1. Cervical cancer screening problems and barriers in Latvia
Ilze Viberga MD, PhD
Ludmila Engele MD, PhD

2. Cervical cancer prevalence in 1990-2005
Slimnieču absolūtā skaita pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā vērojams par spīti stabilai kopējā iedzīvotāju skaita mazināšanās tendencei (gan uz starpvalstu migrācijas, gan uz negatīva dabiska pieauguma rēķina). Ja 1990 gadā Latvijā bija 2.6 miljoni iedzīvotāju, un saslima 168, bet gadā 2.3 miljoni un saslima 221, tas tas nepārprotami norāda uz slimības sloga pieaugumu.
Ņemot vērā, ka svārstības tomēr nav pārāk lielas, var izteikt pieņēmumu, ka pieaugumu dažos gados var skaidrot ar iepriekšējos gados laikus neatklāto gadījumu manifestēšanos pēc noteikta laika posma. Tas it kā sakrīt ar vērojamo III stadijas skaita dinamiku (skat tālāk).
Tāpat, ņemot vērā jau pieminēto demogrāfisko mainību šī līkne var izrādīties mānīga un saslimstība reālajā dzīvē ir pat pārliecinošāka.

3. Cervical cancer prevalence in 1999 – 2005

4. Prevalence in according to stages of cervical cancer in 1990 – 2005
Aplūkojot slimnieču skaita dinamiku, jāteic, ka IV stadijā atklāto audzēju skaits bijis visai stabils. Šo gadu laikā būtiskākas izmaiņas skārušas I un III stadijā diagnosticēto gadījumu skaitu. Profilaktisko apskašu sistēmas pārtraukums 90. gadu sākumā ļauj skaidrot I un II stadijas slimnieču skaita mazināšanos un III stadijas absolūtā skaita pieaugumu. Šai gadījumā nav izslēdzams, ka 90. gadu beigās un pēdējā gadu desmita sākumā vērojamais III stadijas audzēju pieaugums noticis uz laikus neatklāto agrīno vēžu vai vēždraudes slimību rēķina.

5. Cervical cancer incidence and mortality

6. Cervical cancer incidence per 100.000 women in 1990-2005
Interpretējot šo līkni jāņem vērā, ka pēdējo 15 gadu ļoti zemās dzimstības dēļ dzemdes kakla vēža incidence pieaugusi ne vien uz gadījumu kopskaita, bet arī uz iedzīvotāju novecošanās rēķina (mazinoties jauniešu skaitam pirmsdarbspējas vecumā, bet pieaugot darbspējas uz pēcdarbspējas vecuma sieviešu īpatsvaram).
Saslimstības pieaugums ir nenoliedzams, taču to nevajadzētu arī pārliekus dramatizēt, jo ir jārēķinās ar esošo demogrāfisko situāciju. Aprēķinot incidenci uz sievietēm, tiek uzskaitītas visas – arī jaundzimušās meitenītes. Samazinoties bērnu, pusaudžu un jaunu sieviešu skaitam, incidence skaitliskā formā pieaug, jo pieaug vecāku sieviešu īpatsvars, kas teorētiski var saslimt.

7. Cervical cancer incidence in according to age in 1990 – 2005
Pēdējos gados diezgan stabili aptuveni 40% no slimnieču kopskaita ir vecākas par 59 gadiem. Kopumā šīs grupas īpatsvars salīdzinājumā ar 90. gadu sākumu ir pat nedaudz sarucis. Proporcionāli nedaudz lielākas pārmaiņas skārušas pacientes un gadu vecumā.
Tātad lielākais pacienšu īpatsvars ir vecuma grupās no 40 līdz 69 gadu vecumam.

8. Cervical cancer mortality per 100.000 women in 1990-2005
Par spīti slimnieču absolūtā skaita krasākai dinamikai mirstības rādītāji bijuši daudz stabilāki, izņemot nelielu kāpumu 90. gadu pirmajā pusē un dažos pēdējos gados. Tas drīzāk skaidrojams nevis ar nepietiekamu ārstēšanas pieejamību, bet gan ar III un IV stadijas audzēju absolūto skaitu, jo jau 90. gadu beigās atklātie šādas stadijas audzēju pacientes mirst vairākus gadus pēc diagnozes noteikšanas. Turpmākie gadi parādīs, vai pieņēmums par mirstības pieauguma aizkavēšanos 3-5 gadus pēc saslimstības pieauguma izrādīsies pamatots.

9. Cervical cancer incidence and mortality in age groups in 2005

10. Cervical cancer in Latvia
Year
Primary diagnose
(per population)
Diagnosed III+IV stage, %
First year mortality, %
1996
14,4
2001
14,3
46,9%
29,0%
2002
16,5
46,6%
24,6%
2003
16,0
43,5%
21,8%
2004
18,4
48,6%
21,3% (!)
2005
17,4
42,9%
30,3% (!)

11. Cervical cancer five years life expectancy /survival– all stages

12. Cervical cancer five years life expectancy – early and late stages

13. Latvian female population in 2005

14. Cervical cancer screening in Latvia
The regulation of Cabinet of Ministers Nr.1046, December 19, 2006 (initially – 2005), with the supplement No.5 ”Programme of the preventive examinations” contains the Paragraph No.2.4 ”Cancer screening” (corrected in according to the proposal after the ”round-table” meeting in September, 2006):
Taking the smear from cervix of uterus as a screening test of cervical cancer in women in age from 25 to 70 years one time per three years

15. Screening results in 2005 and 2006 (two target populations: 20-34; 35-70)
cytology
coverage
cytology
coverage
Cervical cancer
oportunistic
screening
77379
9.52%
(20–34)
36656
10.04%
8.62%
(35–70)
78612
10.42%

16. Cervical cancer screening problems and barriers in Latvia
Informational
Organizational
Professional
Financial
Geographical

17. Informational Population doesn’t know: Professionals don’t know:
about this disease (mass media role: radio, regional news papers, TV!)
about the meaning of screening: the test is not treatment or a diagnostic tool if the person is a sick
the regulation and accessibility of the service regarding to this test
Professionals don’t know:
about the meaning of screening test
what to do exactly because no unified methodology and guidelines of action or screening programme
how is the regulation and accessibility and payment of the service regarding to this test (Ministry of Health very often changes terms and conditions)

18. Organizational
No calculations about the professional medical resources/population – geographical disproportion
Cultural-historical situation in female heath care (Ob/Gyn)
Private/public service disproportion (HCISA)
(486/34 Ob/Gyn and 1800/1356/30 GP) – accessibility to the screening test service!!!
No data exchange between laboratories and GP about the abnormal smear results
No unified clinical database regarding to the abnormal smear results

19. Professional No trained nurses and midwives for the taking of smear
No smear taking control
No bordered competencies between GP and Ob/Gyn regarding to the abnormal smear results management
No clinical guidelines for the management of woman with the abnormal smear findings within the screening programme
No unified clinical-laboratory database
No qualification and training criteria (minimal work load) for laboratory staff in the cervical screening programme
Leishman methodology for preparation, coloring and assessment of smear (instead of Papanicolau)

20. Financial
Public/private gynecological service disproportion (historical-cultural background, geographical situation)
Existing financial regulation does not allow to cover expenses of the taking and assessment of smear in screening programme for private gynecology and GP practice
Majority of women have to pay themselves for the smear taking and assessment
Accessibility to the screening programme is limited

21. Geographical Infrastructure, logistics disproportion
(rural population)
Limited professional medical resources
(rural regions)
No geographical density assessment of female population to plan financial and human resources for the screening programme implementation

22. Work groups Cabinet of Ministers (12 persons; March – August)
To work out the coordinated model for collaboration among different sectors to implement the organized screening programme
To realize and find solution of the existing problems and barriers for the implementation of the organized screening programme
To promote accessibility of health care service
Ministry of Health
Practical ways of solution and implementation
Mass media and non-governmental organizations - information

23. Eurochip project
Technical report for the organized cervical cancer screening programme implementation in Latvia
Main tasks:
Analysis and evaluation of the current situation of cervical cancer screening in Latvia
Defining the existing obstacles for the implementation of the organized cervical cancer screening in Latvia
Making of the report with in-depth recommendations for a national promotion strategy of the population-based National Screening Programme of cervical cancer
Stage of data collection

24. Thank you for your attention!

25. LATVIA DISCUSSION
Problems of different lab methods