Anna Sakse ‘’Pasakas par ziediem’’ 5.E klase Gvido Grjunbergs Prezentācija
Anna Sakse Anna Sakse {dzimusi gada 16.janvārī, mirusi gada 2. martā Rīgā, apbedīta Meža kapos} bija latviešu rakstniece.
Anna Sakse Dzimusi Lejasciema Lauzās sīkzemnieku ģimenē. Mācījusies Augulienas pamatskolā, Lejasciema ministrijas skolā un Lejasciema reālģimnāzijā gadā sākusi studēt LUpedagoģiju un filoloģiju, bet studijas nav pabeigusi. Strādājusi laikrakstā "Pēdējā Brīdī" par tulkotāju un korektori, saistījusies ar komunistisko pagrīdi. Kādu laiku strādājusi tēva mājās, tad atkal par korektori izdevumā "Valters un Rapa". Otrā pasaules kara laikā evakuējusies uz PSRS. Pēc atgriešanās Latvijā strādājusi laikrakstā "Cīņa", pievērsusies publicistikai, vēlāk strādājusi tikai literāro darbu.
Anna Sakse Pirmā publikācija-dzejolis "Dieva sapnis" laikrakstā "Tukuma Ziņa" gadā. Pirmspadomju darbos pievēršas Latvijas dzīves īstenībai. Padomju laikā propagandē komunistisko ideoloģiju, cildina kolektivizāciju (romāns "Pret kalnu"), kritizē pirmskara augstskolu un literāros klasiķus (romāns "Dzirksteles naktī"), publicistikā nosoda nacismu. Blakus šādas ievirzes darbiem rakstījusi arī humoristiski satīriskus sacerējumus (krājumā "Nokaltis zars"), daudz darba veltījusi bērniem. Daiļrades pēdējā posmā pievērsusies literārajām pasakām (krājumā "Kalējdēls Kaspars", "Pasakas par ziediem"), literārās pasakas tradīcijas papildinot ar jaunām iezīmēm un tēliem. Vairāki darbi tulkoti krievu, vācu, igauņu, uzbeku valodā.
Pasakas par ziediem Rakstniecei Annai Saksei piemita smalks vērotājas talants, un savos darbos viņa atklāja cilvēku dzīves daudzveidību. Par iemīļotāko viņas darbu joprojām var uzskatīt grāmatu ''Pasakas par ziediem''.
Pasakas par ziediem Annas Sakses darbos izpaužas smalks vērotājas talants un jūtīga cilvēka iekšējās pasaules izpratne. Daiļrades pēdējā posmā viņa pievērsusies literārajām pasakām, kas ieguvušas plašu popularitāti un iznākušas vairākos izdevumos.
Pasakas par ziediem Literatūrzinātniece I. Kiršentāle raksta: "Ziedu pasakas cikla lielum lielo daļu caurvij doma par to, ka nekas no cilvēka mūža nezūd - ne laime, ne ciešanas, ne labi, ne ļauni darbi. (..) Rakstniece saglabājusi arī tradicionālo tautā izveidojušos priekšstatu par ziediem. Viņas Vijolīte ir kautra un bikla, Magone - neganta un kaisla, Lilija - līgavas uzticības un nevainības simbols. (..) pasakās labi sadzīvo botānikas fakti ar visbrīvāko iztēli, reālais ar gluži pasakaino, brīnumaino, dzīvē neiespējamo, bet pasakai tik raksturīgo
Paldies par uzmanību!