1. Latvijas un Eiropas Kopienu Konkurences tiesības
Debora Pāvila, zvērināta advokāte
Jūlija Jerņeva, zvērināta advokāte

2. Semināra plāns Dominējošs stāvoklis mazumtirdzniecībā
Zaudējumu atlīdzība
Apvienošanās kontrole

3. Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā

4. Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā
Regulējuma izcelsme
Definīcija
Ļaunprātīgas izmantošanas veidi
Sodi

5. Regulējuma izcelsme
Mazumtirgotāju tirgus vara, attiecības ar piegādātājiem
Esošais konkurences tiesību regulējums vs. Tirdzniecības likums vs. Ētikas kodekss vs. Dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā
KL 13.panta otrā daļa pieņemta ar likumu, stājās spēkā
KL 13.panta otrā daļa precizēta ar likumu, stājās spēkā
Konkurences padomes vadlīnijas; to saistošais spēks? as13p.pdf

6. Definīcija: KL 13.panta otrā daļa
Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tāds tirgus dalībnieks vai vairāki tādi tirgus dalībnieki, kas:
ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un
ņemot vērā piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū,
spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un
var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā.

7. Iepirkuma vara un piegādātāju atkarība konkrētajā tirgū
Viens vai divi kritēriji?
Kas ir konkrētais tirgus?
Vai tirgus dalībnieka atrašanās dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā izvērtējama relatīvi pret konkrētu piegādātāju?
Vai atbilstība kritērijam ir nosakāma procentuāli no piegādātāja realizācijas apjoma?
Vai būtu jāsalīdzina piegādātāja un mazumtirgotāja atkarība vienam no otra?
Ko nozīmē iepirkuma vara pietiekami ilgā laika posmā?
Kāda nozīme ir tirgus struktūrai?

8. Spēja piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatotus noteikumus
Spēja piemērot vs. spēja uzspiest?
Netaisnīgus un nepamatotus noteikumus
Vai piemērots, uzspiests noteikums automātiski ir arī netaisnīgs un nepamatots?

9. ... var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci ...
Mērķis vs. sekas?
Piegādātājs vs. patērētājs?
Būtiska vs. jebkāda konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana?

10. Ļaunprātīgas izmantošanas veidi
“Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā izpaužas kā:”
Slēgts saraksts
6 aizliegtie noteikumi līgumos ar piegādātājiem:
Preču atdošana atpakaļ
Maksājumi par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā
Maksājumi par līgumu slēgšanu
Maksājumi par preču piegādi jaunai tirdzniecības vietai
Norēķinu termiņi
Sankcijas

11. Preču atdošana atpakaļ: KL 13.panta otrās daļas 1.punkts
Aizliegts atdot atpakaļ piegādātājam preci, izņemot:
Nekvalitatīvu preci; vai
Jaunu preci, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs; vai
Akcijas vai citu preci, kuras piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs

12. Nekvalitatīva prece Prece, kas neatbilst: Normatīvo aktu prasībām
Preces aprakstā, lietošanas instrukcijā noteiktajām prasībām
Līguma prasībām

13. Jauna prece IR
Oriģināla prece, kas līdz šim tirgū nav bijusi pieejama un patērētājiem nav zināma
Prece, kuras izplatīšanā piegādātājs nav izmantojis konkrētā mazumtirgotāja pakalpojumus (līdz sešiem mēnešiem)
Prece, kuras izplatīšana konkrētā mazumtirgotāja tīklā bijusi pārtraukta uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu (pirmos sešus mēnešus)

14. Jauna prece NAV Sezonāla prece
Prece, kuras izplatīšana konkrētā mazumtirgotāja tīklā bijusi pārtraukta uz laiku līdz 1 gadam
Esošas preces paveidi: dizaina, svara izmaiņas, piedevu variācijas?

15. Maksājumi par līguma slēgšanu: KL 13.panta otrās daļas 3.punkts
Aizliegts piemērot maksājumus par līguma slēgšanu ar piegādātāju, izņemot:
Ja līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju; un
Ja pastāv objektīva nepieciešamība šo piegādātāju īpaši izvērtēt
Maksājuma apmērs būtu saistāms ar konkrētiem izdevumiem

16. Maksājumi par preču piegādi jaunai tirdzniecības vietai: KL 13
Maksājumi par preču piegādi jaunai tirdzniecības vietai: KL 13.panta otrās daļas 4.punkts
Jauns veikals:
Jauna būve
Veikals, kam veikti fiziski uzlabojumi (renovācija, kosmētiskais remonts u.tml.)
Veikals, kuram mainījies īpašnieks
Veikals, kuram mainījies formāts (piem., supermārkets → hipermārkets)
Izņēmums: mārketinga pakalpojumi (piem., konkrēta piegādātāja preču reklamēšana vienlaicīgi ar jaunā veikala reklamēšanu)

17. Maksājumi par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā (1)
Vienīgais izņēmums: maksājumi ir attaisnojami ar jaunas, patērētājiem nezināmās preces virzīšanu tirgū.
Tātad, iespējamie maksājumi:
Papildu pakalpojumi (piem., mārketinga)
Papildu atlaide, kas saistīta ar riskiem, ko uzņemas tieši mazumtirgotājs (jāizvērtē katru reizi, nevar būt standarta atlaide)

18. Maksājumi par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā (2)
Cenu atlaides
Mārketinga maksājumi
Samaksa par izvietošanu plauktos
Citi tieši un netieši maksājumi

19. Nav atļauts pieprasīt jebkādas citas atlaides
Cenu atlaides
Ir atļautas:
Komerciālā atlaides
Apjoma bonusi
Nav atļauts pieprasīt jebkādas citas atlaides

20. Mārketinga maksājumi Maksājumi par pakalpojumiem, kas
Sniegti konkrētam piegādātājam, un
Saistīti ar konkrēto preci,
Saistīti ar izmaksām
ar nosacījumu, ka:
Mazumtirgotājs daļēji sedz mārketinga izmaksas un
Tikai, ja pakalpojums nav uzspiests (prezumpcija)

21. Plauktu maksas Nav atļautas plauktu maksas Izņēmums: kases zona
īpašas plauktu vietas
Izņēmums:
Maksājumi par preču izvietojumu “papildus izvietojuma teritorijā”

22. Netaisnīgi un nepamatoti gari norēķinu termiņi
Taisnīgs un pamatots: 30 dienas
Bet:
Ja piegādātājs piegādā tikai (vai pārsvarā) ātri apgrozāmās preces, tad īsāks termiņš – no 14 līdz 21 dienai un
Ja piegādātājs prasa īsāku termiņu

23. Sankcijas Pamatprincipi: Sankciju abpusējs raksturs Taisnīgums
Samērīgums un
Pamatotība

24. Sodi
Par pirmo pārkāpumu - līdz 0,05 % no gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā LVL 250
Par katru nākamo pārkāpumu – līdz 0,2 % no gada apgrozījuma, bet ne mazāk kā LVL 250

25. Zaudējumu atlīdzība

26. Konkurences tiesību pārkāpumu sekas
Naudas sodi
Tiesisku pienākumu uzlikšana
Strukturālie aizsardzības līdzekļi
Civiltiesiskās prasības
Reputācija
Strukturālie aizsardzības līdzekļi:
Strukturālie aizsardzības līdzekļi jāievieš, ja nav vienlīdzīgi efektīvu aizsardzības līdzekļu attiecībā uz uzvedību, vai ja jebkāds vienlīdzīgi efektīvs aizsardzības līdzeklis attiecībā uz uzvedību attiecīgajam uzņēmumam būtu apgrūtinošāks nekā strukturālais aizsardzības līdzeklis. Izmaiņām uzņēmuma struktūrā, kas pastāvēja pirms pārkāpums tika izdarīts, būtu jābūt tikai proporcionālām, ja pastāv būtisks risks, ka turpināsies vai atkārtosies pārkāpšana, ko izraisa pati uzņēmuma struktūra.

27. Sodi – valsts tiesu loma
Modernizācijas regula (1/2003):
“Kopienas konkurences noteikumu piemērošanā būtisku lomu spēlē valsts tiesas. Izšķirot strīdus starp privātpersonām, tiesas aizstāv subjektīvās tiesības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, piemēram, piešķirot kompensāciju par zaudējumiem tiem, kas cietuši no pārkāpumiem. Šajā ziņā valsts tiesu loma papildina dalībvalstu konkurences iestāžu lomu. Tādēļ tām pilnībā jāļauj piemērot Līguma 81.un 82.pantu.”

28. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums
KL 20.pants:
“Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.”
KL 21.pants:
“Persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus. Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem.”

29. Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis
Nostiprina Kopienu konkurences tiesību normu efektivitāti
Kalpo kā ierobežojošs līdzeklis pret nolīgumiem vai praksi, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci
Apvienotās lietas C-295/04 līdz C-298/04:
ikviena persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību gadījumos, kad pastāv cēloņsakarība starp zaudējumiem un EK Līguma 81. panta aizliegto vienošanos vai saskaņoto darbību.
Personām, kuras cietušas zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, jāvar prasīt ne vien atlīdzību par tagadējās mantas samazinājumu (damnum emergens), bet arī par negūto peļņu (lucrum cessans), kā arī procentu maksājumus.
Lieta C-453/99:
zaudējumu atlīdzināšanu var prasīt arī aizliegtas vienošanās dalībnieks, ja, ņemot vērā šī dalībnieka pozīciju līguma noslēgšanas laikā, tas nav spējis ietekmēt līguma saturu un tāpēc nav vainojams ESL 101. panta neievērošanā, t.i., pat ja viņš pats nelikumīgo līgumu slēdzis.

30. Kādas personas varētu ciest konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā?
Pārkāpējs
Piegādātāji
Konkurenti
Tiešie pircēji
Blakus tirgos darbojušies tirgus dalībnieki
Netiešie pircēji
Gala patērētāji
See pages 26&27 of the report

31. Sistēmas “vājie punkti”
Pārkāpuma konstatēšana ir saistīta ar sarežģītu faktu un ekonomisko un juridisko apsvērumu analīzi
Grūti noteikt un pierādīt zaudējumu apmēru

32. Pārkāpuma konstatācija
Kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā?
CPL 93.un 96.panti
+ Jāatzīmē, ka pati tiesa var pieaicināt institūcijas piedalīties procesā atzinuma došanai. Neapšaubāmi attiecīgās institūcijas lēmums par konkurences tiesību pārkāpumu šo procesu stipri vien atvieglotu, atstājot tirgus dalībnieku ziņā tikai nepieciešamību pierādīt zaudējumu eksistenci un prasīt to atlīdzību.
Ņemot vērā, ka konkurences lietas ir sarežģītas un parasti tajās ir nepieciešama detalizēta juridisko un ekonomisko apstākļu izpēte, ir maz ticams, ka privātpersonas varētu izšķirties par konkurences tiesību pārkāpuma pierādīšanu tiesas ceļā. Drīzāk tās varētu prasīt vainīgajai personai kompensēt nodarītos zaudējumus pēc tam, kad Komisija vai Konkurences padome konstatējusi attiecīgo pārkāpumu.
Bet: kāds statuss civillietā piešķirams faktiem, kuri konstatēti Komisijas vai Konkurences padomes lēmumā, kas stājies spēkā likumā noteiktajā kārtībā?
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96. pants uzskaita pamatus atbrīvošanai no pierādīšanas.
BET: Fakti, kas nodibināti ar Komisijas vai Konkurences padomes lēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā, nav Civilprocesa likuma 96. pantā tieši uzskaitīti kā tādi, kas nav jāpierāda no jauna.
Risinājums?
Latvijas tiesām jāņem vērā Modernizācijas regulā noteikto, ka, tiesas nevar pieņemt lēmumus, kuri ir pretrunā ar Komisijas lēmumiem.
Arī Konkurences padomes lēmumiem par Konkurences likuma pārkāpumiem, kas stājušies spēkā likumā noteiktajā kārtībā, būtu jāpiešķir līdzīgs statuss. LAI - palielinātu juridisko noteiktību un procesuālo efektivitāti

33. Zaudējumu apmēra noteikšana
KL 21.pants: “Pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem”
CL 5.pants: “Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.”
Protams, ka arī Civillikuma 5. pantā dotās vadlīnijas nepadara zaudējumu apmēra noteikšanu par vieglu darbu. Tomēr tas nozīmē, ka tiesa nevar noraidīt pieteikumu tikai tāpēc, ka prasītājs nevar pierādīt un pamatot precīzu zaudējumu apmēru.
Atbildētāji savu pozīciju aizstāvībai šādās lietās var iebilst:
prasītājs nemaz nav cietis zaudējumus
apstrīdēt cēloņsakaru starp konkurences tiesību pārkāpumu un kaitējumu, kas it kā ir nodarīts cietušajam.
arguments par pārmaksas attiecināšanu (pārnešanu) uz gala pircējiem. Proti, gadījumos, kad prasītājs nav preces vai pakalpojuma gala pircējs, atbildētājs var norādīt, ka visas ar konkurences tiesību pārkāpumu saistītās papildu izmaksas prasītājs ir pārnesis (vai arī izmaksu samazinājumus NAV pārnesis) uz saviem klientiem, attiecīgi palielinot (vai nesamazinot) tālākpārdošanas cenu, tāpēc netaisnas iedzīvošanās aizliegums neļauj prasīt atlīdzinājumu.
+ atlīdzināmo zaudējumu apmērs, visticamāk, nebūs pārmērīgi liels, jo nav iespējas piedzīt, tā saucamos soda vai trīskāršos zaudējumus (punitive, treble damages), kuru apmērs bieži vien var pārsniegt publisko institūciju uzlikto sodu lielumu.
Baltā grāmata par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar EK konkurences noteikumu pārkāpšanu (COM(2008) 165 galīgā redakcija, gada 2. aprīlis)

34. Cenu salīdzināšanas metodes, zaudējumu apmēra noteikšana
Starp-sekcionālā salīdzināšana
Piem., kāda ir tieši šīs preces cena citā ģeogrāfiskajā tirgū?
Kāda ir līdzīgas preces cena?
Vēsturiskā salīdzināšana
Kāda bija konkrētās preces cena pirms pārkāpuma?
“starpības starpība” (angļ. difference-in-differences)
Iepriekšējo metožu kopīga izmantošana

35. Starp-sekcionālā salīdzināšana
Cena
Zaudējumu (X) apmēra noteikšana
Tirgus, kurā notika pārkāpums
Cena A (100 Ls)
A – B = X
t.i. 100– 92= 8
Tirgus, kurā pārkāpums nenotika
Cena B (92 Ls)

36. Vēsturiskā salīdzināšana
Cena pirms pārkāpuma
Cena pārkāpuma laikā
Zaudējumu (X) apmēra noteikšana
Tirgus, kurā notika pārkāpums
Cena A (90 Ls)
Cena B (100 Ls)
B – A = X
t.i. 100 – 90 = 10

37. Zaudējumu (X) apmēra noteikšana
“Starpības starpība”
Cena pirms pārkāpuma
Cena pārkāpuma laikā
Zaudējumu (X) apmēra noteikšana
Tirgus, kurā notika pārkāpums
Cena A (90 Ls)
Cena B (100 Ls)
B – A = C
t.i. 100 – 90 = 10
Tirgus, kurā pārkāpums nenotika
Cena D (92 Ls)
Cena E (97 Ls)
E – D = F
t.i. 97 – 92 = 5
C – F = X
t.i., 10 – 5 = 5

38. Zaudējumi, kas nodarīti konkurentiem
Vai pietiek ar cenas starpības noteikšanu?
Vai konkurents zaudējis tirgus daļu tieši konkurences pārkāpuma rezultātā?
Konkurenta efektivitātes, preču kvalitātes radītāji
vs.
Pārkāpēja efektivitātes, preču kvalitātes radītāji
Cik liela zaudējumu daļa radīta tieši pārkāpuma rezultātā?

39. Konkurentam nodarītu zaudējumu apmēra noteikšana
Kopējā bruto peļņa, ja nebūtu noticis pārkāpums -
Faktiskā bruto peļņa =
Atrautā peļņa Ls Ls
Novēršamās izmaksas
Zaudējumu apmērs Ls Ls

40. EK pētījums par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu
“Quantifying antitrust damages. Towards non-binding guidance for courts”
2009.gada decembris

41. Apvienošanās kontrole

42. Apvienošanās kontrole
Apvienošanās jēdziens, kontroles kritēriji un aizliegtās apvienošanās
Horizontālās apvienošanās
Ne-horizontālās apvienošanās
Ierobežojumi, kas ir tieši saistīti un nepieciešami apvienošanās īstenošanai
Atbildība

43. Apvienošanās jēdziens, kontroles kritēriji un aizliegtās apvienošanās

44. Avoti Konkurences likuma 15., 16. un 17.panti
Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.799 “Kārtība, kādā iesniedz un izskata ziņojumu par tirgus dalībnieku vienošanos”
Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.800 “Kārtība, kādā iesniedz un izskata pilno un saīsināto ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos”
Padomes gada 20. janvāra Regulā (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“Apvienošanās regula”)
Komisijas konsolidētais jurisdikcijas paziņojums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (2008/C 95/01) (“Jurisdikcijas paziņojums”)

45. Paziņošanas pienākums
Paziņošanas pienākums
Apvienošanās dalībnieki veic saimniecisku darbību Latvijas teritorijā; un
Apvienošanās dalībnieku:
kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir vismaz 25 miljoni latu vai
to kopējā tirgus daļa vismaz vienā no tirgiem pārsniedz 40%; un
Darījums ir uzskatāms par apvienošanos Konkurences likuma izpratnē.
Sorainen Law Offices

46. Nav jāpaziņo, ja:
Apvienojamie uzņēmumi ir kredītiestādes vai citi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki
Apvienošanās rezultātā kontroli pār tirgus dalībnieku iegūst maksātnespējas administrators, kurš nodrošina attiecīgā uzņēmuma maksātnespējas vai likvidācijas procesu
Apvienošanās piedalās tikai divi tirgus dalībnieki un vienam no šiem tirgus dalībniekiem iepriekšējā finanšu gada kopējais apgrozījums nepārsniedz 1,5 miljonus latu

47. Tirgus dalībnieku kopējais apgrozījums
Visi grupas uzņēmumi kopā
Latvijas Republikas teritorijā
Jebkāds apgrozījums, kas gūts LR
Pirkšana/pārdošana
iepriekšējā finanšu gadā
Pirms lēmuma pieņemšanas
ir vismaz 25 miljoni latu

48. Apvienošanās veidi I Saplūšana Pievienošanās
Apvienošanās veidi I
Saplūšana
Pievienošanās
Izšķirošās ietekmes iegūšana
NB: savstarpēji saistītie darījumi, t.i. arī divi vai vairāki koncentrējoši darījumi rada vienu koncentrāciju
Sorainen Law Offices

49. Kontroles jēdziens
Viena tirgus dalībnieka spēja realizēt izšķirošu kontroli pār otru tirgus dalībnieku
Kontrole var tikt nodrošināta ar
atbilstošām tiesībām,
līgumiem vai
jebkādiem citiem piemērotiem līdzekļiem,
atsevišķi vai arī ar visu/dažu šo līdzekļu kombināciju

50. 12/1/2018
Apvienošanās dalībnieki veic saimniecisku darbību Latvijas Republikas teritorijā
Tirgus dalībnieka jēdziens:
Jebkura persona, kas veic komercdarbību [Latvijas Republikas] teritorijā
Uzņēmums vai cita juridiska persona
Pašnodarbinātais, IK vai cita fiziska persona
Valsts vai pašvaldību iestādes
Jebkura persona, kuras darbība ietekmē / var ietekmēt konkurenci Latvijas tirgū
Tie uzņēmumi, kuri ir spējīgi kopīgi veidot savu komercpolitiku
LR: par tirgus dalībnieku ir uzskatāma jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā
Konkurences padome ir arī paudusi uzskatu, ka par tirgus dalībnieku būtu uzskatāms arī tāds uzņēmums, kurš neveic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, bet kurš var ietekmēt konkurenci Latvijā ?
Ko tas nozīmē?
Jebkurš uzņēmums vai tomēr jābūt stingrākiem kritērijiem?

51. Konkurences tiesības un matemātika
SIA Baobabo
SIA Manodado
SIA Kartelis
AS Miumiu
AS Zuzuzu
SIA Draudziņš

52. Ekonomiskās vienības doktrīna
Viho Europe BV pret Komisiju, lieta T-102/92
mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību
Kontroles jēdziens: “ekonomiskas neatkarības” kritērijs
Brīvība noteikt savu darbības virzienu tirgū
Balsstiesības
Veto tiesības
Mārketinga/investīciju politikas izstrāde
Ekonomiskās vienības doktrīna:
meitas sabiedrībai “nav ekonomiskas neatkarības”; vai
“ja uzņēmumi veido ekonomisku vienību, kurā meitas sabiedrībai nav īstas brīvības noteikt savu darbības virzienu tirgū” vai mātes sabiedrība kontrolē valdi, mātes sabiedrības saņemto peļņas apjomu un vai meitas sabiedrība ievēro mātes sabiedrības sniegtos norādījumus tādos jautājumos kā mārketings un investīcijas
Lietā Viho Europe BV pret Komisiju EKT apstiprinājusi, ka mātes sabiedrība un tās 100% piederošās meitas sabiedrības ir uzskatāmas par vienu ekonomisku vienību un tādēļ vienošanās starp šīm sabiedrībām nepārkāpj EK dibināšanas līguma 81.panta noteikumus, jo neeksistē vienošanās starp uzņēmumiem
Uzņēmums ir uzskatāms par aktīvu Latvijas teritorijā, ja (1) uzņēmums ir reģistrēts Latvijā; (2)
uzņēmuma meitas uzņēmumi vai saistītie uzņēmumi ir reģistrēti Latvijā; (3) uzņēmums vai tā meitas
uzņēmums, vai saistītais uzņēmums pārdod preces vai sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā

53. Daļas/akcijas vai aktīvi?
Kritērijs: kontrole
Aktīvi
Klientu kopums
Intelektuālais īpašums
Nekustamais īpašums
Etc.
Kritērijs:
Iegūtie aktīvi sastāda visu vai daļu no tirgus dalībnieka biznesa, kura apgrozījums var tikt konkrēti noteikts
Klientu kopuma pāreja pie citiem tirgus dalībniekiem var tikt uzskatīta par
apvienošanos, ja šāda pāreja ir pietiekama, lai varētu apgalvot, ka ir notikusi biznesa daļas
nodošana citam tirgus dalībniekam. Darījums, kas ir saistāms ar intelektuālā īpašuma
tiesību pāreju, piemēram, preču zīmes, patenti vai autortiesības, arī var tikt uzskatīta par
apvienošanās darījumu, ja šo tiesību izmantošana ir tirgus dalībnieka (pārdevēja) biznesa
daļa.

54. Kopīga vai atsevišķa izšķiroša ietekme
Kopīgā kontrole:
Vienlīdzība attiecībā uz balsstiesībām vai iecelšanu lēmējinstitūcijās
Veto tiesības
Balsstiesību kopīga izmantošana
Etc.
SIA „Ostas flote” un SIA „PKL”1 apvienošanās notika 2008.gada 21.novembrī, SIA „Ostas flote” iegūstot 50% balsstiesību SIA „PKL”

55. Kopuzņēmumi – pilnfunkcionalitātes jēdziens
Pilnfuncionālais, jeb patstāvīgi funkcionējošs kopuzņēmums (angļu val.: full function joint venture)
Neatkarīgai darbībai tirgū pietiekami resursi
Mātessabiedrību vienu konkrētu funkciju pārsniedzošas darbības
Pārdošanas/pirkšanas attiecības ar mātessabiedrībām
Ilgtermiņa darbība
KP lietas:
2009.gada 22.oktobra lēmums lietā “Par SIA „Ostas flote” un AS „PKL Flote” apvienošanos” Nr. p/09/05/9 un
2010. gada 14. janvāra lēmums lietā “Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr. 699/09/05/6 Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA „Ostas flote” darbībās” Nr. E02-2

56. Kontroles būtības izmaiņas
Kontrolējošu akcionāru iestāšanās
Akcionāru skaita samazināšanās

57. De facto izšķiroša ietekme
Ilgtermiņa saistības (piegādes, finanšu saistības)
Jābūt apvienotām ar “strukturālām izmaiņām kontrolējamās sabiedrības pārvaldē”
2007.gada 25.maija lēmums lietā “Par SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „ZetCOM” ziņojumu par apvienošanos” Nr.222/07/10/1
Jāņem vērā arī, ka tīri ekonomiska rakstura attiecības var kļūt par nozīmīgu elementu
kontroles iegūšanas fakta konstatēšanā. Izņēmuma gadījumā ekonomiska atkarība no cita
tirgus dalībnieka var radīt faktisku kontroli, piemēram, šādu izšķirošu de facto kontroli var
piešķirt ļoti nozīmīgs ilgtermiņa piegādes līgums vai arī kredītsaistības pret piegādātājiem,
vai klientiem, kas turklāt ir apvienotas ar strukturālām izmaiņām kontrolējamās sabiedrības
pārvaldē.

58. Ziņojums par apvienošanos
Ziņojums par apvienošanos
Pilnais
Saīsinātais, ja:
neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā konkrētajā tirgū vai ar to vertikāli saistītā tirgū
apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus
izņemot, ja KP nolemj, ka apvienošanai ir nepieciešama papildu izpēte
Sorainen Law Offices

59.
Izskatīšanas termiņi
Viens mēnesis no ziņojuma saņemšanas (45.dienu prezumpcija)
Ja uzsākta lietas papildu izpēte – 4 mēneši (pilnais) vai 3 mēneši (saīsinātais)
Sorainen Law Offices

60. Tests Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos,
Tests
Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos,
kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai
var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū
Tomēr KP ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci
Sorainen Law Offices

61. Atbildība Darījums nav spēkā (sekas?)
Atbildība
Darījums nav spēkā (sekas?)
Līdz Ls dienā (izšķirošās ietekmes iegūvejam vai jaunajam tirgus dalībniekam)
Sorainen Law Offices

62. Horizontālās apvienošanās

63. Horizontālās apvienošanās: tiesību avoti
Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrāciju kontroli
Oficiālais Vēstnesis C 031 , 05/02/2004 Lpp

64. Analīzes struktūra Konkrētā (preces un ģeogrāfiskā) tirgus noteikšana
Apvienošanās ietekme uz konkurenci:
Tirgus daļas
Tirgus koncentrācijas līmenis
Iespējamā pret konkurenci vērstā ietekme, ko izraisa apvienošanās (koordinētā un nekoordinētā)
Kompensējošā pirktspēja
Iekļūšana tirgū: raksturojums
Efektivitāte
Bankrotējošs uzņēmums (angļu val.: failing firm)
salīdzina konkurences apstākļus, ko radītu paziņota apvienošanās, ar apstākļiem, kuri dominētu, ja apvienošanās nebūtu notikusi

65. Tirgus daļas
Visu koncentrācijā iesaistītu uzņēmumu tirgus daļu kopsumma
Pašreizējās, vēsturiskās tirgus daļas un turpmākas izmaiņas
Parasti Komisija savā konkurences analīzē izmanto pašreizējās tirgus daļas [13]. Tomēr pašreizējās tirgus daļas var pielāgot, lai tās precīzi atspoguļotu noteiktas turpmākās izmaiņas, piemēram, sakarā ar ienākšanu tirgū vai izstāšanos no tā [14]. Tirgus daļas pēc apvienošanās aprēķina, pamatojoties uz pieņēmumu, ka apvienojošos pušu kopējā tirgus daļa ir to tirgus daļu summa [15] pirms apvienošanās. Pagātnes informāciju var izmantot, ja tirgus daļas ir bijušas nepastāvīgas, piemēram, kad tirgum raksturīgi lieli, neregulāri pasūtījumi. Izmaiņas tirgus daļās pagātnē var sniegt vērtīgu informāciju par konkurences procesu un dažādu konkurentu iespējamo nozīmīgumu, piemēram, norādot, vai uzņēmumi ir ieguvuši vai zaudējuši tirgus daļas. Jebkurā gadījumā Komisija interpretē tirgus daļas, ievērojot iespējamos tirgus apstākļus, piemēram, ja tirgus pēc savas būtības ir ļoti dinamisks un ja jauninājumu vai pieauguma dēļ tirgus struktūra ir nestabila

66. Tirgus koncentrācijas līmenis
Herfindahl-Hirschman indekss (“HHI”)
HHI: summē atsevišķu visu tirgū esošo uzņēmumu tirgus daļas kāpinātas kvadrātā
Piemēram: pieci uzņēmumi (tirgus daļas: 40%, 20%, 15%, 15% un 10%), tad:
= 2550
Sadrumstalots tirgus: HHI tuvs nullei
Absolūts monopols: HHI = 10’000
“Deltas koeficients”: HHI izmaiņas pirms un pēc apvienošanās
Novērtējums:
nav pamats bažām, ja HHI zemāks pār 1’000
Maz ticams, ka koncentrācija radīs bažas, ja (1) HHI no 1’000 līdz 2’000 un deltas koeficients zem 250, vai (2) HHI ir virs 2’000 un deltas koeficients ir zem 150
Maz ticams arī, ka Komisija uzskatīs, ka būtu pamats bažām par horizontālo konkurenci apvienošanās gadījumā, ja HHI pēc apvienošanās ir no 1000 līdz 2000 un deltas koeficients zemāks par 250, vai apvienošanās gadījumā, kad HHI pēc apvienošanās ir augstāks par 2000 un deltas koeficients zemāks par 150, īpašos apstākļos, piemēram, pastāvot vienam vai vairākiem šādiem faktoriem:
a) apvienošanā ir iesaistīts potenciālais jaunpienācējs vai nesen pievienojies jaunpienācējs ar mazu tirgus daļu;
b) viena vai vairākas apvienošanā iesaistītās puses ir svarīgi novatori tādos veidos, ko tirgus daļas neatspoguļo;
c) starp tirgus dalībniekiem ir ievērojamas savstarpējas kapitāla daļas [25];
d) viens no apvienošanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir savrups uzņēmums, kas var traucēt koordinētu rīcību;
e) pastāv norādes par pagātnes vai pašreizēju tirgus koordinācijas vai uzlabošanas praksi;
f) vienai no apvienošanā iesaistītajām pusēm pirms apvienošanās pieder 50 % vai vairāk tirgus daļas

67. Apvienošanās ietekme
Apvienošanās var būtiski traucēt efektīvu konkurenci, jo īpaši, radot vai nostiprinot dominējošo stāvokli:
izmainot konkurenci tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka uzņēmumi, kas agrāk nav koordinējuši savu rīcību, koordinēs un paaugstinās cenas vai citādi kaitēs efektīvai konkurencei. Apvienošanās var arī atvieglot koordinēšanu, padarīt to stabilāku vai efektīvāku uzņēmumiem, kas pirms apvienošanās veikuši koordinēšanu (koordinētā ietekme)
likvidējot svarīgus konkurences ierobežojumus vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas attiecīgi būtu palielinājuši tirgus spēju, neizmantojot koordinētu rīcību (nekoordinētā)

68. Nekoordinēta ietekme
Faktori, kas paaugstina nekoordinētās ietekmes iespējamību:
Uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas
Uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti
Pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju
Maz ticams, ka konkurenti palielinās piedāvājumu, ja paaugstināsies cenas
Apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos
Apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku

69. Koordinētā ietekme
Tirgū salīdzinoši vienkārši panākt kopēju vienošanos par koordinēšanas noteikumiem
Tirgus dalībnieki spēj pietiekami pārraudzīt, vai koordinēšanas noteikumi tiek stingri ievēroti
Iespējams kāds uzticama preventīva mehānisma veids, ko var piemērot, konstatējot atkāpes
Koordinēšanā neiesaistīto pušu, kā arī pircēju reakcijai nevajadzētu spēt apdraudēt paredzamos koordinēšanas rezultātus
Paredzams, ka koordinēšana būs noturīga

70. Kompensējošā pirktspēja
Pat uzņēmumi ar ļoti lielām tirgus daļām nevar pēc apvienošanās būtiski ietekmēt efektīvu konkurenci
Dominējošā uzņēmuma pazīme: spēja darboties lielā mērā neatkarīgi no saviem pircējiem
Nav iespējams, ja pircējiem ir kompensējoša pirktspēja.

71. Iekļūšana tirgū: raksturojums
Iekļūšanas varbūtība
Šķēršļi iekļūšanai tirgū (juridiskie, tehniskie, apjomradīti un diversifikācijas radīti ietaupījumi, izplatīšanas un realizācijas tīkli, piekļuve svarīgām tehnoloģijām un citi)
Paredzamā tirgus attīstība
Laicīgums
Apmērs, jeb “pietiekama iekļūšana” (nepietiek, ja var aizņemt “nišu”, mazu tirgus daļu)

72. Efektivitāte Apvienošanās atbilstība dinamiskas konkurences prasībām
Apvienošanās spēja paaugstināt darbības nozares konkurētspēju
Priekšrocības pircējiem (cenu pazemināšana, bet ne vienkārši izmaksu ietaupījums)
Efektivitātes ieguvumiem ir jābūt pārbaudāmiem

73. Īpašā uzmanība pievēršama
Apvienošanās ar potenciālo konkurentu
Apvienošanās, kas rada vai nostiprina pirktspēju iepriekšējā posma tirgos

74. Bankrotējošs uzņēmums
Tikai, ja nav pamata apgalvot, ka konkurences struktūras pasliktināšanos, kas seko pēc apvienošanās, ir izraisījusi apvienošanās
Trīs kumulatīvie kritēriji:
bankrotējošo uzņēmumu nākotnē varētu izstumt no tirgus tā finansiālo grūtību dēļ, ja to nepārņem cits uzņēmums
nav alternatīvas iegādes, kas būtu mazāk vērsta pret konkurenci nekā paziņotā apvienošanās
gadījumā, ja apvienošanās nenotiktu, bankrotējošā uzņēmuma aktīvi nenovēršami pamestu tirgu

75. Analīzes piemērs Olu (piemēram!) vairumtirdzniecības tirgus:
jau 10 gadus virs 20 tirgus dalībnieki (no tiem trīs – 25%, vienam (A) – 10%, bet pārējiem aptuveni vienādas tirgus daļas)
Tirgus daļas: nemainīgās
Vairāki karteļi pagātnē
Vairāki lielie pircēji, ieskaitot RIMI, MAXIMA (katram virs 23% tirgus daļas)
Viens no lielākajiem tirgus dalībniekiem (B) jau vairākus gadus kreditē A uzņēmumu. Kopējais parāds: virs 30’000’000 Ls. A apgrozījums – 10’000’000 Ls, bet B apgrozījums – 50’000’000 Ls.
B vadība regulāri tiekas ar A vadību, lai apspriestu A finanšu radītājus, darbības un attīstības stratēģiju, lai A varētu atmaksāt parādu

76. Ne-horizontālās apvienošanās

77. Ne-horizontālās apvienošanās
Jēdziens
Vispārējs analīzes raksturojums
Vertikālās apvienošanās
Konglomerācija

78. Jēdziens
Nehorizontālās apvienošanās = apvienošanās starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas atšķirīgos tirgos, t.i., savstarpēji nekonkurē
Veidi:
Vertikālā apvienošanās = apvienošanās dalībnieki darbojas dažādos izplatīšanas ķēdes līmeņos
Konglomerācija = apvienošanās dalībnieki darbojas atšķirīgos tirgos, kas nav arī vertikāli saistīti
Bet ja apvienojas potenciālie konkurenti?

79. Vispārējs analīzes raksturojums I
Eiropas Komisijas Pamatnostādnes (vadlīnijas) par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:C:2008:265 :0006:0025:LV:PDF
Ne-horizontālās apvienošanās parasti mazāk bīstamas kā horizontālās:
Neiznīcina tiešu konkurenci starp apvienošanās dalībniekiem
Var būt ievērojamas pozitīvas sekas (piem., dubultā uzcenojuma novēršana, efektīvāks ražošanas process, inovācija, zemākas izmaksas)

80. Vispārējs analīzes raksturojums II
Iespējamās negatīvās sekas:
Tirgus noslēgšana = esošajiem vai potenciālajiem apvienošanās dalībnieku konkurentiem tiek liegta/apgrūtināta pieeja tirgum, piegādēm
Uzvedības koordinācijas veicināšana
Tomēr jebkurā gadījumā ne-horizontālās apvienošanās tikai tad var būt bīstamas konkurencei, ja kādam no apvienošanās dalībniekiem ir vērā ņemama tirgus vara!

81. Vispārējs analīzes raksturojums III
Lai noteiktu tirgus varas esamību, indikatīvas ir tirgus daļas un tirgus koncentrācijas līmenis
Eiropas Komisija parasti neuzskata ne-horizontālo apvienošanos par bīstamu, ja pēc apvienošanās kopējā tirgus daļa ir zem 30% katrā ietekmētajā tirgū un HHI indekss ir zem 2’000
Eiropas Komisija tomēr patur tiesības padziļināti izvērtēt un, iespējams, aizliegt ne-horizontālo apvienošanos, ja:
Apvienošanās dalībnieks varētu tuvākajā nākotnē ievērojami paplašināties
Tirgus dalībnieku starpā ir ievērojamas strukturālas saiknes
Apvienošanās dalībniekam ir tendence uz uzvedības koordināciju
Veicot padziļināto analīzi, vienmēr tiks izsvērtas iespējamās negatīvās un pozitīvās sekas

82. Vertikālās apvienošanās: tirgus noslēgšana I
Analīzes piemērs:
Cementa ražotājs apvienojas ar betona ražotāju
Cementa ražotājam ir tirgus daļa virs 30%
Vai apvienotais tirgus dalībnieks varētu atteikties piegādāt cementu / ierobežot piegādes / pacelt cenas citiem betona ražotājiem?
Vai citi betona ražotāji var tikt izstumti no tirgus?
Vai apvienotais tirgus dalībnieks varēs paaugstināt betona tālākpārdošanas cenas?
Vai citiem betona ražotājiem pieaugs izmaksas un, attiecīgi, tālākpārdošanas cenas?
Vai apvienošanās rezultātā iegūtā efektivitāte varētu atsvērt iespējamās negatīvās sekas?

83. Vertikālās apvienošanās: tirgus noslēgšana II
KP lēmums HeidelbergCement Northern Europe un Baltik Saule apvienošanās lietā (2007):
Pelēkā cementa vairumtirdzniecības tirgus un transportbetona realizācijas tirgus
Efektīvas konkurences iespējama veicināšana (pretspēks Cemex)
Apvienošanās atļauta

84. Vertikālās apvienošanās: tirgus noslēgšana III
Analīzes piemērs:
Zāļu vairumtirgotājs apvienojas ar aptieku tīklu
Aptieku tīklam ir tirgus daļa virs 30%
Vai apvienotais tirgus dalībnieks varētu izlemt neiepirkt zāles no citiem vairumtirgotājiem / ievērojami samazināt iepirkumu apjomu / uzspiest nelabvēlīgākus iepirkuma nosacījumus?
Vai citiem zāļu vairumtirgotājiem ir pietiekami daudz/ labas alternatīvas zāļu noietam?
Vai apvienošanās rezultātā iegūtā efektivitāte varētu atsvērt iespējamās negatīvās sekas?

85. Vertikālās apvienošanās: tirgus noslēgšana IV
KP lēmums Sentor Farm aptiekas un Recipe Plus apvienošanās lietā (2009):
Aptieku tīkls un farmaceitisko izstrādājumu vairumtirgotājs
Apvienošanās atļauta ar nosacījumiem

86. Vertikālās apvienošanās: uzvedības koordinācijas veicināšana
Analīzes piemērs:
Koncentrētā lejupējā tirgū (oligopols) ir tā saucamais “disidents”, kurš uztur efektīvas konkurences apstākļus
“Disidentu” nopērk saistītā augšupējā tirgus dalībnieks
Vai apvienotais tirgus dalībnieks turpinās “disidenta” stratēģiju?
Vai ir iespējama uzvedības koordinācija lejupējā tirgū?

87. Konglomerācija Vai konglomerācija vispār var kaitēt konkurencei?
Praksē par potenciāli bīstamām uzskata konglomerācijas, kur apvienošanās dalībnieki darbojas “tuvos” tirgos (piem., apvienojas savstarpēji “papildinošu” preču ražotāji)
Iespējama preču sasaistīšana, tirgus varas pārnešana un, sekojoši, tirgus noslēgšana
KP lēmums Latvijas Energoceltnieks un Alta Capital Partners apvienošanās lietā (2007):
Blakus tirgi: būvniecības tirgus un nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas tirgus
Apvienošanās atļauta

88. Ierobežojumi, kas ir tieši saistīti un nepieciešami apvienošanās īstenošanai

89. Jēdziens, tiesību avoti
Vienošanām jābūt
“tieši saistītiem ar koncentrāciju”; un
“nepieciešamām koncentrācijas īstenošanai”
“Komisijas paziņojums par ierobežojumiem, kas tieši saistīti un nepieciešami koncentrāciju īstenošanai”
2005/C 56/03
Visas vienošanās, kuru galvenais mērķis ir koncentrācija (6), tādas kā
vienošanās attiecībā uz uzņēmumu akciju vai aktīvu pārdošanu, ir koncentrācijas būtiskas sastāvdaļas.
Papildus šiem līguma noteikumiem un vienošanām koncentrācijas gadījumā līgumslēdzējas puses var
slēgt citas vienošanās, kas nav koncentrācijas būtiskas sastāvdaļas, bet var ierobežot pušu rīcības
brīvību tirgū.
Tiešas saistības un nepieciešamības kritēriji pēc savas būtības ir objektīvi. Ierobežojumi nav tieši saistīti
ar koncentrāciju un nepieciešami tās īstenošanai tikai tāpēc, ka puses tā uzskata.

90. Kritēriji
Nav pietiekami, ka vienošanās noslēgta tajā pašā kontekstā vai vienlaicīgi ar koncentrāciju bez šīm vienošanām
Koncentrācija nav īstenojama vai tās īstenošana iespējama tikai ar neskaidrākiem nosacījumiem, ar ievērojami augstākām izmaksām, ievērojami ilgākā laika posmā, vai arī tas būtu daudz sarežģītāk

91. Izvērtēšana
Lai noteiktu, vai ierobežojums ir nepieciešams, jāņem vērā ne tikai tā būtība, bet arī jānodrošina, lai tā ilgums, joma un ģeogrāfiskā piemērojamība nepārsniegtu koncentrācijas procesa īstenošanai pamatoti vajadzīgo.
Ja noteiktā likumīgā mērķa sasniegšanai ir pieejamas vienādi efektīvas alternatīvas, uzņēmumiem jāizvēlas tas variants, kas objektīvi vismazāk ierobežo konkurenci.

92. Veidi Noteikumi par nekonkurēšanu Licenču vienošanās
Pirkuma un piegādes saistības

93. Paldies! Debora Pāvila Jūlija Jerņeva Partnere, Zvērināta advokāte
Tallina
Tartu
Riga
Viļņa
Ahtri 6a, 10151
Tallina, Igaunija
Kaluri 2, 51004
Tartu, Igaunija
Vesetas iela 7, LV-1013, Rīga, Latvija
Konstitucijos av. 7, LT-09308, Viļņa, Lietuva
Tel
Tel
Tel
Tel
Fax
Fax
Fax
Fax