1. Kompetence Nr. 4/ Apmācības Nr.4 :
Strategic Partnership for Innovating the Training of Trainers of the European Agri-food Cooperatives
ToTCOOP+i PROJEKTS
Kompetence Nr. 4/ Apmācības Nr.4 :
Finanšu pārskati

2. Saturs 1. aktivitāte: Bilance
2. aktivitāte: Peļņas vai zaudējumu aprēķins
3. aktivitāte: Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
4. aktivitāte: Naudas plūsmas pārskats
5. aktivitāte: Vadības diskusija un analīze - MD&A
6. aktivitāte: SGS Nr. 32 piemērošana kooperatīviem
7. aktivitāte: SGS Nr. 41 «Lauksaimniecība»
8. aktivitāte: Finanšu pārskatu analīze

3. 1. aktivitāte: Bilance
Bilance ir finanšu pārskats, kurā atspoguļo uzņēmuma saimnieciskos līdzekļus un to veidošanās avotus noteiktā datumā.
Grāmatvedībā bilance ir viens no galvenajiem finanšu pārskatiem, ko izmanto gan grāmatveži, gan uzņēmumu vadītāji.
Bilanci arī sauc par finanšu stāvokļa pārskatu. 3

4. AKTĪVI = AIZŅEMTAIS KAPITĀLS + PAŠU KAPITĀLS
Bilances sastāvdaļas
Aktīvi – uzņēmuma valdījumā vai īpašumā esošie līdzekļi.
Pasīvi – aizņemtā kapitāla un pašu kapitāla summa.
Aizņemtais kapitāls (kreditori) – uzņēmuma visu veidu parādi citām juridiskām vai fiziskām personām.
Pašu kapitāls – īpašuma daļa, kas pieder uzņēmuma īpašniekiem, partneriem vai akcionāriem. To aprēķina no aktīvu vērtības atņemot aizņemtā kapitāla (kreditoru) vērtību.
Galvenais grāmatvedības vienādojums – attiecība, kas nosaka, ka aktīvi ir vienādi ar aizņemtā kapitāla un pašu kapitāla summu jeb aktīvi = pasīvi.
AKTĪVI = AIZŅEMTAIS KAPITĀLS + PAŠU KAPITĀLS 4

5. PASĪVS Bilances shēma AKTĪVS Īstermiņa saistības Pircēju avansi
Parādi piegādātājiem
Aizņēmumi no kredītiestādēm
Nākamo periodu ieņēmumi
Neizmaksātās dividendes
Ilgtermiņa saistības Parādzīmes Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm
Pašu kapitāls Pamatkapitāls Nesadalītā peļņa
AKTĪVS
Apgrozāmie līdzekļi Nauda kasē un bankas kontā Debitoru parādi Krājumi
Pamatlīdzekļi Zeme un ēkas Iekārtas
Finanšu investīcijas
Nemateriālie ieguldījumi 5

6. Kāpēc vajag bilanci
Bilance ļauj saprast, cik uzņēmums ir vērts – kas tam pieder un kāds ir uzņēmuma finansiālais stāvoklis. Bilance atšķiras no peļņas vai zaudējumu aprēķina.
Bilance parādā:
1) kas uzņēmumam pieder (nekustamais īpašums, transportlīdzekļi, biroja inventārs u.c.);
2) plānotos ieņēmumus (debitoru parādi)
3) plānotos izdevumus (kreditoru parādi). 6

7. Bilance tiek lietota, lai jebkurā brīdīt noteiktu uzņēmuma vērtību.
Tā palīdz izsekot, kur paliek finanšu līdzekļi.
Tā palīdz investoriem un banku menedžeriem pierādīt uzņēmuma vērtību un finansiālo stāvokli. 7

8. SIA «Gentleman8» bilance

9. Formulas 1 Peļņas % = neto peļņa / ražošanas izdevumi x 100
Neto peļņas robeža =
peļņa pirms nodokļiem / ražošanas izdevumi x 100
Neto aktīvu atdeve =
peļņa pirms nodokļiem / (aktīvi – īstermiņa saistības) x 100 9

10. Formulas 2
Apgrozāmo līdzekļu likviditāte = apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa saistības
Krājumu aprite = ražošanas izdevumi / krājumi vai arī krājumi x 265 / ražošanas izdevumi
Neto aktīvu vērtība = aktīvu kopējā vērtība –aizņemtais kapitāls
Neto aktīvu apgrozījums = Ražošanas izdevumi / neto aktīvu vērtība 10

11. 2. aktivitāte – Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Kas ir finanšu pārskats?
Kas ir Peļņas vai zaudējumu aprēķins?
Peļņas vai zaudējumu aprēķina veidošanās shēma
Kādēļ ir vajadzīgs Peļņas vai zaudējumu aprēķins?
Ierobežojumi
Peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērs
Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastāvdaļas

12. Kas ir finanšu pārskats?
Finanšu pārskats ir finanšu dokumentu kopums, kas sniedz skaidru priekšstatu par uzņēmuma resursiem, saistībām un finansiālo stāvokli.
Šis dokuments atklāj uzņēmuma pašreizējo būtību, sasniegumus un uzdevumus nākotnē.
Finanšu pārskata lietotāji ir uzņēmuma vadītāji, īpašnieki, potenciālie investori, kredītiestāžu pārstāvji, valsts kontrolējošās institūcijas, konkurenti u.c.
Finanšu pārskati tiek lietoti:
lēmumu pieņemšanai par investīciju darījumiem, aizņēmumiem, attīstību un citiem procesiem;
risku noteikšanai.

13. Finanšu pārskati Peļņas vai zaudējumu aprēķins Ieņēmumi Izdevumi Peļņa
Bilance
Aktīvs (Ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi)
Pasīvs (Pašu kapitāls, Rezerves, Aizņemtais kapitāls)
Naudas plūsmas pārskats
Pamatdarbības
Ieguldīšanas
Finansēšanas

14. 2. Kas ir Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir finanšu pārskata sastāvdaļa.
Tas parāda uzņēmuma ieņēmumus, izdevumus un to starpību – peļņu vai zaudējumus – noteiktā laika periodā.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir nozīmīgs, jo tas parāda uzņēmuma darbības rentabilitāti noteiktā laika periodā.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir jāsastāda vismaz vienu reizi pārskata gadā (visbiežāk periods ir no 1. aprīļa līdz 31. martam). Reizēm uzņēmumi izvēlas to sagatavot biežāk – reizi mēnesī, reizi trīs mēnešos vai reizi pusgadā).

15. Peļņas vai zaudējuma aprēķina divas galvenās pozīcijas ir:
Ieņēmumi (naudas, kas ieplūst uzņēmumā);
Izdevumi (nauda, kas no uzņēmuma iziet).
Rezultātā var aprēķināt uzņēmuma peļņu vai zaudējumus, izmantojot šādu formulu:
Ieņēmumi – Izdevumi = Neto peļņa vai zaudējumi (naudas daudzums, kas uzņēmumam paliek pāri vai pietrūkst).

16. 3. Peļņas vai zaudējumu aprēķina veidošanās shēma
Izdevumi (-) Pārdoto produktu ražošanas izmaksas
Neto peļņa vai zaudējumi
Administratīvās izmaksas
Vispārējie izdevumi
XXX
XXX
XXX
+ Vispārējās administratīvās izmaksas
XXX
+ Pārdošanas un mārketinga izmaksas
XXX
+ Pētniecības un attīstības izmaksas
XXX
XXX
XXX
Procentu izmaksas
XXX
Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem
XXX
(-) Nodokļi
XXX
Neto ienākums, kas pieejams akcionāriem
XXX 16

17. Kādēļ ir vajadzīgs Peļņas vai zaudējumu aprēķins
Peļņas vai zaudējumu aprēķins palīdz investoriem un kreditoriem prognozēt nākotnes naudas plūsmu;
Ļauj novērtēt uzņēmuma iepriekšējās darbības efektivitāti;
Nodrošina informācijas bāzi, lai prognozētu uzņēmuma nākotnes darbību;
Palīdz noteikt iespējamos riskus, kas varētu kavēt uzņēmuma attīstību.

18. 5. Ierobežojumi
Sagatavojot plānoto peļņas vai zaudējumu aprēķinu jārēķinās ar dažādiem faktoriem, kas ietekmēs šī pārskata rezultātus:
Tas būs bāzēts uz dažādiem pieņēmumiem un aplēsēm, tāpēc plānotā neto peļņa var nebūt absolūti precīza;
Peļņas lielumu var ietekmēt grāmatvedības metodes, kādas tiek izmantotas (piemēram, uzskaitot krājumus);
Gatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, jāņem vērā tikai tās darījumu operācijas, kuru vērtību var objektīvi izmērīt;
Plānoto peļņas vai zaudējumu apmēru var regulēt, izmantojot dažādas krājumu novērtēšanas metodes.

19. 6. Peļņas vai zaudējumu aprēķina piemērs

20. 7. Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastāvdaļas
1) Neto apgrozījums:
Note :
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Apgrozījums ir gada laikā gūtie ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības – produkcijas/pakalpojumu pārdošanas bez PVN, atskaitot atlaides
Finanšu kompānijām apgrozījumu veido procenti un citi finanšu pakalpojumi.
Ieņēmumi pa veidiem jāatšifrē Gada pārskata pielikumā.

21. Iepriekšējais pārskata gadā, EUR Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
2) Citi ieņēmumi 3) Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Pārējie ieņēmumi
Saņemtās dividendes
Saņemtie nomas maksājumi
Komisijas maksas
Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Neto apgrozījuma sasniegšanai izlietoto materiālu, preču iegādes izmaksas un ražošanas izmaksas

22. Iepriekšējais pārskata gadā, EUR Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
4) Saražoto krājumu izmaiņas, krājumi tirdzniecībā, nepabeigtie ražojumi
5) Darbinieku atalgojuma izmaksas
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Krājumi pārskata gada sākumā
Krājumi pārskata gada beigās
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Darba algas un piemaksas
Izmaksas darbinieku labklājības nodrošināšanai (pabalsti kāzām, pabalsti bērniem u.c.)
Apdrošināšanas izmaksas, ieguldījumi pensiju fondos u.c.

23. Iepriekšējais pārskata gadā, EUR Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
6) Finanšu izmaksas
7) Pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) izmaksas
Pamatlīdzekļu vērtības ieskaitīšana saimnieciskās darbības izdevumos to lietderīgās lietošanas laikā sauc par pamatlīdzekļu nolietojumu (amortizāciju)
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Procentmaksājumi par ķīlu zīmēm
Procentmaksājumi par aizņēmumiem no bankām un citām finanšu iestādēm
Sodu naudas par nodokļu kavējumiem;
U.c.
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Bioloģisko aktīvu nolietojums
Tehnikas nolietojums
Ēku un būvju nolietojums
Mēbeļu nolietojums, u.c.

24. Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Citi izdevumi:
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Rates
Maksājumi auditoriem un revidentiem
Palīgmateriālu izmaksas
Parādmaksājumi
Piešķirtās atlaides
Komisijas maksājumi
Reklāmas izdevumi
Tirdzniecības izdevumi
Tranzīta izmaksas
Tranzīta apdrošināšana
Biroja izmaksas
Automašīnu apkopes
Vispārējie izdevumi
Zaudējumi no pamatlīdzekļu realizācijas
Dibināšanas izdevumi
Pārdošanas izmaksas
Komandējumu izmaksas

25. Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Citi izdevumi:
Ziņas
Pārskata gadā, EUR
Iepriekšējais pārskata gadā, EUR
Elektrība, kurināmais, degviela
Īres maksājumi
Ēku remonts
Iekārtu remonts
Ceļu izdevumi
Kravu izvešana un pārvadāšana
Piegādes izdevumi
Telekomunikāciju izmaksas
Noliktavas izmaksas
U.c.

26. Ārkārtas posteņi:
Ja ieņēmumu un izmaksu posteņi no parastām darbībām ir tādā apjomā, veidā vai biežumā, ka to atklāšana ir būtiska, lai izskaidrotu uzņēmuma darbības rezultātus attiecīgajā pārskata periodā, tad šo posteņu veids un summa ir jāatklāj atsevišķi. Piemēram, pamatlīdzekļu realizācija, pamatlīdzekļu rekonstrukcijas izmaksas.
Neparastie posteņi:
Tie ir tie ieņēmumi vai izmaksas, kas rodas no notikuma vai darījuma, kas ļoti atšķiras no parastās uzņēmuma darbības, un tādēļ nav paredzams to atkārtošanās biežums un regularitāte. Piemēram, ugunsgrēka gadījumā radītie zaudējumi.

27. 3. aktivitāte – Pašu kapitāla izmaiņu pārskats
Mērķis:
Saskaņot īpašnieku kapitāla daudzumu pārskata perioda sākumā un pārskata perioda beigās.
Pašu kapitāls
Terminu izmanto, lai raksturotu , kāda ir uzņēmuma vērtība, kad no kopējo aktīvu vērtības tiek atskaitītas parādsaistības citām instancēm.
Termins «pašu kapitāls» attiecas tikai uz uzņēmumu un tas sevī neiekļauj informāciju par atsevišķi par katru indivīdiem.

28. Neto (tīrā) vērtība
Termins «neto vērtība» attiecas uz individuālu personu pārskatiem, kā arī uz uzņēmumu pārskatiem, kuros ietverti darījumi ar individuālām personām.

29. Pašu kapitāla pārskats
Pašu kapitāla pārskatam jāietver šādas sastāvdaļas:
Pašu kapitāla apjoms uz pārskata perioda sākumu;
+ Pārskata gada nesadalītā peļņa;
- Īpašnieku izņemtais kapitāla apjoms (dividendes) pārskata perioda laikā;
+ Saņemtās iemaksas pārskata perioda laikā;
- Izdarītās iemaksas pārskata perioda laikā
= Izmaiņas nesadalītajā peļņā
= Pašu kapitāla apjoms pārskata perioda beigās 1;

30. Pašu kapitāla pārskats (turpinājums)
Pašu kapitāla pārskatam jāietver šādas sastāvdaļas:
= Pašu kapitāla apjoms pārskata perioda beigās 1;
+/- Aktīvu vērtību korekcijas (Tirgus vērtība pārsk. per. beigās– izmaksu vērtība) – (Tirgus vērtība pārsk. per. sākumā – izmaksu vērtība)
+/- Atlikto parādu korekcijas (Atlikto parādu vērtība pārsk. per. sākumā – atlikto parādu vērtība pārsk. per. beigās);
= Izmaiņas kapitāla tirgus vērtībā
= Pašu kapitāla apjoms pārskata perioda beigās 2.

31. Pašu kapitāla pārskata piemērs

32. 4. Aktivitāte – Naudas plūsmas pārskats
Naudas plūsma ir naudas un naudas ekvivalentu ieplūde un aizplūde. Naudas plūsmas pārskatam jāparāda attiecīgā perioda naudas plūsmas, kuras klasificētas pēc pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības.
Nauda ir nauda kasē un pieprasījuma noguldījumi.
Naudas ekvivalenti ir īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuri ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās un kuru vērtības izmaiņu risks ir neliels.
Naudas plūsmas pārskata sagatavošanu reglamentē 7. SGS «Naudas plūsmas pārskati»

33. Lietderība
Naudas plūsmas informācija ir noderīga, lai novērtētu uzņēmuma spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus noteiktā laika periodā.
Naudas plūsma ļauj lietotājiem izveidot modeļus, lai novērtētu un salīdzinātu dažādu uzņēmumu nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. 
Naudas plūsmas pārskati veicina dažādu uzņēmumu pamatdarbības rezultātu pārskatu salīdzināmību, jo tā novērš dažādu grāmatvedības metožu lietošanu vienādiem darījumiem un notikumiem

34. Skaidrās naudas maiņas posmi
Nauda nepārtraukti «plūst» caur uzņēmumu vairākos īstermiņa un ilgtermiņa maiņas ciklos.
ST – naudas maiņas cikls (darbības cikls) saistās ar galvenajām uzņēmuma darbībām.

35. Naudas plūsmas pārskata veidošanās shēma
Naudas plūsma no pamatdarbības
+ Naudas plūsma no ieguldījumu darbības
+ Naudas plūsma no finansēšanas darbības
= Naudas līdzekļu apgrozījums pārskata gada laikā
+ Naudas atlikums pārskata gada sākumā
= Naudas atlikums pārskata gada beigās

36. Pamatdarbības naudas plūsma
Naudas plūsmas no pamatdarbības galvenokārt rodas no uzņēmuma galvenās darbības, kas rada ieņēmumus.
Tā parasti rodas no darījumiem vai citiem notikumiem, kurus ņem vērā, nosakot peļņu vai zaudējumus. Tādēļ pamatdarbības naudas plūsma konceptuāli ir ļoti tuva «neto peļņai».
Naudas plūsmā neiekļauj:
Bezskaidrās naudas un nemateriālie ieņēmumi un izdevumi (piem., nolietojuma izmaksas);
Ar saimniecisko darbību nesaistīti notikumi (ieņēmumi, kas rodas atsavinot pamatlīdzekļus);
Krājumu, debitoru, kreditoru izmaiņas.

37. Pamatdarbības naudas plūsmu var veidot:
Naudas ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas;
Naudas ieņēmumi no autoratlīdzībām, maksām, komisijas maksām un citiem ieņēmumiem;
Naudas maksājumi preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;
Naudas maksājumi darbiniekiem un viņu vārdā;
Apdrošināšanas sabiedrības naudas ieņēmumi un maksājumi par prēmijām un prasījumiem, mūža rentēm un citiem polišu labumiem;
Naudas maksājumi vai atmaksājumi par ienākuma nodokļiem, ja vien tos nevar konkrēti saistīt ar finanšu un ieguldījumu darbību;
Naudas ieņēmumi un maksājumi no līgumiem, kurus tur darījumu vai tirdzniecības nolūkā;
PVN.

38. Pamatdarbības naudas plūsma – tiešā vai netiešā metode
Pamatdarbības naudas plūsmu var uzrādīt, izmantojot divas metodes:
Tiešā metode – atklāj galvenās bruto naudas ieņēmumu un bruto naudas maksājumu grupas. Tiek uzrādītas faktiski saņemtās un faktiski samaksātās naudas summas sadalījumā pa nozīmīgākajiem veidiem.
Netiešā metode - peļņu vai zaudējumi tiek koriģēta ar:
nenaudas darījumu rezultātiem,
atliktiem vai uzkrātiem iepriekšējo vai nākamo periodu pamatdarbības naudas ieņēmumiem vai maksājumiem;
ienākumu vai izdevumu posteņiem saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu vai finansēšanas darbības.

39. Tiešās metodes piemērs
Naudas ieņēmumi no klientiem
Piegādātājiem un darbiniekiem samaksātā nauda
Ieņēmumi no pamatdarbības = 2950  
Samaksātie ienākuma nodokļi
Neto pamatdarbības naudas plūsmas atlikums

40. Netiešās metodes piemērs
Neto peļņa pirms nodokļiem
Korekcijas:
Nolietojums
Ieguldījumu ienākumi (100)
3210
Apgrozāmo līdzekļu izmaiņas:
Debitoru parādu palielinājums (400)
Krājumu samazinājums
Preču tirdzniecības samazinājums (1490)
Naudas ieņēmumi no galvenajiem darījumiem
Ienākuma nodokļi (1050)
Neto pamatdarbības naudas plūsma

41. Naudas plūsma Neto peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem xxxxxxxxxx
Jāpievieno atpakaļ:
Gada aprēķinātais nolietojums pamatlīdzekļiem xxxxxxxxxx
Gada laikā radušies (saražotie) krājumi xxxxxxxxxx
Atskaitīt:
Gada laikā realizētie krājumi (xxxxxxxxx)
___________________________________________________________
Naudas plūsmas starpība xxxxxxxxxx

42. Naudas plūsma Neto peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem xxxxxxxxxx
Jāpievieno atpakaļ:
Gada aprēķinātais nolietojums pamatlīdzekļiem xxxxxxxxxx
Gada laikā radušies (saražotie) krājumi xxxxxxxxxx
Atskaitīt:
Gada laikā realizētie krājumi (xxxxxxxxx)
Ieguvums no aktīvu atsavināšanas (xxxxxxxxx)
Izmaiņas nemateriālā darba kapitāla apjomā (xxxxxxxxx)
___________________________________________________________
Naudas plūsma xxxxxxxxxx

43. Ieguldījumu darbības naudas plūsma
Ieguldījumu darbība ir ilgtermiņa aktīvu un citu ieguldījumu, kuri nav naudas ekvivalenti, iegāde un atsavināšana. Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no ieguldījumu darbības, jo šīs naudas plūsmas rāda izdevumu apmēru par resursiem, kuri paredzēti nākotnes ienākumu un naudas plūsmu radīšanai.
Piemēri
naudas ieņēmumi no pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanas;
naudas maksājumi, lai iegādātos pamatlīdzekļus, nemateriālos aktīvus un citus ilgtermiņa aktīvus.

44. Finansēšanas darbības naudas plūsma
Finansēšanas darbība ir darbība, kas rada uzņēmuma pašu kapitāla un aizņēmumu apjoma un sastāva izmaiņas. Ir svarīgi atsevišķi atklāt naudas plūsmas no finansēšanas darbības, jo tas ir noderīgi, lai prognozētu uzņēmuma kapitāla nodrošinātāju prasījumus nākotnes naudas plūsmām.  Piemēri:
naudas ieņēmumi no akciju vai citu pašu kapitāla instrumentu emisijas;
naudas maksājumi īpašniekiem, lai iegādātos vai izpirktu uzņēmuma akcijas;
naudas ieņēmumi no obligāciju, aizdevumu, parādzīmju, obligāciju, hipotēku un citu īstermiņa vai ilgtermiņa aizņēmumu emisijas;
naudas atmaksājumi par aizņēmumiem;
nomnieka naudas maksājumi, lai samazinātu neizpildītās saistības par finanšu nomu.

45. Veidojot naudas plūsmas pārskatu:
Vispirms jānosaka, kāda metode tiks izmantota, veidojot naudas plūsmu.
Vispirms sākt ar pamatdarbības naudas plūsmu, pēc tam turpināt ar ieguldījumu darbības naudas plūsmu un beigt ar finansēšanas darbības naudas plūsmu.
Identificēt visus darījumus, kas attiecas uz pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmām.
Veidot naudas plūsmas pārskatus saskaņā ar formālajiem noteikumiem.

47. Pašu kapitāls/saistības
Bilances posteņu izmaiņas atkarībā no ienākošās vai izejošās naudas plūsmas
Aktīvi
Pašu kapitāls/saistības
Pieaugums
Naudas iziešana
Naudas ienākšana
Samazinājums

48. 5. Aktivitāte – vadības ziņojums un analīze
Kam to izmanto iekšējie lietotāji?
Uzņēmuma darbības plānošanai, izvērtēšanai un kontrolei
Kam to izmanto ārējie lietotāji?
Uzņēmuma pagātnes rezultātu un aktuālās finanšu pozīcijas izvērtēšanai un nākotnes rentabilitātes un maksātspējas aplēšu veidošanai, kā arī vadības efektivitātes izvērtēšanai

49. 627 628 Informācija ir pieejama Publicētos gada pārskatos
Informācija ir pieejama
Publicētos gada pārskatos
(1) Finanšu pārskati
(2) Finanšu pārskatu piezīmes
(3) Vēstules akcionāriem
(4) Auditora ziņojums (neatkarīgi grāmatveži)
(5) Vadības ziņojums un analīze

50. 627 628 Informācija ir pieejama Citos avotos
Informācija ir pieejama
Citos avotos
(1) Avīzēs (piemēram, Wall Street Journal )
(2) Periodiskos izdevumos (piemēram, Forbes, Fortune)
(3) Finanšu informācijas organizācijās, tādās kā: Moody’s, Standard & Poor’s, Dun & Bradstreet, Inc., and Robert Morris Associates
(4) Citās biznesa publikācijās

51. Finanšu pārskatu analīzes metodes
Horizontālā analīze
Vertikālā analīze
Finanšu pārskati kā procenti no bāzes
Tendenču procenti
Koeficientu analīze

52. Horizontālā analīze
Izmanto finanšu pārskatu salīdzināšanu, lai izrēķinātu naudas vai procentu izmaiņas finanšu pārskatu lielumos no viena perioda uz otru

53. Vertikālā analīze
Finanšu pārskata katrs elements ir izteikts kā procentuālais lielums no būtiska rādītāja (summas), piemēram, visi peļņas vai zaudējumu aprēķina elementi tiek izteikti kā procents no apgrozījuma

54. Finanšu pārskati kā procenti no bāzes
Finanšu pārskati, kuri uzrāda tikai procentuālus lielumus, nenorādot nevienu absolūto vērtību naudā

55. Tendenču procenti
Parāda izmaiņas pa periodiem noteiktos finanšu pārskatu elementos (var palīdzēt izvērtēt finanšu informāciju pa vairākiem gadiem)

56. Koeficientu analīze
Uzrāda loģiskās attiecības starp finanšu pārskata elementiem vienā laika periodā (piemēram, procentu attiecība starp ieņēmumiem un neto ieņēmumiem)

57. 6. Aktivitāte – IAS 32 Kas ir finanšu instrumenti- 1?
Tas var būt finanšu saistība vai pamatkapitāla instruments
Ja tas ir pamatkapitāla iinstruments:
A) tam nav nekādu līgumsaistību (neienes naudu vai nenosaka aktīva/pasīva transakciju)
B) tas ir vai nu neatvasinātais instruments (bez jebkādām līgumsaistībām) vai
C) ja tas ir atvasinātais instruments, tā izpilde ir jāveic ar skaidru naudu vai aktīvu daļu par noteiktu uzņēmuma pamatkapitāla daļu

58. Kas ir finanšu instrumenti- 2?
Kad uzņēmumam ir jāatpērk pamatkapitāla daļas , parādās saistības
Situācijā, kad uzņēmumam ir jāizpilda tā pamatkapitāla instrumenti, lai saņemtu vai atdotu akcijas (noteiktu skaitu), tad šāds līgums nav pamatkapitāla instruments, bet finanšu aktīvs vai saistības

59. Kas ir finanšu instrumenti- 3?
Instruments, kas dod tiesības tā turētājam pārdot to izsniedzējam apmaiņā pret naudu vai kādu citu finanšu aktīvu, ir finanšu saistība tā izsniedzējam
Instruments ir saistības, ja tā izpilde ir atkarīga no kādiem neparedzamiem notikumiem
Atvasinātais finanšu instruments ir vai nu aktīvs vai pasīvs, kad tā izpildē ir izvēle.

60. Kas ir finanšu instrumenti- 4?
Kad novērtē finanšu instrumentu, vispirms atņem aktīva un pasīva komponentes. Atlikums tiek uzskatīts par pamatkapitāla komponenti.
Atpirktās akcijas- kad uzņēmums atpērk vai atkārtoti pārdod savas akcijas, šāda transakcija nozīmē tikai akciju īpašnieku maiņu un tā nerada ne ieguvumus, ne zaudējumus.
Transakciju ar atpirktajām akcijām izmaksas ir saistītas ar pamatkapitālu, tāpēc tās tiek atņemtas no pamatkapitāla.

61. Starptautiskā grāmatvedības standarta (IAS 32) darbības joma- 1
Šis standarts ir piemērojams visiem finanšu instrumentiem, izņemot:
Meitas uzņēmumus, kopuzņēmumus, partneruzņēmumus u.c.
Darbinieku pabalsti
Apdrošināšanas līgumi. Taču, ja šie līgumi ir piesaistīti atvasinātajiem instrumentiem (IAS 39), tad pielieto 4. starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS-4)
Instrumentiem, kuros notiek maksājumi ar akcijām, pielieto 2. starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS-2)

62. Starptautiskā grāmatvedības standarta (IAS 32) darbības joma- 2
Standarts attiecas uz līgumiem par ne-finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu, kuru izpilde tiek veikta naudā vai ar kādu finanšu instrumentu
Kad līgumi tiek izpildīti naudā vai citos finanšu instrumentos, jāskatās: a)pieprasījums pēc līgumiem ar šādiem izpildes nosacījumiem, b)ja līgumā nav skaidri noteikts, līgums jāizpilda tradicionāli, naudā vai citos instrumentos, c)vai uzņēmuma parastā prakse ir ātra pirkšana/pārdošana, lai gūtu īstermiņa ieguvumus vai zaudējumus
Kad līgums ir viegli konvertējams naudā
Rakstiska opcija, kura tiek izpildīta naudā, nevar tikt izpildīta nevienā citā veidā

63. Definīcijas-1
Finanšu instruments ir līgums, kas palielina aktīvus vienam uzņēmumam un pasīvus citam uzņēmumam
Finanšu aktīvs ir nauda, citu uzņēmumu kapitāldaļas, līgums, kas dod tiesības iegūt naudu vai veikt aktīva vai pasīva apmaiņu, kas nāk par labu uzņēmumam.
Finanšu aktīvas arī ir līgums, ko var izpildīt arī ar uzņēmuma pamatkapitālu, ja tas nav atvasināts. Ja tas ir atvasināts, tas var tikt izpildīts ar naudu vai citu aktīvu. Uzņēmuma pamatkapitāla instrumenti netiek iekļauti šādās transakcijās.

64. Definīcijas- 2
Finanšu pasīvs var būt līgums, kas uzliek par pienākumu izdot naudu vai citu aktīvu vai veikt finanšu aktīvu/pasīvu apmaiņu, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu.
Pasīvs var arī būt līgums, kas tiek izpildīts ar uzņēmuma pamatkapitāla instrumentu, kurš, ja nav atvasinātais, var tikt izpildīts ar konkrēta apjoma uzņēmuma pamatkapitāla instrumentu un, ja tas nav atvasināts, var tikt izpildīts citā veidā, kas nav nauda.

65. Definīcijas- 3
Pamatkapitāla instruments ir līgums, kuram ir peļņas procents pēc visu saistību nokārtošanas
Patiesā vērtība tiek definēta kā vērtība, kurā varētu tikt veikta apmaiņa vai saistību izpilde starp pusēm, kurām abām ir vēlme un zināšanas par darījumu.
Instruments, kas paredz tiesības pieprasīt priekšlaicīgu izmaksu, var tikt pārdots par naudu vai citu finanšu aktīvu, vai tiek nodots tā izsniedzējam instrumentā norādītā neparedzamā notikuma gadījumā.
Līgumiem parasti it noteiktas ekonomiskās sekas, no kurām nav iespēju izvairīties nevienai no pusēm.
Līgumslēdzējpuses var būt privātpersonas, partneruzņēmumi, korporācijas u.c.

66. Pasniegšana
Finanšu instrumenta izdevējs klasificē instrumentu kā aktīvu vai pamatkapitāla instrumentu,
Pie noteiktiem nosacījumiem instrumenta izdevējs definē instrumentu kā pamatkapitāla instrumentu, ka tas neuzliek par pienākumu izdot naudu vai cita uzņēmuma finanšu aktīvu vai veikt aktīvu/pasīvu apmaiņu, kas nāk par sliktu uzņēmumam. Ja instruments jāizpilda ar izdevēja pamatkapitāla instrumentu, tad, ja tas nav atvasinātais, tas neuzliek par pienākumu izpildīt to ar uzņēmuma pamatkapitālu. Ja tas ir atvasinātais instruments, izpilde būtu jāveic ar noteiktu naudas summu vai uzņēmuma akciju skaitu.

67. Nosedzošie instrumenti (Puttable instruments)
Tie ir instrumenti, kas uzliek par pienākumu to izdevējam atpirkt instrumentu, maksājot ar naudu vai citu finanšu aktīvu.
Kas ir pamatkapitāla instruments?- ja instruments dod tiesības tā turētājam uz proporcionālu daļu aktīvu pēc visu saistību nokārtošanas likvidācijas gadījumā. Proporcija tiek noteikta, dalot uzņēmuma aktīvus vienādās daļās un reizinot ar turētāja daļu skaitu. Instrumenta prioritāte ir zemāka par citiem instrumentiem, tam nav priekšroka pār citiem prasījumiem uz aktīviem. Visi šādi instrumenti ir nosedzošie un to cenas tiek rēķinātas pēc vienas formulas.
Nosedzošie instrumenti neuzliek nekādus pienākumus, izņemot līguma pienākumus to izdevējiem.

68. Pienākumi pie likvidācijas
Daži finanšu instrumenti satur punktu par aktīvu daļas nodošanu instrumenta turētājam uzņēmuma likvidācijas gadījumā. Šāds pienākums rodas, kad tas ir ārpus uzņēmuma kontroles un nav paredzams.
Pamatkapitāla instruments dod tiesības tā turētājam uz proporcionālu daļu akciju likvidācijas gadījumā. Proporcija tiek noteikta kā turētāja daļas īpatsvars no kopējā pamatkapitāla. Instrumenta prioritāte ir zemāka par citiem instrumentiem. Visi šādi instrumenti uzliek vienādus pienākumus.

69. Nosedzošo instrumentu reklasifikācija
Uzņēmums reklasificē finanšu instrumentus par pamatkapitāla instrumentiem, ja tam ir nepieciešamās īpašības. Reklasifikāciju veic, kad pamatkapitāla instrumentam izbeidzas specifisko īpašību ietekme. Starpība starp finanšu instrumenta nominālvērtību un tā patieso vērtību tiek iekļauta pamatkapitālā reklasifikācijas dienā. Finanšu saistības reklasificē kā pamatkapitālu, kad tām ir nepieciešamās īpašības. Reklasifikācijas dienā instrumenta vērtība tiek noteikta kā nominālvērtība.

70. Līgumsaistību neesamība
Ar dažiem izņēmumiem, finanšu saistības atšķiras no pamatkapitāla ar to, ka tām ir līgumsaistības nodot otrai pusei vai nu naudu vai citu finanšu aktīvu. Saistību saturs nevis juridiskā forma nosaka to klasifikāciju. Piemēram, priekšrocību akcijām ir obligātas finanšu saistības izpirkšanas gadījumā. Kad finanšu instrumenta turētājam ir tiesības to pārdot atpakaļ tā izdevējam par naudu vai citu finanšu aktīvu, instruments tiek uzskatīts par finanšu saistībām. Ja uzņēmumam nav tiesību izvairīties no saistību izpildes naudā vai citā finanšu aktīvā, tad šis pienākums ir finanšu saistības.

71. Norēķini ar uzņēmuma paša akcijām
Pat ja tas ir noteikts līgumā, ka instrumenta izpildei jānotiek ar uzņēmuma pašu akcijām, tas nepadara instrumentu par pamatkapitāla instrumentu.
Ja uzņēmums darījuma izpildē saņem uzņēmuma paša akcijas, tas ir finanšu aktīvu vai finanšu saistību līgums.
Ja uzņēmumam ir jāpērk pašu akcijas, tās ir finanšu saistības.
Līgums, kas nosaka savu akciju pārdošanu par naudu vai citu aktīvu, ir finanšu aktīvs vai finanšu saistības.

72. Iespējamie norēķinu noteikumi
Iespējamie norēķini pieprasa naudas vai finanšu aktīva norēķinu finanšu instrumenta izpildei, ja nākotnē notiek kāds konkrēts notikums. Tas padarīs instrumentu par finanšu saistībām. Šie notikumi nav uzņēmuma kontrolē.

73. Norēķinu iespējas
Kad instrumenta turētājam ir izvēle tā izpildei, piemēram, naudā vai akcijās, tad tas ir finanšu aktīvs vai saistības, izņemot gadījumus, kad visas izpildes alternatīvas norāda uz to, ka instruments ir pamatkapitāla instruments.
Finanšu instrumenti tiek izpildīti naudā vai akcijās. Tie nav pamatkapitāla instrumenti.

74. Saliktie finanšu instrumenti
Neatvasinātā instrumenta izsniedzējam ir jāpārbauda nosacījumi un jānosaka, vai instruments satur gan saistību, gan pamatkapitāla elementus. Tādos gadījumos atsevišķās komponentes jāuzrāda atsevišķi.
Instrumentu turētājiem var būt iespēja konvertēt finanšu instrumentus uz pamatkapitāla instrumentiem vēlākā laika periodā. Piemērs: konvertējamās obligācijas, kas konvertētas uz parastajām akcijām.

75. Uzņēmumam piederošās atpirktās pašu akcijas
Ja uzņēmums iegādājas uzņēmuma akcijas vai pamatkapitāla instrumentus, to sauc par atpirktajām pašu akcijām un tās tiek atņemtas no uzņēmuma akcionāru akcijām.
Uzņēmuma transakcijas ar pašu akcijām nerada ne zaudējumus, ne ieguvumus.
Visi maksājumi un rēķini, kas saistīti ar atpirktajām akcijām, tiek iegrāmatoti pie pamatkapitāla.
Visu atpirkto akciju informācija ir jāatklāj finanšu pārskatos.

76. Procentu maksājumi, dividendes, peļņa un zaudējumi
Procentu maksājumi, dividendes, peļņa un zaudējumi, kas saistās ar finanšu instrumentu vai tā komponenti, kas ir finanšu saistības, tiek uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Jebkādu dividenžu izmaksa finanšu instrumentu turētājiem kopā ar transakciju izmaksām bez jebkādām nodokļu atlaidēm ir jāatņem no pamatkapitāla.
Jebkura instrumenta klasifikācija, neatkarīgi no tā, vai tas finanšu saistību vai pamatkapitāla instruments, nosaka, vai ar to saistītās izmaksas, piemēram, procentu maksājumi, ir jāiekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā.
Pamatkapitāla izlaišanas izmaksas būtu jāatņem no pamatkapitāla. Šīs izmaksas parasti ir juridisko pakalpojumu, grāmatvedības u.c. Izmaksas.
Ja dividendes ir klasificētas ka izmaksas, tās ir jāuzrāda apvienotajā ienākumu pārskatā.
Uzņēmumam ir jāievēro starptautiskā grāmatvedības standarta IAS 1 un starptautiskā finanšu pārskatu standarta IFRS 7 prasības.

77. Finanšu aktīvu un finanšu saistību kompensēšana
Finanšu aktīvs un finanšu saistība ir jākompensē un neto summa ir jāuzrāda finanšu pārskatos šādos gadījumos:
A) tas ir juridiski noteikts
B) uzņēmums vēlas izpildīt līgumu tā neto vērtībā vai vēlas realizēt aktīvu un izpildīt saistības nekavējoties
Kad aktīvu transfērs netiek pārskatīts, aktīvu un saistību kompensēšana nenotiek.
Standartā ir noteikts, ka kompensēšanai jānotiek, ja tas paredz nākotnes naudas plūsmas pēc divu vai triju instrumentu izbeigšanas. Atskaitēs jāuzrāda prognozējamās neto naudas plūsmas.

78. Finanšu aktīvu un finanšu saistību kompensēšana (turpinājums)
Aktīvu kompensēšana ar saistībām ir vispārīgi nepiemērota, ja:
A) vairāki instrumenti ir izmantoti vien instrumenta izveidei
B) finanšu aktīviem un saistībām ir tā pati primārā riska ekspozīcija (piemērs: aktīvi un saistības portfelī saistītas ar dažādiem partneriem)
C) finanšu aktīvi ir ieķīlāti
D) aktīvi ir nodoti pārvaldīšanā
E) ir no apdrošināšanas līguma izrietošas saistības
Uzņēmums var veikt darbības ar instrumentiem ar vienu partneri ar galveno izlīdzināšanas līgumu.

79. 7. aktivitāte - Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) Nr
7. aktivitāte - Starptautiskais grāmatvedības standarts (SGS) Nr. 41 «Lauksaimniecība»
…augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu vai citu lauksaimniecības dzīvnieku un augu iegūšanas procesa vadīšana.
Lauksaimniecība ir…
Dzīvnieki
Augi
Transformācija, pārveidošanās
Lauksaimniecības produkti
Lauksaimniecības aktīvi (dzīvnieki, augi)

80. Lauksaimnieciskā darbība?
Ražas iegūšana no neapsaimniekotiem avotiem (piemēram, zvejošana jūrā) nav lauksaimnieciskā darbība.
Bioloģiskā transformācija...
… ietver augšanas, ražošanas un vairošanās procesus, kas rada kvalitatīvas vai kvantitatīvas izmaiņas bioloģiskajos aktīvos (dzīvniekos un augos).

81. Pārdošanas izmaksas ir... Bioloģiskos aktīvus jānovērtē...
… izmaksas, kas tieši attiecināmas uz aktīva atsavināšanu (neieskaitot finanšu izmaksas un ienākuma nodokļus).
Bioloģiskos aktīvus jānovērtē...
…patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas. Patiesā vērtība visbiežāk ir tirgus vērtība aktīva atsavināšanas dienā. Ja patiesā vērtība nav nosakāma, tad bioloģiskais aktīvs jānovērtē pašizmaksā.

82. Vai SGS Nr. 41 tiek piemērots pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem?
SGS Nr. 41 tiek piemērots lauksaimniecības produktiem tikai to novākšanas brīdī. Tiklīdz lauksaimniecības produkti tiek pārstrādāti (piemēram, vilna – dzijā, vīnogas – sulā), SGS Nr. 41 vairs netiek piemērots.

83. Vai vienmēr bioloģiskais aktīvs tiek novērtēts patiesajā vērtībā?
Pastāv pieņēmums, ka bioloģiskos aktīvus var ticami novērtēt patiesajā vērtībā. Šis pieņēmums nedarbojas tikai tādos gadījumos, kad aktīva tirgus cenas nav pieejamas un to nav iespējams novērtēt ar alternatīvām patiesās vērtības metodēm. Tādā gadījumā SGS Nr. 41 nosaka, ka bioloģisko aktīvu jānovērtē tā ražošanas vai iegādes izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un/vai zaudējumi no vērtības samazinājuma.

84. Bet vienmēr jāievēro šis ...
Visos gadījumos uzņēmumam, kad tiek novākta raža - lauksaimniecības produkti (gaļa, siens, dārzeņi u.c.), tie jānovērtē patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas plānotās pārdošanas izmaksas.

85. Kur iekļaut?
SGS Nr. 41 nosaka, ka patiesās vērtības, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, izmaiņu lielums jānorāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā pārskata periodā, kad šīs izmaiņas rodas.

86. Atsevišķi vai kopā?
Bioloģiskie aktīvi, kas ir fiziski saistīti ar zemi (piemēram, augļu koki), tiek novērtēti patiesajā vērtībā un grāmatvedībā uzskaitīti atsevišķi no zemes, kurā tie aug.

87. Beznosacījumu valsts dotācijas
SGS Nr. 41 nosaka, ka visas beznosacījumu dotācijas, kas tiek saņemtas par bioloģiskajiem aktīviem, ir jāuzskaita peļņas vai zaudējumu aprēķinā un jānovērtē patiesajā vērtībā tikai tad, kad tās kļūst saņemamas.

88. Beznosacījumu valsts dotācijas
Ja valsts piešķir dotācijas ar nosacījumiem, tostarp, kad valsts nosaka, lai uzņēmums neveic noteikta veida lauksaimniecisko darbību, uzņēmuma dotācijas jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā tikai tad, kad prasītie nosacījumi tiek izpildīti.

89. 8. Aktivitāte – finanšu pārskatu analīze

90. Biznesa izdzīvošana: Ir divi atslēgas faktori biznesa izdzīvošanai:
Rentabilitāte
Maksātspēja
Rentabilitāte ir būtiska, lai uzņēmums saņem lielākus ieņēmumus par uzņēmuma izdevumiem.
Uzņēmuma maksātspēja ir būtiska, jo tā norāda uz uzņēmuma spējām izpildīt tā finanšu saistības.

91. Finanšu pārskatu analīze
Finanšu pārskatu analīze palīdz tā īpašniekiem un citiem interesentiem analizēt datus finanšu pārskatos, lai tiem būtu objektīvāka informācija par svarīgajiem faktoriem lēmumu pieņemšanā un uzņēmuma dzīvotspēju.

92. Finanšu pārskatu analīze ir kopīgs nosaukums rīkiem un tehnikām, kas sniedz būtisku informāciju lēmumu pieņēmējiem. To mērķis ir noteikt uzņēmuma finanšu veselības stāvokli un darbības rezultātus.
Finanšu pārskatu analīze sastāv no uzņēmuma stāvokļa salīdzinājuma pa periodiem un uzņēmuma salīdzinājuma ar citiem tās pašas nozares vai citu nozaru uzņēmumiem.

93. Finanšu pārskatu analīze
Mērķis:
Izmantojot finanšu pārskatus novērtēt uzņēmuma
Finanšu rādītājus
Finanšu pozīciju
Nākotnes rezultātu prognozes
Lai būtu rīks salīdzinošai analīzei pa dažādiem laika periodiem:
Uzņēmuma iekšienē
Starp dažādiem uzņēmumiem
Ar nozares vidējiem rādītājiem
Lai pielietotu analītiskos rīkus un tehnikas finanšu pārskatiem, lai iegūtu būtisku informāciju lēmumu pieņemšanai

94. Finanšu pārskatu analīze iekļauj informācijas analīzi no finanšu pārskatiem, lai:
Iegūtu informāciju par uzņēmuma:
Pagātnes rezultātiem
Pašreizējo stāvokli
Nākotnes darbības rezultātiem
Noteiktu organizācijas:
Ieņēmumu kvalitāti, izaugsmi un stabilitāti
Maksātspēju

95. Finanšu pārskati… 1. Peļņas vai zaudējumu aprēķins 2. Bilance
3. Nesadalītās peļņas pārskats
4. Finanšu stāvokļa izmaiņu pārskats
Apgrozāmā kapitāla pozīciju izmaiņas
Naudas līdzekļu pozīciju izmaiņas
Vispārējo finanšu pozīciju izmaiņas

96. Efektīva finanšu pārskatu analīze
Lai veiktu efektīvu finanšu pārskatu analīzi, ir jāzina organizācijas:
Biznesa stratēģija
Mērķi
Gada pārskats un citi dokumenti, tādi kā raksti par uzņēmumu avīzēs un biznesa izdevumos.
Tos sauc par individuāliem organizatoriskiem faktoriem.

97. Ir nepieciešams:
Saprast nozares, kurā darbojas uzņēmums, dabu. Tas ir industrijas faktors
Saprast, ka ekonomikas stāvoklis arī var ietekmēt uzņēmuma darbības rezultātus.
→ Finanšu pārskatu analīze ir kas vairāk par «ciparu izrēķināšanu»; tā iekļauj sevī plašāka priekšstata iegūšanu par organizāciju, lai pienācīgi novērtētu uzņēmuma darbību

98. Salīdzināšanas standarti…
1. Industrijas pieņemtie normatīvi
Finanšu analītiķi un baņķieri izmanto industrijas normatīvus vai salīdzinošos finanšu koeficientus.
2. Uzņēmuma iepriekšējo periodu rezultāti
3.Industrijas standarti…

99. Finanšu pārskatu analīzes rīki:
Izplatītākie finanšu pārskatu analīzes rīki ir:
Finanšu koeficientu analīze
Salīdzinošā finanšu pārskatu analīze:
Horizontālā analīze/Tendenču analīze
Vertikālā analīze/Salīdzinājums pret bāzi/Lielums kā procentuālā daļa no bāzes

100. Finanšu rādītāju analīze
Finanšu rādītāju analīze ir saistīta ar koeficientu, kas iegūti no datiem no viena, diviem vai vairākiem finanšu pārskatiem, aprēķinu un analīzi.
Rādītāju analīze arī parāda attiecības starp dažādiem finanšu pārskatiem.
Finanšu rādītāji var tikt iedalīti 5 kategorijās:
Rentabilitātes rādītāji
Likviditātes jeb īstermiņa maksātspējas rādītāji
Aktīvu pārvaldīšanas jeb aktivitātes rādītāji
Finanšu struktūras jeb kapitalizācijas rādītāji
Vērtspapīru tirgus pārbaudes rādītāji

101. Rentabilitātes rādītāji
3 rentabilitātes analīzes elementi:
Pārdošanas un peļņas analīze
Fokusējas uz bruto peļņu
Izmaksu kontroles analīze
Fokusējas uz neto peļņu
Aktīvu un pamatkapitāla atdeves noteikšana

102. Bruto peļņa % = Bruto peļņa* 100 Neto ieņēmumi
Neto peļņa % = Neto peļņa pēc nodokļiem * 100
Dažos gadījumos uzņēmumi izmanto neto peļņu pirms nodokļiem.
Uzņēmumi nevar kontrolēt ar nodokļiem saistītās izmaksas, kā tas ir ar citām izmaksām.
Neto peļņa% = Neto peļņa pirms nodokļu nomaksas*100
Aktīvu atdeve= Neto peļņa * 100
Vidējā aktīvu vērtība
Pamatkapitāla atdeve= Neto peļņa *100
Vidējā pamatkapitāla vērtība

103. Likviditātes jeb īstermiņa maksātspējas rādītāji
Īstermiņa līdzekļu pārvaldīšana
Apgrozāmā kapitāla vadība ir svarīga, jo tā norāda uz uzņēmuma spēju nokārtot īstermiņa saistības.
Piemērs: Apgrozāmā kapitāla koeficients
Ideāla apgrozāmā kapitāla koeficienta atzīme ir 2:1, kur apgrozāmie līdzekļi 2 naudas vienību vērtībā nosedz 1 naudas vienību īstermiņa saistību. Pieņemams koeficients ir 1:1, taču koeficients, kas ir zemāks par to, nozīmē likviditātes risku, jo apgrozāmie līdzekļi nenosedz īstermiņa saistības.

104. Apgrozāmais kapitāls = Apgrozāmie līdzekļi – Īstermiņa saistības
Apgrozāmā kapitāla koeficients = Apgrozāmie līdzekļi
Īstermiņa saistības
Starpseguma likviditātes koeficients
= Apgrozāmie līdzekļi – Inventārs – Avansa maksājumi Īstermiņa saistības– Overdrafts bankā

105. Aktīvu pārvaldīšanas jeb aktivitātes rādītāji
Aktīvu lietošanas efektivitāte
Cik labi aktīvi tiek izmantoti, lai radītu ieņēmumus, ietekmēs uzņēmuma rentabilitāti.
Piemērs: Aktīvu aprite
Šis rādītājs parāda aktīvu lietošanas efektivitāti, lai radītu ieņēmumus

106. Aktīvu pārvaldīšanas jeb aktivitātes rādītāji
Aktīvu aprite= Neto ieņēmumi
Vidējā aktīvu vērtība
Krājumu aprite= Pārdoto preču vērtība
Vidējā krājumu vērtība perioda beigās
Pircēju parādu atmaksas laiks
= Vidējā debitoru vērtība
Vidējie dienas ieņēmumi no pārdošanas kredītā*
Vidējie dienas ieņēmumi no pārdošanas kredītā
= ieņēmumi no pārdošanas kredītā gadā/ 365

107. Finanšu struktūras jeb kapitalizācijas rādītāji
Ilgtermiņa līdzekļu pārvaldīšana
Mēra uzņēmuma risku no parādu mijiedarbības.
Piemērs: Kreditori/Pamatkapitāls
Šis rādītājs norāda uz Kreditoru un pamatkapitāla attiecību. Ja rādītājs ir 1, tas nozīmē, kas finansējums nāk vienādi daudz gan no pamatkapitāla, gan aizdevumiem (piemēram, pret 1 EUR parāda ir 1 EUR pamatkapitāla), kamēr rādītājs 1.5 nozīmē, ka uzņēmumam ir palielinātas parādsaistības. Lielākas parādsaistības tiek interpretētas kā augstāks finanšu risks, īapši, ja uzņēmumam ir rentabilitātes vai naudas plūsmas problēmas.

108. Parāds pret pašu kapitālu = Parāds/ Pašu kapitāls
Parāds/Aktīvs koeficients = Parāds *100
Visi aktīvi
Pašu kapitāla īpatsvara rādītājs = Pašu kapitāls *100
Nopelnīto procentu reizes
= Ieņēmumi pirms procentiem un nodokļiem
Procentu maksājumu summa

109. Vērtspapīru tirgus pārbaudes rādītāji
Balstās uz uzņēmumu akciju tirgus uztverē.
Piemērs: Akcijas cenas/Peļņa rādītājs
Jo augstāks rādītājs, jo labāka peļņas kvalitāte akciju tirgus uztverē.

110. Peļņa uz vienu akciju= Neto peļņa pēc nodokļiem
Parasto izdoto akciju skaits
Dividendes uz akciju= Dividendes
Dividenžu izmaksu rādītājs= Dividendes uz akciju*100
Peļņa uz vienu akciju
Cenas un peļņas attiecība= Akcijas tirgus cena

111. Horizontālā analīze/tendenču analīze
Tendenču analīze procentos pret bāzes periodu
Tiek analizēts katrs elements
Elementi tiek atspoguļoti kā procenti no bāzes gada
Tā ir laikrindu analīze
Piemēram, varētu novērot 5 gadu pārdošanas apgrozījuma pieaugumu, lai noteiktu, kā ir pieauguši tirdzniecības apjomi šajā periodā.

112. Vertikālā analīze/Salīdzinājums pret bāzi/Lielums kā procentuālā daļa no bāzes
Visi elementi pārskatā izteikti kā procenti no bāzes elementa
Piemēram, finanšu operācijās bāze ir pārdošanas apgrozījums
Piemēram, finanšu pozīcijās bāze ir aktīvs
Svarīga analīze salīdzināšanas nolūkiem
Pa laika periodiem un
Dažāda izmēra uzņēmumiem

113. Finanšu pārskatu analīzes ierobežojumi
Mums jābūt uzmanīgiem ar finanšu pārskatu analīzi.
Labi finanšu pārskatu analīzes rezultāti ne vienmēr nozīmē, ka organizācijai ir spēcīga finansiālā nākotne.
Finanšu pārskatu analīze var izskatīties labi, bet var būt citi faktori, kas var izraisīt uzņēmuma slēgšanu.

114. Finanšu pārskatu analīzes ierobežojumi…..
Finanšu analīze ir tikai līdzeklis
Neņem vērā cenu līmeņa izmaiņas
Finanšu pārskati būtībā ir atskaites starp periodiem
Grāmatvedības koncepti un paražas
Personīgā sprieduma ietekme
Atklāj tikai monetāros faktus

115. Paldies!