekļi (Ls/g.)
Vides apmācībās pavadīto dienu skaits darbiniekiem (dienas/g.)
Rīkoto VI aktivitāšu skaits gadā(sk.);
VI tēmu skaits gadā, par ko izdoti informatīvie materiāli(sk.);
Izplatīto informatīvo materiālu skaits(sk.)
Pētījumu un aptauju skaits (sk./g.);
Pozitīvu piemēru apzināšana un popularizēšana (gad.sk.gadā);

45. Vides izglītība: apmācības materiāli

46. Sabiedrības iesaiste un piedalīšanās
Alda Ozola
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

47. Nodaļas saturs
Sabiedrības līdzdalības jēdziens un pilsoniska sabiedrība
Vides nevalstiskās organizācijas (NVO), to darbība un attīstības vēsture
Līdzdalības loma un vieta Vides pārvaldības sistēmā
Līdzdalības tiesiskais regulējums
Līdzdalība rīcībpolitikas veidošanā
Līdzdalības struktūras un mehānismi
Līdzdalības formas
NVO īstenotās kampaņas un Vides aktīvisms
NVO realizēto kampaņu piemēri
Līdzdalības efektivitāte

48. Kas ir līdzdalība? Iesaistīšanās lēmumu veidošanā un/vai pieņemšanā
Ietekme uz pieņemto lēmumu
Līdzdalība kā:
Princips
Prakse un process
Tiesības

49. Līdzdalība kā “win-win” situācija (ideālais modelis)
Projekta, priekšlikuma virzītāji:
Sabiedrība, iedzīvotāji:
Iedzīvotāji ir ieinteresēti iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs viņu dzīves kvalitāti vai vidi;
Nostiprina un veido aktīvu un savas pilsētas/pagasta attīstībā ieinteresētu kopienu
Līdzdalība kā priekšnoteikums uzraudzībai pār lēmumu īstenošanu
Projekta iniciatoriem, plānošanas dokumenta autoriem ir vēlme uzlabot izstrādājamo projektu, plānu uzklausot komentārus un viedokļus, kā arī ņemot vērā dažās intereses un apsvērumus
Ļauj pieņemt gudrus lēmumus, jo var apsvērt vairāk argumentu
Ļauj ņemt vērā dažādas sabiedrības intereses

50. Pieejas un līdzekļi izmaiņu panākšanai
Nav viena vienīgā pareizā risinājuma!
Nepieciešamas dažādas metodes un to kombinācija
Ekoloģiskā sabotāža
Blokādes
Simboliskas akcijas un pasākumi
Vides izglītība
Petīcijas, atklātas vēstules
Lobēšana
Ietekmes uz vidi izvērtēšana, pētījumi
Iesaistīšanās politikā
Strādāt valsts iestādē
Strādāt uzņēmumā, kas piesārņo vidi

51. Līdzdalība demokrātiskā sistēmā
Pilsoniskā līdzdalība ir viena no demokrātijas pamatiezīmēm
Reprezentatīvās demokrātijas ierobežojumi - pilsoņi parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās ievēl deputātus deleģējot viņiem tiesības pieņemt lēmumus
Pieņemto lēmumu leģitimitāte un atbalsts sabiedrībā
Kā iedzīvotājiem sistemātiski iesaistīties un aizstāvēt savas intereses?
Deputātu tikšanās ar vēlētājiem?
Sistemātiska viedokļu apmaiņa starp deputātiem un interešu grupām?
Iedzīvotāju dalība sabiedriskās apspriešanās?
Līdzdalība caur interešu grupām, organizācijām

52. Vides NVO jēdziens Latvijā
Reģistrētas biedrības, nodibinājumi un organizētas sociālas grupas, kuru mērķis ir vides aizsardzība:
Profesionālas organizācijas
Brīvprātīga darbība
Vides aktīvisms
Literatūrā (vides) NVO tiek saistītas ar šādiem jēdzieniem:
Pilsoniskā sabiedrība
(Vides) demokrātija
Laba pārvaldība

53. Līdzdalības dažādi līmeņi
Konkrētu problēmsituāciju risināšana
Smaka no tuvumā esošas rūpnīcas
Nelegāla izgāztuve mežā
“No problēmsituācijas līdz likumdošanai”
Izmaiņas tiesību aktos
Jaunas aizsargājamās dabas teritorijas
Politikas dokumentu plānošana
Vērtību definēšana un vīzija
Prioritāšu noteikšana
Politikas efektivitātes izvērtējums
Līdzdalība politikas procesā

54. Līdzdalības efektivitāte
Politikas plānošana un ieviešana
Konkrēta problēmsituācija 54

55. Līdzdalības institucionālais ietvars
(starpinstitūciju) darba grupas
(Komisijas)
Konsultatīvās padomes
Saskaņošanas sanāksmes
Citas sanāksmes:
Valsts sekretāru sanāksmes
Ministru kabineta komitejas sēdes
Ministru kabineta sēdes
Lobēšana & interešu aizstāvība

56. Līdzdarbības mehānismi
vēstules (Ministru prezidentam, Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai par problēmu, priekšlikumi par normatīvo aktu grozījumiem u.c.);
tikšanās ar amatpersonām apmeklētāju pieņemšanas laikos;
līdzdalība ministriju organizētajās konsultācijās,
līdzdalība dokumenta izstrādes darba grupās;
dalība Valsts sekretāru sanāksmēs, Ministru kabineta sēdēs, Ministru kabineta komitejas sēdēs;
atzinumu sniegšana par politikas dokumentu vai normatīvo aktu projektiem.
Avots: Valsts kanceleja

57. Sabiedriskās apspriešanas
Visbiežāk sastopamā forma
Nereti vis-neefektīvākā
Parasti ierodas kritiski noskaņotā sabiedrības daļa un reti iespējams saprast kopējo sabiedrības noskaņojumu (pozitīvi noskaņotie neiet izteikt viedokli)
Iespējas manipulēt ar viedokļiem
Kādā valodā jānotiek sanāksmei?
Piemēri:
Ietekmes uz vidi novērtējuma process;
Teritorijas plānošanas dokumentu izstrāde
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējuma process

58. Līdzdalības piemēri: PIKETS (vietējais līmenis)
Suiti protestēs pret cūku lielfermas būvi Gudeniekos
Trešdiena, 24. februāris (2010) 14:09
Biedrības „Suitu novads” valde ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt 25.februārī pie Kuldīgas novada domes iecerēto piketu, aicinot savus biedrus un atbalstītājus tajā aktīvi piedalīties. Šajā protesta akcijā savu nostāju pret dāņu uzņēmēju ieceri būvēt Kuldīgas novada Gudenieku pagastā cūku nobarošanas kompleksu ar jaudu 54 tūkstoši cūku gadā paudīs gan dažādu suitu organizāciju pārstāvji, gan arī Alsungas, Kuldīgas un Aizputes novadu iedzīvotāji. Pasākumu saturiski kuplinās arī divi etnogrāfiskie ansambļi: Alsungas suitu sievas un Gudenieku suiti. /.../

59. Līdzdalība nacionālajā līmenī – kā panākt efektīvu līdzdalību?
sadarbība ar lēmumu pieņēmējiem jau lēmumu tapšanas stadijā. Piemēram, piedalīšanās darba grupās, kas izstrādā konkrētu likuma vai cita politikas dokumenta projektu.
piedalīšanās ministriju rīkotajās lēmumu projektu sabiedriskajās apspriedēs (ja tādas notiek), kā arī līdzdarbība sabiedrisko apspriežu iniciēšanā un organizēšanā;
mēģinot ietekmēt jau izstrādātus lēmumu projektus (piemēram, sniedzot atzinumus par iknedēļas valsts sekretāru sanāksmei pieteiktajiem lēmumu projektiem, kuri organizācijai ir aktuāli.

60. Komunikācijas un līdzdalības iniciatīva – ne vienmēr NVO pusē
Komunikācijas un līdzdalības iniciatīva – ne vienmēr NVO pusē! (PIEMĒRI)
VIDM vēršas pie NVO, lai stimulētu aktīvāku darbību ĢMO jautājumos
VIDM meklē atbalstu pie NVO, lai nesamazinātu finansējumu dabas aizsardzības pasākumiem (saistībā ar ekonomisko krīzi un nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus);
Lietuvas parlamenta spīkeris vēršas pie Greenpeace ar aicinājumu iesaistīties diskusijā par Nord Stream projektu norādot uz to, ka šis projekts nopietni apdraud vidi;
Simbiotiska vides NVO un VIDM sadarbība, piemēram, jautājumā par Daugavas – Dņepras kanālu

61. Sabiedrības līdzdalības “standarti”
Iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām izteikt viedokli par lēmumiem, kas ietekmēs viņu dzīvi;
Sabiedrības līdzdalība ir orientēta uz to, lai sabiedrības ieguldījums ietekmētu gala lēmumu;
Procesā parādās dažādas intereses un dažādu dalībnieku vajadzības;
Procesā ir jānoskaidro un jāveicina tās iedzīvotāju daļas līdzdalība, kuru potenciāli visvairāk ietekmēs attiecīgais lēmums;
Process iesaista dalībniekus un definē līdzdalības noteikumus, procesa struktūru;
Sabiedrības līdzdalības process sniedz tā dalībniekiem informāciju, lai līdzdalība būtu jēgpilna;
Sabiedrības līdzdalības procesā notiek komunikācija ar dalībniekiem par to kā viņu līdzdalība ir ietekmējusi lēmumu.
*Avots: International Association for Public Participation; Delli Priscolli, 1997

62. Videi draudzīga rīcība: ilgtspējīgs patēriņš
Jānis Brizga
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

63. Nodaļas saturs Sociālekoloģiskās slodzes Ilgtspējīga attīstība
Ilgtspējīgs patēriņš
IPR pārvaldība
Videi draudzīga rīcība un iracionālais cilvēks
Padomi un Ekomarķējumi

64. Galvenās problēmas
Iedzīvotāju skaita straujš pieaugums (1950 – 5 miljardi;
miljardi, 2050 – 9 miljardi);
20. gs. rūpnieciskā revolūcija, kura balstās uz dabas un energo resursu intensīvu izmantošanu un tehnoloģiju attīstība;
Planētas robežas;
Bagātības un nabadzības galējības.

65. Patēriņa kategorijas ar lielāko ietekmi uz vidi (Tokker et al., 2006)

66. Kas ir Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana (IPR)?
Agenda 21 + Johannesburga –> neilgtspējīgie patēriņa un
ražošanas paradumi.
“Ilgtspējīgs patēriņš ir preču un pakalpojumu lietošana, lai
apmierinātu pamatvajadzības un celtu dzīves kvalitāti, tajā pašā
laikā mazinot dabas resursu izmatošanu un piesārņojumu, preču un
pakalpojumu dzīvescikla laikā, tā, lai neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzības”,
(1994.gads, Norvēģijas simpozijs “Ilgtspējīgs patēriņš”)
2 pieejas:
- Ilgtspējīga ražošana - ekoefektivitāte un ekodizains,
- Ilgtspējīgs patēriņš - patēriņa modeļu maiņa.

67. Dzīvesveida izmaiņas – optimizācija
Vajadzības, vēlmes un dzīves kvalitāte un īstermiņa domāšana
informācija par videi draudzīgu dzīvesveidu ir būtisks, taču nepietiekams faktors uzvedības modeļu maiņai;
tā kā indivīda uzvedības modeļi ir atkarīgi gan no paša indivīda, gan kolektīvām praksēm, izmaiņām ir jānotiek abos līmeņos: indivīda un kopienas/ sabiedrības līmenī;
tā kā patēriņa un uzvedības modeļus lielā mērā nosaka paradumi un rutīnas, dzīvesveida izmaiņas ir vairāk iespējamas brīžos, kad notiek būtiskas izmaiņas cilvēka dzīvē: ejot pensijā, veidojot ģimeni u. tml.;
centieniem mainīt uzvedību nav jābūt vērstiem tikai uz cilvēka psiholoģiskajām un funkcionālajām vajadzībām, bet ir jāņem vērā arī moderno uzvedības un patēriņa modeļu sociālo un simbolisko vērtību.

68. Patēriņa ietekmes faktori
Ekonomika: izaugsme, ienākumu pārdale, cenas, tirdzniecība
Demogrāfija: augošais iedzīvotāju skaits, mazās mājsaimniecības, pieaugošais dzīves ilgums
Sociālie faktori: dzīves stilu un kultūru daudzveidība, individuālisms, darba / brīvā laika sadalījums
Izglītība un informācija: apziņa, mēdiji, reklāmas
Tehnoloģijas un infrastruktūra: produktu dizains, pakalpojumi
Politika: ekonomiskie instrumenti, likumdošana.

69. Ilgtspējīga patēriņa instrumenti
Plānošanas un normatīvie instrumenti - nosaka attīstības, nozaru un teritoriālos plānus, tiesības, pienākumus un aizliegumus, kā arī standartus ar normatīvo aktu palīdzību, piemēram, emisiju ierobežojumi, piesārņojuma un otrreizējās pārstrādes kvotas, zaļā iepirkuma politika un vadlīnijas u. c.;
Ekonomiskie instrumenti - ietver subsīdijas, nodokļus un tarifus, tirdzniecības atvieglojumus, finanšu atbalsta mehānismus (fondi, kredīti, garantijas) un emisiju tirdzniecības sistēmas.
Infrastruktūras instrumenti - vērsti uz VDR nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, veloceliņi, atkritumu apsaimniekošanas sistēma u.tml., izveidi.
Informatīvie instrumenti - ietver informatīvos pasākumus, apmācības, publikācijas, kā arī obligātās un brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas, piemēram, ekomarķējumi, patērētāju izglītojošās kampaņas u. tml..
Horizontālie līdzekļi - vērsti uz pārvaldības procesa uzlabošanu, un paredz uzlabot informāciju un vides statistiku (nepieciešamība pēc standartiem, kritērijiem un metodoloģijas), veicināt zinātniskos pētījumus un tehnoloģisko attīstību, uzlabot sektoru un telpisko plānošanu kā arī sabiedrības līdzdalību un profesionālo apmācību.

70. Ilgtspējīga patēriņa pārvaldības instrumenti
Eko-efektīva ražošana (investīcijas, inovācijas, dizains, standarti, zaļais iepirkums)
Sabiedrības izglītošana (izglītībā, dati un indikatori, IKP).
Korporatīvā atbildība (caurspīdīgums, reklāma)
Pieeja informācijai un sabiedrības līdzdalība (marķējumi, tiesības zināt)
Ētiskās investīcijas (pensiju fondi, depozīti)
Zaļā budžeta reforma
Zaļais iepirkums
u.c.

71. Politikas instrumenti
Dizains
Ražošana
Realizācija
Lietošana
Standarti
Sertifikācijas sistēmas
Aprites cikla analīzes metodes
Telpiskā plānošana
Nodokļi un subsīdijas
Vadības sistēmas
Brīvprātīgās vienošanās
Atbalsta tarifi
Nodokļu atlaides
Ekomarķējumi

72. Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas instrumenti

73. 4E modelis + Neilgtspējīgu paradumu ierobežošana

74. Kas ir uzvedība? Individuālu un kolektīvu paradumu un rutīnu kopums.
Uzvedība veidojas no daudzām, bet savstarpēji saistītām rīcībām.
Prakšu komplekts, kas aktīvi jāveido, jāuztur un jāmodificē (Voss, 1995).
Uzvedību vēl joprojām nosaka dzimuma atšķirības.

75. Videi draudzīgas rīcības barjeras
Individualitāte
Nevēlēšanās
Intereses trūkums
Atbildība
Efektivitātes un uzticības trūkums
Prakse
Naudas trūkums
Informācijas trūkums
Iedvesmas trūkums
Infrastruktūras trūkums

76. Videi draudzīgas rīcības motivējošie faktori
Infrastruktūra
Līdzekļu taupīšana
Personīgie ieguvumi
Sociālās normas
Grupas un Līderi
Finanšu instrumenti
Informācija

77. Roberts Jūrmalietis LU, EVF, Vides pārvaldības katedra
Vides apziņa
Roberts Jūrmalietis
LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

78. Nodaļas saturs
Ievads: cilvēka vides dimensijas un to attiecību dinamika
Vides apziņas dimensijas: uzvedība
Vides apziņas dimensijas: zināšanas
Vides apziņas dimensijas: pārdzīvojums un interese
Vides apziņas dimensijas: attieksme un vērtības
Vides psiholoģija

79. Vides apziņa
vides zināšanu (plašā nozīmē: Iņ+Jan) struktūras (ticība, vērtības, koncepcijas), kas veicina / motivē pozitīvu cilvēka uzvedību attiecībā pret vidi (Nickum, 1999; Zelezny & Schultz, 2000)
interese un zināšanas par (dabas) vidi, attieksmju esamība pret dabas un sabiedrības mijattiecībām (Telešiene, 2004)
kultūr-psihotopa ekoloģiskā dimensija (Jūrmalietis, 2011)

80. Vides apziņas dimensijas (Prof. Dietmar Bolscho, Univ. of Hannover)
Zināšanas
LOGOSS
Attieksmes & vērtības
Pārdzīvojums, interese
Vides apziņa
PATOSS
ETOSS
Uzvedība
Att.

81. Drošība (kā saasin. uztraukuma avots respondentiem: bērnības traumas?)
Švarca vērtību inventarizācija (1992, 1994):
respondentu dažādās ģeogr., etn., reliģ., ekon. u.c. vidēs
Drošība (kā saasin. uztraukuma avots respondentiem: bērnības traumas?)
Tradīcija (pasaules kārtības saglabāšana.:   diskomforts)
Konformisms (paklausība skaidriem likumiem, instrukc.  kontroles izjūta)
Panākumi
(izvirz. mērķu sasniegšana) Vara
(soc.statuss, domin., resursu kontrole) Hedonisms (“uzdzīve”)
Universālisms
(taisnīgums, iecietīgums, miers, etc. visiem) Labvēlība 
(altruisms, cilvēki-“Zemes Mātes”)
Stimulācija (tuvu hedonismam, bet ekstrem.sports vs sēdēšana bārā)
Hedonisms
Pašnoteikšanās (brīvība no ārējas kontroles, kreativitāte)

82. Vides apziņa: paradigmas
Anrop-centrisms
Antropocentrisms: tikai cilvēks ir patiesa vērtība: daba tiek saudzēta cilvēka labā - vairums politisko dokumentu (Rio Deklarācija, BD Konvencija) ir antropocentriski. Dabai – tikai instrumentāla vērtība (kalpot cilvēkam)
Antrop. reformisms: ekol.krīzes cēlonis nav antropocentrisms kā tāds, bet gan tā tuvredzīgā, alkatīgā, ekoloģiski neinformētā forma.
Tehnocentrisms: ekol.problēmas tiešām eksistē, taču (dabas)zinātne spēj tās atrisināt; līdz ar to nav nekāda vajadzība tehnol./industriālās attīstības mazināšanai
Vides skepticisms: Bjørn Lomborg The Skeptical Environmentalist: antropogēnās ekol.ietekmes pārspīlējumi, vides datu viltojumi (piem., Klimatgeita) utml.

83. Vērtību klasifikācija pēc Neil Carter (cit. pēc Ģ.Baranovskis)
instrumentālā vērtība (instrumental value): piemīt, ja objekts kalpo kā līdzeklis kāda vēlmju realizēšanai
piemītoša vērtība (inherent value): piemīt, ja kāds to atzinis, bet nekalpo kā līdzeklis vēlmju realizēšanai - noteiktai personai objekts šķiet vērtība pati par sevi. Iebildumi: estēt.vides komerciālā & psih.veselības vērtība, skat. arī ekocentr.
patiesā vērtība (intrinsic value): piemīt neatkarīgi no tā, vai kāds to novērtē

84. Vides ētikas nostādņu tipoloģija, pēc Benson & Roe, 2007, modif.
Vides ētikas nostādņu tipoloģija (pēc Benson & Roe, 2007, modif.) - kopsavilkums
Kopsavilkums
Antropocentriskais
Ne-antropocentriskais
Egocentriskais
Homocentriskais
Biocentriskais
Ekocentriskais
Labs indivīdam  labs sabiedrībai
Laissez-fair (valsts min. iejaukš.ekonomikā)
Soc.taisnīgums: labums vairumam
Dabas pārvaldība cilvēka interesēs
Morālā sabiedrība =
organismi
ekosistēmas
Klasiskā ekonomika, kapitālisms
Marksisms, eko-sociālisms, “seklā” ekoloģija
Bioētika, bio-egalitārisms, ētiskais ekstension.
Dziļā ekoloģija, Gaija, zemes ētika
Tomass Hobss (soc.kontrakts), Tomass Maltuss
Murrejs Bukčins, Barijs Komoners
Alberts Šveicers, Roberts Lanza, Pīters Singers (bioēt.filosof.)
Aldo Leopolds, Arne Ness
Vides ētikas nostādņu tipoloģija, pēc Benson & Roe, 2007, modif.

85. RADIKĀLA EKOFILOSOFIJA
VIDES FILOSOFIJA
Pēc David Kronlid &
Piotr Skubala, 2003
VIDES ĒTIKA
antropocentrisms
biocentrisms
ekocentrisms
Attiecības starp cilvēci un dabu: daba kā vērtība, un šīs vērtības atzīšanas praktiskās sekas.
dziļā ekoloģija
sociālā ekoloģija
ekofeminisms
RADIKĀLA EKOFILOSOFIJA
EKOTEOLOĢIJA
Kristietība kā vidi degradējošu vērtību avots: diskusijas saasināšanās pēc Linna Vaita raksta "The Historical Roots of Our Ecological Crisis“ (1967).
Asīzes Francisks kā ekoteoloģijas simbols. Pjērs Teijārs de Šardēns

86. Vides psiholoģija
“Vides psiholoģija pēta cilvēku un vides mijiedarbību un attiecības” (Oskamp & Schultz, 1998, p. 206)
Saknes: sociālā psiholoģija
Interdisciplinaritāte, e.g., saikne ar antropoloģiju, socioloģiju, estētiku, arhitektūru, pilsētplānošanu

87. Kopsavilkums Ekonomika Demogrāfija Institūcijas “Kultūra” Vajadzības:
drošība, vesel., nauda (kā vajadz. vs instr.), soc.attiec., t.sk. piederība, statuss; brīvība...
Iespējas (ārējās)
Iespējas (iekšējās)
pieejamība, cenas, reklāma, veikali...
finansiālās, telp., kognit....
Motivācija
Uzv. kontrole
Uztvertā uzved. kontrole
Kopsavilkums
Nodoms  uzvedība
Ticība par
savas uzvedības rezultātiem
citu domām par savu uzvedību (subjektīvā norma)
Vleka (1997) un Aizena (1986) modeļi, modif.
Subj.labklājība, vides kvalitāte
Kultūra: kognitīvā disonanse 87