1. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Apslēptās patiesības meklējumos Dace Apšvalka Rīgas Tehniskā universitāte, DITF, LDI Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs 2009. gada 27. februārī

2. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 2 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Apslēptā patiesība pozitīvisti: –patiesas ir tikai tādas zināšanas, kas nesniedzas ārpus zinātnes un novērojumu ietvariem –izslēdz zinātnieka personīgās nodošanās un neformulēto zināšanu lomu zinātnē Maikls Polani: –zināšanas ir personīgas, tomēr “personīgs” ≠ “subjektīvs” –eksistē objektīvas zināšanas un eksistē saite starp indivīda pasaules uztveri un realitāti –“universal intent”: centieni atklāt apslēpto realitāti Michael Polanyi (1891-1976)

3. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 3 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra uztvere ‘p r i z m a’ centieni atklāt apslēpto realitāti

4. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 4 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Apslēptā patiesība Polani –novērotājs nevar sevi nodalīt no saviem novērojumiem un spriedumiem –formulēšanas procesā vārdiem tiek piešķirta nozīme, bet nozīme ir mūsu pieredzē, un pieredzi nav iespējams vienkārši reducēt uz kaut kādu likumu vai datu kopu –mēs zinām daudz vairāk kā spējam izteikt un formulēt –tomēr mūsu neformulētā apziņa savieno mūs ar realitāti

5. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 5 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Apslēptā patiesība Polani –tomēr nav precīzu kritēriju, pēc kuriem noteikt, ka esam nodibinājuši šo kontaktu ar apslēpto patiesību –mēs riskējam, kad apgalvojam, ka kaut ko zinām par realitāti ārpus mums pašiem

6. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 6 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Ticam vai zinām? Zināšanas apmierina trīs nosacījumus –tās ir pamatotas: dziļu pētījumu rezultāts –tās ir patiesas: apraksta realitāti –tās ir ticība: apraksta prāta stāvokli zināšanas ir pamatota, patiesa ticība (“knowledge is justified true belief”)

7. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 7 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Ticam vai zinām? Mehānismi ticības patiesuma pamatošanai –tradīcijas: ticība, kas pārmantota no paaudzes paaudzē un raksturo konkrēto kultūru piemēram, senlatviešu ticība (jeb zināšanas), ka lietuvēna krusts atvaira ļaunumu –intuīcija: ticībā, kas pamatā balstās uz sajūtām un emocijām –autoritāte: ticība, kas balstīta uz uzticēšanos atklājējam jeb apgalvotājam piemēram, mēs ticam zinātnieku apgalvojumiem; kad bijām bērni, ticējām mūsu vecākiem –zinātnisks pētījums (scientific enquiry) ticības patiesuma pamatošana, izmantojot procedūras, kas balstītas uz objektivitāti un loģiku bieži vien maldīgi un nepamatoti

8. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 8 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Zinātniska pētījuma objektivitāte Zinātnisks pētījums ir balstīts uz novērojumiem, kas ir cilvēku uztveres rezultāts –cilvēku uztvere nav pilnībā objektīva (personīgais, neformulēto zināšanu aspekts un aizspriedumi) uztvere ir process, kad sajūtas tiek interpretētas izmantojot zināšanas un izpratni par pasauli uztvere nav tikai pasīvs ienākošo sajūtu absorbēšanas un dekodēšanas process sajūtu interpretēšanā un saskaņotas pasaules izpratnes radīšanā tiek izmantota pagātnes pieredze –tādējādi, novērojumi arī nav pilnībā objektīvi

9. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 9 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Zinātne un reliģija centienos “atklāt apslēpto patiesību” –zinātne balstās uz un operē ar zināšanām un bezpersonisku pieredzi –reliģija balstās uz un operē ar ticību un personisku pieredzi

10. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 10 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Zinātne un reliģija centienos “atklāt apslēpto patiesību” –zinātne un reliģija skatās uz pasauli no dažādām perspektīvām un dažādos līmeņos –zinātne cenšas atrast atbildi uz jautājumu “kā?” –reliģija cenšas atrast atbildi uz jautājumu “kāpēc?”

11. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 11 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Freds Dretske: –cēloņu skaidrojumi ir atkarīgi no konteksta –tas, ko mēs izvēlamies par notikuma E cēloni, ir atkarīgs no mūsu interesēm, mērķiem un iepriekšējām zināšanām –laikatkarīgā (temporal) cēloņu ķēde rada tuvāko (proximal), nevis sākotnējo (ultimate) cēloni, un jebkuru no šiem notikumiem var raksturot kā cēloni notikumam E. Tādējādi neeksistē viens vienīgs notikuma E cēlonis Piemērs –Kādēļ vārās ūdens? tādēļ, ka ūdens molekulas kustās tādēļ, ka mamma uzliku to vārīties tādēļ, ka es gribu tēju –kam taisnība? Ikvienam, tikai katrs savu patiesību ir izteicis atšķirīgos izskaidrošanas līmeņos Kāds aplūko tikai vienu līmeni vai lūkojas tikai no vienas perspektīvas un uzstāj uz savu patiesību kā uz vienīgo Dažādas perspektīvas un līmeņi

12. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 12 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Dažādas perspektīvas un līmeņi Dažādi mūsu aizspriedumi neļauj mums saskatīt arī citus realitātes atspoguļošanas līmeņus –zinātnieki jau sākotnēji ir definējuši zinātnisko pētījumu metodi, kas apskata pasauli kā bezpersonisku bet tas nenozīmē, ka aiz šī zinātniskā, bezpersoniskā līmeņa neeksistē vēl kāds cits līmenis, kuru nav iespējams atklāt un aprakstīt ar zinātniskiem skaidrojumiem un matemātiskiem mērījumiem nekāda pieredze un pētījumi nevar pierādīt Dieva esamību ārpus realitātes esošu, var tikai saskatīt bezpersoniskumu un nejaušības dabas likumos –“ticīgie” ir pieņēmuši un uztver pasauli kā personisku ar Dievu kā radītāju vai jāpieļauj arī iespēja, ka pasaule tomēr ir bezpersoniska un bez Dieva? “personīgā pieredze un piedzīvojums” katram ticīgajam individuāli priekš sevis pierāda Dieva esamību –pierādījums nav objektīvs, bet vai tāpēc ir nepatiess?

13. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 13 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Dažādas perspektīvas un līmeņi Dažādas realitātes izzināšanas metodes –Reliģiskā izzināšanas metode balstītas uz ģeogrāfiskām, vēsturiskām un kulturālām patiesībām uz personīgo pieredzi balstīta izziņa; realitāte tiek piedzīvota personīgi vērsta uz aspektiem, kas nav tiešā veidā pieejami vai uztverami, novērtējami un izmērāmi (vērtības, estētiskums) reliģijas raksti nav uz stingru loģiku balstīti fakti, pierādījumi, hipotēzes, tie ir drīzāk poētiski un estētiski, kas prasa izmantot savādākus uztveres mehānismus kāda cita dzīves dimensija, kas ir atšķirīga no loģiskās un analītiskās dimensijas –Zinātniskā izzināšanas metode realitāte tiek novērtēta loģiskā un analītiskā veidā izziņa balstīta uz novērojumiem un mērījumiem vērsta uz aspektiem, kas ir tiešā veidā pieejami, uztverami, novērtējami un izmērāmi pēc definīcijas, ir neatkarīgas no laika, telpas un kultūras (Piemēram, lai gan Einšteins joprojām ir zinātnes varonis, tomēr viņa rakstītais nav autoritatīvs un neapstrīdams, jo zinātnes teorijas attīstās)

14. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 14 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Dažādas perspektīvas un līmeņi Metožu nepilnības –zinātne nav ne kompetenta, ne spējīga apstiprināt vai noliegt ārpus tās darbības lauka esošu spēku eksistenci (Polanyi) –ar ticību bieži lielās cilvēki, kas ir pārāk slinki, lai izpētītu visus lietas apstākļus

15. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 15 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Atskaites punkti Gan zinātnieki, gan “ticīgie” ir tikai cilvēki un ir pakļauti cilvēcīgam subjektīvismam un kļūdām Atskaites punkti objektivitātes aptirināšanai –Zinātniekiem: zinātniskās metodes izmantošana –“Ticīgajiem”: Svētajos Rakstos ierakstītās morāles normas un vērtības Tāpat kā ir pseidozinātne, ir arī pseidoreliģija –ir zinātnieki, kuri neseko zinātnes pētījumu kodeksiem un rada neapstiprinātus un maldīgus faktus –ir “ticīgie”, kuri neseko savas reliģijas mācībai un morāles normām

16. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 16 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Secinājumi “Apslēpto realitāti” varam aplūkot un aprakstīt no dažādām perspektīvām un dažādos līmeņos, tāpēc svarīgs ir atvērts prāts, kritiska domāšana un diskusijas Zinātne un reliģija lūkojas uz pasauli no dažādām perspektīvām, dažādos līmeņos un ar dažādiem mērķiem un tādēļ nevar savā starpā konkurēt, bet var tikai papildināt viena otru –Piemēram, ja es ticu, ka pasaule ir Dieva radīta, tad pasaules pētīšana var man kaut ko pastāstīt par tās Radītāju. Savukārt reliģija var pastāstīt kaut ko par dzīves jēgu, par morāles normām un vērtībām. Konflikti rodas iedomības un paškritikas trūkuma dēļ – uzskatot, ka mana perspektīva un mans uztveres līmenis ir vienīgais un pareizākais –iedomība ir apgalvot, ka zinātne ir vienīgais vai visautoritatīvākais ceļš uz patiesību –iedomība ir apgalvot, ka tikai un vienīgi ar Svētajiem Rakstiem un reliģiskiem rituāliem iespējams izzināt patiesību par dzīvei svarīgākajām lietām Ir jāatstāj telpa paškritikai. Iedomība, ka zinām un varam visu, grauj gan reliģiju, gan zinātni.

17. Apslēptās patiesības meklējumos LU 67. konference. Teoloģija. Zinātnes un reliģijas dialogs, 2009.02.27. 17 Dace Apšvalka RTU, DITF, LDI, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Secinājumi Subjektīvisma deva saglabājas jebkurā gadījumā Bet arī objektivitāti var iegūt un saiti ar realitāti nodibināt –ar dažādām metodēm –ar dažādiem uztveres mehānismiem –atklāt dažādus realitātes aspektus