1. BIOTEHNOLOĢIJA III : REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA
JAUNĀ
BIOTEHNOLOĢIJA
I. Muižnieks, g.

2. 1. BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS
2. MAINĪBAS AVOTI
3. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PAMATPRINCIPI
4. ATSKATS MOLEKULĀRAJĀ BIOLOĢIJĀ
5. REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA LABOROTORIJĀ UN TIRGŪ

3. SELEKCIJA MĒĢINA TOS PĀRVEIDOT PAR ORGANISMIEM “PRIEKŠ MUMS”
BIOTEHNOLOĢIJAS LAUKS
DABĀ ATRODAMI ORGANISMI “PRIEKŠ SEVIS”
SELEKCIJA MĒĢINA TOS PĀRVEIDOT PAR ORGANISMIEM “PRIEKŠ MUMS”

4. Biotehnoloģija –
kontrolēta un uz zinātnes atziņām balstīta dzīvu organismu izmantošana cilvēkam vajadzīgu produktu iegūšanai
bioloģijas, mikrobioloģijas, molekulārās bioloģijas un inženierzinātņu sinerģiska mijiedarbība, lai izmantotu un palielinātu dzīvo organismu, to šūnas, šūnu struktūras vai molekulas lai radītu produktus, procesus vai pakalpojumus. Biotehnoloģiju iedala klasiskajā un gēnu inženierijas metodes izmantojošajā, jeb jaunajā biotehnoloģijā
zinātnes un tehnoloģiju izmantošana dzīvu organismu, kā arī to daļu, produktu un modeļu izmantošana, lai manītu dzīvus vai nedzīvus materiālus un iegūtu jaunas zināšanas preces un pakalpojumus

5. PIRMĀ MOZUS GRĀMATA (SAUKTA GENESIS) 30. nodaļa
37. Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm.
38. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos.
39. Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni.

6. Life sciences and biotechnology — A strategy for Europe COM(2002) 27
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL, THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS
Life sciences and biotechnology — A strategy for Europe
COM(2002) 27
Mid term review of the Strategy on Life Sciences and Biotechnology
COM(2007) 175

8. BIOTEHNOLOĢIJA – ŠŪNA KĀ FABRIKA
Metabolisms kā ražošanas process

9. Ch. 1 Mol.Biotech Revolution Ch. 3 DNA, RNA, Prot. Synthesis
Ch. 1 Mol.Biotech Revolution
Ch. 2 Mol.Biotech. Systems
Ch. 3 DNA, RNA, Prot. Synthesis
Ch. 4 Recombinant Technol.
Ch. 5 Synthesis and Ampl. of DNA
Ch. 6 Manipulation in Prokaryotes

10. g.
zirņu formas un
ziedu krāsas
iedzimtās īpašības nosaka “faktori” (gēni),
kuri atrodami pa pāriem organismu somātiskajās
šūnās, bet pa vienam dzimumšūnās.

11. Gēnu ķīmiskais sastāvs
Valters Flemings (Flemming) atklāj hromosomas
un apraksta to kustības šūnām daloties.
1902. g. Valters Sutons (Sutton) noskaidro, ka
dzimumšūnām veidojoties hromosomu skaits
samazinās uz pusi.

12. GENI, GENOMI, GENOTIPI, FENOTIPI
Selekcijas materiāls ir GĒNOS
1909. g.
Vilhelms Johansens (Johansen)
1911. g. Tomass Morgans (Morgan) –gēni ir hromo-
somu daļas
GENI, GENOMI, GENOTIPI, FENOTIPI
HROMOSOMAS sastāv no proteīna un nukleīnskābes,
masas attiecībā ~1:1

13. PROTEĪNS
Zviedru ķīmiķis Jens Jakobs Bercēliuss vēstulē holandiešu ķīmiķim G.Mulderam g. 10. jūlijā:
“Vārdu proteīns, ko es ierosinu lietot fibrīna un albumīna organisko oksīdu apzīmēšanai, esmu atvasinājis no grieķu πρωτειος, tādēļ, ka šie savienojumi šķiet esam pamat- vai būtiski svarīgi komponenti dzīvnieku barībā.”

14. PROTEĪNS struktūru veido 20 aminoskābes;
masas daudzveidība: – Da;
funkciju daudzveidība: katalizatori – enzīmi vai fermenti; struktūru veidojoši komponenti – nukleosomas, citoskelets; skrimslis, āda; aizsargreakcijas - imunoglobulīni, komplements; kustības – kontrakcijas, motorika; transports – caur membrānām, citoplazmas kompartmentos, utt.;
struktūras daudzveidība - pirmējā, otrējā, trešējā, ceturtējā; a-spirāles, b-slāņi, cilpas, globulāri un fibrillāri, subvienības, kompleksi.

15. NUKLEĪNSKĀBES Gēnu ķīmiskais sastāvs 1869. g.
Frīdrihs Mišers (Mischer) leikocītu kodolos atklāj nukleīnu

16. 2) Nukleīnskābes sastāv no nukleotīdiem:
Gēnu ķīmiskais sastāvs
2) Nukleīnskābes sastāv no nukleotīdiem:
d AMP
Slāpekļa bāze, A
Fosforskābes atlikums
Cukurs, dezoksiriboze
Ribozē pie cukura otrā C atoma ir hidroksilgrupa (-OH)

17. RNS sastāvā T nukleotīdu aizvieto U
Gēnu ķīmiskais sastāvs
2) DNS nukleotīdus veido četras slāpekļa bāzes: C T
Pirimidīni A G
Purīni
RNS sastāvā T nukleotīdu aizvieto U

18. DNS kā ģenētiskās informācijas nesēja
1928, Frederick Griffith
1931, M.H. Dawson and R. H. P. Sia
1944, Oswald T. Avery, Colin M. MacLeod and Maclyn McCarty
In 1952, Alfred Hershey and Martha Chase

19. letāla infekcija infekcijas nav letāla infekcija
Gēnu ķīmiskais sastāvs
Virulenti, s-morfoloģijas pneimokoki
letāla infekcija
Avirulenti, r-morfoloģijas pneimokoki
infekcijas nav
Avirulenti, r-morfoloģijas pneimokoki + DNS no nonāvētiem virulentiem pneimokokiem
letāla infekcija
1944. g. – Osvalds Everijs (Avery) iedzimtības informāciju nes DNS

20. DAUDZVEIDĪBAS AVOTI
SĀKOTNĒJO MATERIĀLU SELEKCIJAI DOD GENOMU
Mutācijas Rekombinācija
Veģetatīvā vair. Dzimumprocess

21. BEZDZIMUMA (VEĢETATĪVĀ) VAIROŠANA
KLONĒŠANA –
BEZDZIMUMA (VEĢETATĪVĀ) VAIROŠANA
Koloniju veido šūnu

22. KLONĒŠANA

23. Mutācijas
Spontānās
punktveida mutācijas – nukleotīdu nomaiņa, insercija, delēcija; tranzīcija, transversija; miss-sense, non-sense, klusējošas, neitrālas
genoma rajonu mutācijas – insercijas, delēcijas, inversijas, translokācijas
Spontāno mutāciju biežums 2 – 12 x 10-6 mutācijas uz gametu uz gēnu (1 no apm. 10 cilvēka gametām saturēs mutāciju kādā gēnā).

24. gēna inaktivēšana (nonsense, missense) nonsense supresija
Vīrusu ģenētika
Nulles mutācijas:
gēna inaktivēšana (nonsense, missense)
nonsense supresija
E.coli sup D, E, F, P tRNS
amber UAG ser, glu, tyr, leu ochre UAA opal UGA
Temperatūras jutības (ts) mutācijas:
nosacīti letālas (missense)
Saimnieku loka mutācijas

25. Mutāciju biežums
G –genoma lielums (b.p.); Ge – kodējošā genoma lielums; mb – mutāciju biežums uz vienu b.p. replikācijas ciklā; mg – mutāciju biežums uz vienu genomu replikācijas ciklā; meg – mutāciju biežums uz vienu kodējošā genoma ekvivalentu replikācijas ciklā;
J.W. Drake, B. Charlesworth, D. Charlesworth, J. F. Crow
Rates of Spontaneous Mutation
Genetics, Vol. 148, , 1998

26. Mutāciju biežums

27. Mutāciju biežums

28. Mutācijas
Inducētās
(Hermans Millers 1890 – 1967, NP 1946)
radiācija, ķīmiskie savienojumi, transpozoni
radiācija – nukleīnskābju fragmentēšana, timīna dimeri;
ķīmiskie savienojumi –
alkilējošie savienojumi (EMS – etilmetān-sulfonāts) iedarbojas gan uz replicējošos, gan uz nereplicējošos DNS;
nukleotīdu analogi (5-Br-uracils) iedarbojas tikai uz replicējošos DNS;
interkalējošie savienojumi (EtBr) iedarbojas galvenokārt uz replicējošos DNS

29. MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS
Rekombinācija: homologā sait-specifiskā nelikumīgā

30. MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS

31. MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS

32. MAINĪBU SEKMĒ DZIMUMPROCESS, TO IEROBEŽO SUGU BARJERAS

33. SUGU BARJERAS AUGU VALSTĪ IR ZEMĀKAS NEKĀ DZĪVNIEKIEM

34. SUGU BARJERAS AUGU VALSTĪ IR ZEMĀKAS NEKĀ DZĪVNIEKIEM

35. DAUDZVEIDĪBAS AVOTI
GĒNU INŽENIERIJA DOD IESPĒJAS VEIDOT JAUNAS GĒNU KOMBINĀCIJAS, NEIEVĒROJOT SUGU BARJERAS
GĒNU INŽENIERIJA PAPILDINA SELEKCIJAS IESPĒJAS. TĀ IR GENOMU

36. Klasiskā selekcija
Uz labu laimi apvieno mātes organismu gēnu grupas, tādējādi hibrīdi iegūst un var ekspresēt gan vēlamās, gan nevēlamās pazīmes
Tikai pie vienas un tās pašas vai pie radniecīgām sugām piederīgus organismus var krustot, kas ievērojami sašaurina selekcijas darba bāzi

37. Molekulārā biotehnoloģija
Liekākas gēnu daudzveidības satrpsugu pārnese
Nepieciešamības gadījumā var precīzi pārnest vienu gēnu
Var izvēlēties tieši tos gēnus, kas dos organismam nepieciešamās īpašības

38. DNS RNS Proteīns DZĪVĪBAS PAMATDOGMA TRANSKRIPCIJA TRANSLĀCIJA
REPLIKĀCIJA

41. AUGU UN DZĪVNIEKU GENOMA IZMĒRI

42. Cilvēks, zīdītājdzīvnieki ~ 3,200,000,000
GENOMA IZMĒRI (b.p.)
Cilvēks, zīdītājdzīvnieki ~ 3,200,000,000
Raugi, Saccharomyces cerevisiae ,067,280
Protisti, mikrosporija Spraguea lophii ,200,000
Baktērijas
Myxococcus xantus ,200,000
Escherichia coli ,639,221
Mycobacterium tuberculosis ,397,000
Bacillus subtilis ,170,000
Mycobacterium leprae ,800,000
Haemophilus influenzae ,830,137
Helicobacter pylori ,667,867
Borrelia burgdorferi ,000
Nanoarchaeon equitans ,000
Vīrusi Bakteriofāgs G ,000
Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV, 1. tips) ,750
Casjens S., Diverse and Dynamic structure of Bacterial Genomes. Annu.Rev.Genet. 1998, 32:

47. REPLIKĀCIJA

48.
REPLIKĀCIJA

51. Replikācijas inhibīcija: antibiotikas
Nalidiksskābes atvasinājumi
Ciprofloksacīns
Darbības mehānisms:
saista DNS girāzi
Rezistence:
modificēti girāzes varianti

53. Transkripcija un translācija

54. Transkripcija / translācija

55. TRANSKRIPCIJA http://web.virginia.edu/Heidi/chapter31/chp31.htm

56. E.coli RNS polimerāze Transkripcijas regulēšana
a subvienības savāc enzīmu un saista regulācijas faktorus aCTD (C-terminal domain) saista UP elementus promoterā un aNTD (N-terminal domain) saista pārejās polimerāzes subvienības.
β subvienības saista DNS matricu katalizē RNS sintēzi (iniciāciju un elongāciju),

57. Transkripcijas regulēšana
E.coli RNS polimerāze

59. Transkripcijas komplekss eikariotos
Transkripcijas regulēšana

60. Transkripcijas komplekss eikariotos

61. Pol II gēni

62. Pol I gēni

63. Transkripcijas inhibīcija: antibiotikas
Aktinomicīns D: RNAPol iniciācijas kompleksa inhibīcija. Mutācijas transporta proteīnos padara šūnu rezistentu pret aktinomicīnu
Rifampicīns: RNAPol b subvienības inhibitors
Mutācijas RNAPol b subvienības proteīna centrālajā domēnā padara to nejutīgu pret rifampicīnu

64.
TRANSLĀCIJA

65. Ģenētiskais kods ir universāls

66. Translācijas inhibīcija: antibiotikas
ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA
Hloramfenikols, levomicetīns
Mehānisms: proteīnu sintēzes inhibīcija, saistot 23 s RNS
Inaktivācija: struktūras, modifikācija,
acetiltransferāze (cat)

67. Translācijas inhibīcija: antibiotikas
ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA
Policikliskie savienojumi
Mehānisms: proteīnu sintēzes inhibīcija, neļaujot saistīties aatRNS
Inaktivācija: aktīvais transports ārā no šūnas, membrānas proteīns

68. Translācijas inhibīcija: antibiotikas
AMINOGLIKOZĪDI
Streptomicīns Gentamicīns
saista mazo ribosomas subvienību;
ribosomālo proteīnu struktūras modifikācija, acetiltransferāze

69. Antibiotikas: baktēriju šūnapvalka sintēze

70. Antibiotikas: baktēriju šūnapvalka sintēze
ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA
Šūnas apvalka sintēze, šķelšana, laktamāze

71. Šūnas apvalka sintēze, šķelšana, laktamāze
ANTIBIOTIKAS: DARBĪBAS PRINCIPS, INAKTIVĀCIJA
Šūnas apvalka sintēze, šķelšana, laktamāze

73. GĒNS - NUKLEOTĪDU SECĪBA, KAS KODĒ PROTEĪNA STRUKTŪRU
ĢM MOLEKULĀ BIOLOĢIJA
GĒNS - NUKLEOTĪDU SECĪBA,
KAS KODĒ PROTEĪNA STRUKTŪRU O P
KODĒJOŠĀ DAĻA T
GĒNA DARBĪBU REGULĒ:
P - promoters, nukleīnskābes rajons, kurā sākas gēna informācijas pārrakstīšana par mRNS
O - operators, nukleīnskābes rajons, kas regulē promotera aktivitāti
T - terminators, nukleīnskābes rajons, kurā tiek pārtraukta gēna transkripcija

74. RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI
GĒNU INŽENIERIJA
RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI

76. Resstrikcijas endonukleāzes
1. tips: šķeļ tālu no saistības vietas, nepieciešams ATP un S-adenozil-L-metionīns, ir gan endonukleāzes, gan metilāzes aktivitāte.
2. tips: šķeļ īsas secības saistīšanās vietā vai netālu no tās, vajag Mg jonu klātbūtni, nav metilāzes funkcijas
3. tips: šķeļ netālu no saistīšanās vietas, nepieciešama ATP klātbūtne, ir gan endonukleāzes, gan metilāzes aktivitāte.
4. tips: šķeļ metilētu DNS

77. Restrikcija - modifikācija

78. Restrikcijas enzīmu tipi
I – šķeļ DNS apm b.p. attālumā no saistīšanās vietas, vajag ATP, metilāze un restriktāze vienā proteīnā
II – šķeļ DNS saistīšanās vietā (palindromā), vajag tikai Mg jonus, atbilstošu sāļu koncentrāciju un pH, vienkārši proteīni; metilāze un restriktāze dažādos proteīnos
III – šķeļ DNS apm. 25 b.p. attālumā no saistīšanās vietas, vajag ATP; metilāze un restriktāze vienā proteīnā
Molekulārajā biotehnoloģijā izmanto lielākoties II tipa restriktāzes, kuru nosaukumā ir atspoguļots tās baktērijas nosaukums, no kuras enzīms ir izdalīts

79. DNS un RNS modificējošie enzīmi
Ligāzes
DNS ligāze (T4 fāga)
RNS ligāze (fāgu, E.coli)
Polimerāzes
Klenova enzīms
T4 DNA pol
E.coli DNAPol I
termostabilās DNSpolimerāzes
RNS polimerāzes (fāgu)
Transferāzes (TddNT)
Metilāzes (M-HpaI, SssI)
Kināzes (T4 PNK)

81. GĒNU INŽENIERIJA

82. Rekombinantās plazmīdas un vektorplazmīdas – gēnu pārnese un klonēšana

83. Rekombinantās plazmīdas un vektorplazmīdas – gēnu pārnese un klonēšana

84. DNS klonēšanas standartprotokoliem
JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS
g., Berg, Boyer et al. – no pirmās rekombinantās DNS molekulas līdz
DNS klonēšanas standartprotokoliem

85. GĒNU INŽENIERIJAS DARBA RĪKI

86. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS
1978. g., Boyer un Swanson – pirmā jaunās biotehnoloģijas firma “Genetech”

87. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS
1978. g., Boyer un Swanson – pirmā jaunās biotehnoloģijas firma “Genetech”

88. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS
1982. gadā – pirmais rekombinantais produkts medicīnā: INSULĪNS (sintēze g.)

89. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS SĀKUMS
Kopš gada – rekombinanatie produkti pārtikas rūpniecībā: baktēriju himozīns

90. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ATTĪSTĪBA

91. ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI
DEFINĪCIJAS
ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI
Ģenētiski modificētie organismi ir bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un izplatīt savu iedzimtības informāciju (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski - dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā.
Latvijas Republikas MK Noteikumi Nr

92. ĢENĒTISKĀ MODIFIKĀCIJA
DEFINĪCIJAS
GĒNU INŽENIERIJA
ĢENĒTISKĀ MODIFIKĀCIJA
Likumā ir lietoti šādi termini:
...
ģenētiskās modifikācijas metodes:
a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma...
b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, ...
c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes
LV Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, g. decembris, g. redakcija

93. ĢENĒTISKI MODIFICĒTS =
SINONĪMI
ĢENĒTISKI MODIFICĒTS =
TRANSGĒNS =
REKOMBINANTS =
VIEDI SELEKCIONĒTS =
FRANKENŠTEINISKS

94. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA

95. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA

96. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA
GLOBAL VALUE OF AGRICULTURAL BIOTECHNOLOGY MARKET, BY MARKET SEGMENT,
($ MILLIONS)

97. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA
SUMMARY FIGURE GLOBAL REVENUE OF ENZYME INHIBITORS MARKET, ($ MILLIONS)

98. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA

99. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA

100. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS ŠODIENA
Vaught, J., Rodgers, J., Carolin, T. & Compton, C.
Biobankonomics: developing a sustainable business
model approach for the formation of a human tissue biobank.
J. Natl. Cancer Inst. Monogr. 42, 24–31 (2011).

101. Futurewatch. Biotechnologies to 2025

102. SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS
JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMU PROBLĒMAS
SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS
Ilgs laiks no zinātniskās izstrādes līdz ieviešanai
Pārspīlēti stingri valsts kontroles un regulācijas pasākumi
Intelektuālā īpašuma aizsardzības problēmas
Ekonomiskās varas tālāka koncentrēšanās lielo firmu rokās

103. SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS
JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMU PROBLĒMAS
SOCIĀLI – EKONOMISKAIS RISKS
Galveno iespējamo lietotāju interešu neievērošana
Nepiepildītas investoru cerības
Patērētāju tiesību uz informāciju neievērošana
Ētiski un psiholoģiski apsvērumi

104. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO
1998. g. karikatūra,
“Aug bažas par ģenētiski modificētajiem organismiem…”

105. SABIEDRĪBAS ATTIEKSME PRET ĢMO
1802. g. karikatūra, kas izsmej vakcinēšanu
“Govju bakas –vai – jaunās potes brīnišķīgā iedarbība !”

106. JAUNĀS BIOTEHNOLOĢIJAS METODES LATVIJĀ
POTENCIĀLIE PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ:
MEDICĪNISKO PREPARĀTU RAŽOTĀJI;
LAUKSAIMNIECĪBA;
PĀRTIKAS TEHNOLOĢIJA;
MEŽSAIMNIECĪBA

107. PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ
Lielākā rūpniecības nozare ir pārtikas rūpniecība, kas sastāda 1/3 no rūpniecības pievienotās vērtības. Apmēram 3/4 no nozarē saražotā tiek patērēts vietējā tirgū, 24,3% pārtikas produkcijas tiek eksportēta, galvenokārt uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju.
Otra lielākā nozare ir kokapstrāde, kas sastāda gandrīz 1/5 no rūpniecības pievienotās vērtības. Tā ir nozare ar lielāko izaugsmi neatkarības gados. Kokapstrādes produkcija šajā periodā palielinājusies apmēram trīs reizes. Eksporta īpatsvars – 71,1%.

108. PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ
Analizējot virkne uzņēmējdarbības jomu, ir identificējot tās, kur Latvijā ir labas iespējas uzņēmumu klasteru attīstībai sekojošos pamatdarbības virzienos:
informācijas sistēmu klasteris;
kokrūpniecības klasteris;
kompozītmateriālu klasteris,
inženierzinātņu klasteris.

109. PARTNERI RAŽOTĀJU PUSĒ
Kopumā rūpniecībā joprojām dominē nozares, kas saistītas ar dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanu. Augstas tehnoloģijas produktu īpatsvars kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē ir ap 3-4%. Augstas tehnoloģijas nozaru produktu īpatsvars eksporta struktūrā Latvijā nepārsniedz 10%, bet attīstītajās pasaules valstīs tas ir ap 20-30% (Comext, Comtrade informācija).

110. Mežsaimniecības intensifikācija, virzītas selekcijas metodes
JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA: IESPĒJAS UN UZDEVUMI LATVIJAS ZINĀTNEI
Pārtikas pārstrāde, izmantojot ar ĢM mikroorganismiem iegūtus produktus
Funkcionālā pārika, izmantojot virzītas selekcijas metodes virzītas selekcijas metodes
Mežsaimniecības intensifikācija, virzītas selekcijas metodes

111. Kompleksi pētījumi par apzinātas izplatīšanas iespējamo risku
JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA: IESPĒJAS UN UZDEVUMI LATVIJAS ZINĀTNEI
Sadarbība ar valsts institūcijām inovāciju sekmēšanas, ĢM kontroles un izvērtēšanas procesā
Kompleksi pētījumi par apzinātas izplatīšanas iespējamo risku
Sadarbība ar starptautiskajām biotehnoloģijas un pārtikas pārstrādes kompānijām aizsardzības organizācijām
Sabiedrības izglītošana.

112. Ražošanas un zinātnes infrastruktūra (novecojusi un saskaldīta)
LATVIJAI SPECIFISKAS/ĪPAŠAS PROBLĒMAS
Ražošanas un zinātnes infrastruktūra (novecojusi un saskaldīta)
Nepietiekama internacionalizācija (FDI, 6. un 7. ietvara programmas)
Nepietiekams cilvēku skaits ar atbilstošu izglītību (Swansonu nav)
Nav zinātnes & izglītības & ražošanas sinerģiju
Uzvedības fiksētie steriotipi