1. «Datorzinātnes, ekonomika un uzņēmumu vadība: kā uzbūvēt tiltu
  «Datorzinātnes, ekonomika un uzņēmumu vadība: kā uzbūvēt tiltu?» LU un LMT Datorzinību dienas Ratnieki, 8.augusts 2012
Gints Turlajs
MSc un Dr.kandidāts
uzņēmējdarbības ekonomikā,
LU Datorzinību fakultātes maģistrants
Internetā :
Epasts: Telefons:

2. Īsumā par mani
Apguvis ekonomiku un biznesa vadību 4 augstskolās: Stockholm School of Economics in Riga, University of Southern Denmark, LU, RTU.
Pašlaik ekonomikas doktora grāda pretendents RTU, kā arī datorzinību maģistrants LU.

3. Īsumā par mani
Esmu arī ilgi strādājis un pielietojis zināšanas praksē, piemēram, 6 gadus banku sektorā, 3 gadus kosultāciju jomā, kā arī Eiropas Komisijā, Ekonomikas ministrijā, AS Diena u.c.
Esmu Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis, nesen valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes loceklis, IIBA Latvijas nodaļas līdzdibinātājs, ISACA biedrs, utt.

4. Īsumā par mani
Esmu ļoti ilgostoši atradies «ierakumu otrā pusē» - biznesa vadības un ekonomikas lauciņā, taču pēdējā laikā fokusējos uz datorzinātnēm.

5. Datorzinātne vs. biznesa vadība
Vielas pārklāšanās starp datorzinātnēm un biznesa vadību/ekonomiku ir ļoti maza, praktiski «0».
Ja arī dažreiz vienādi termini tiek lietoti abās nozarēs, tad bieži vien to nozīme ir kardināli dažāda IT un biznesa vadībā.

6. Biznesa vadības zinātnes pārstāvji
Biznesa vadība – galvenais mērķis ir peļņas gūšana ilgtermiņā, ROE (return on equity).
Attiecībā uz IT un citiem potenciālajiem investīciju projektiem uzņēmumu vadītājus un biznesa vadību studējušos, protams, interesē, investīciju atdeve jeb ROI (return on investment).
Sapratne par IT parasti lietotāja pamata līmenī.
Daudz viekāršas matemātikas, augstāko matemātiku praktiski nevajag (tīri objektīvi nav pielietojuma).
Par modelēšanu, UML un BPMN parasti nezina praktiski neko, arī ļoti ilgstoši apgūstot biznesa vadību parasti to neviens nemāca.

7. Biznesa vadības zinātnes pārstāvji
Parasti intuitīvāk uztverama ir plūsmkartes (flowchart) sintakse.

8. Kas būtu jāzina biznesa vadības zinātnes pārstāvjiem no DZ
Biznesa vadības zinātnes pārstāvjiem noteikti būtu noderīgi apgūt vismaz modelēšanas pamatus – pirmkārt, BPMN, bet arī UML.
Varbūt noderētu kaut kas nedaudz no datoru un programmatūras arhitektūras.
Ņemot vērā biznesa vadības pastāvīgo datorizāciju, ir vēlams pastāvīgi domāt algoritmu kategorijās.

9. Mans piedāvājums stratēģijas vadības metožu izvēles algoritmizācijai

10. Datorzinātņu iezīmes
Datorzinātnes – kodēšana, bieži vien tāpēc, ka tas ir interesanti. Tiek izmantoti dažādi paradoksi. Daudz teorijas, matemātikas, mazāk mērķtiecības.
Intelekuālisms un garīgā piepūle parasti augstāka nekā biznesa vadībā.
Augsta sarežģītība, pastāvīga nozares mainība, nepieciešamība apgūt jaunas lietas. Lai ar to tiktu galā, nepieciešama šaurāka specializācija.

11. Ko būtu jāzina datorzinātņu pārstāvjiem
Grāmatvedības paši pamati, finanšu matemātikas pamati, jāprot uzrakstīt biznesa plānu (tas būtu vajadzīgs visu jomu pārstāvjiem).
Varbūt vairāk domāt par patērētāju vajadzībām, to apmierināšanu.

12. Atšķirīgais terminu lietojums: «Bizness»
IT pasaulē (no biznesa loģika) – jebkāda darbība, piemēram, bioloģisko sistēmu darbība, valsts iestāžu darbība, u.c.
Biznesa un ekonomikas pasaulē – uzņēmējdarbība ar mērķi gūt peļņu.

13. Atšķirīgais terminu lietojums: «Biznesa analīze»
IT pasaulē – sistēmu modelēšana, izmantojot BPMN, arī UML.
Biznesa un ekonomikas pasaulē – uzņēmējdarbības rādītāju analīze, piemēram, finanšu koeficientu aprēķināšana un analīze, stratēģijas veidošana un finanšu kontrole u.c.

14. Latvijas pētniecības vides kopējā problēma, visās jomās
Latvijas inovāciju indekss ir zemākais ES. Pētniecībai ir zema saikne ar biznesa vides pieprasījumu.
Loģiski, jo augstākās izglītības valsts finansējums, kā arī zinātnes kopējais finansējums ļoti zems.
Tomēr finansējums nav vienīgā problēma – daudzās nozarēs dziļi iesakņojusies nošķirtība no prakses un uzņēmējdarbības.

15. Datorzinātnes nozare Latvijā daudzējādā ziņā progresīvāka
Datorzinātnēs situācija daudzējādā ziņā ir krietni labāka nekā vidējā Latvijas nozarē.
Sadarbība ar uzņēmumiem ir cieša, ko varam novērot arī, piemēram, šodien, industrija aktīvi meklē sadarbību ar akadēmisko vidi.
Tomēr fokusu uz praktisko pielietojumu nevajadzētu zaudēt.
Varbūt ir vērts mērķēt uz parauga lomu citām nozarēm.

16. Trīspusējās sadarbības pieeja (Triple Helix approach)
Šī jēdziena «tēvs» - Henry Etzkowitz.
Īsumā tā runā par universitātes, industrijas un valsts sadarbību.
Šīs idejas ir viekāršas, tomēr Etzkovics tās formulēja un piešķira tām nosaukumu.
Tas uzlabo universitātes un biznesa vides sadarbību un ļauj izveidoties uz uzņēmējdarbību balstītām augstākās izglītības iestādēm.

17. Trīspusējās sadarbības pieeja (Triple Helix approach)
«This strategy requires great science and technology policy capacity of the state, industry and universitites, since the judgements of the level and type of intervention in particular areas become more critical» (Etzkowitz, 1997).
«It is a synergy in knowledge spillovers among universitites, industry and the government.»

18. Augstākā izglītība un zinātne Industrija – uzņēmumi un iestādes
Trīspusējās sadarbības pieeja (Triple Helix approach) – mans piedāvājums vienkāršai ilustrācijai
Augstākā izglītība un zinātne
Valsts
Industrija – uzņēmumi un iestādes

19. Trīspusējās sadarbības pieeja (Triple Helix approach) – mans piedāvājums ilustrācijai

20. Priekšlikums inovāciju procesa attēlošanai
Avots: Turlajs, Riiaschenko (2011)

21. Mijiedarbība
Protams, datorzinātnes un biznesa vadība ir tās jomas, kas atsevišķi mijiedarbojas ar praktiski visām pārējām zināšanu jomām.
Informācijas tehnoloģijas pašlaik ietekmē gandrīz visas dzīves sfēras, un to loma vēl aizvien pieaug.
Protams, arī bizness ir visās zināšanu nozarēs.

22. Mijiedarbības praktiskās formas
Viena no izteiktākajām mijiedarības formām ir biznesa vadībā izmantotā programmatūra.
Ja sākotnēji tā bija tikai grāmatvedības programmatūra, tad tagad par uzņēmuma vadības pamatu tiek uzskatīta ERP (enterprise resource planning), kas ir grāmatvedība + citi moduļi (krājumu vadība, utt.). Ļoti būtiska ir arī CRM (customer relationship management) programmatūra un pēc vajadzības arī citas sastāvdaļas.

23. Mijiedarbības praktiskās formas
Protams, datorsistēmās veiktā darba daļa pastāvīgi palielinās.
Sistēmas tiek savienotas savā starpā un darbība kļūst aizvien automatizētāka.
Tomēr nezūd problēmas ar darbinieku motivāciju.
Ir izaugusi datorspēļu paaudze - darbinieki pa dienu ar nepatiku pie datora veic darbu, par kuru tiem maksā, bet vakarā maksā par iespēju spēlēt datorspēles.

24. Kur ir risinājums?

25. Datorspēles un biznesa vadība

26. Datorspēles un biznesa vadība

27. Nākotnes uzņēmuma IT sistēma
Ir nepieciešams radīt tādu virtuālu vidi, kurā būtu izteikti spēles elementi.
Darbiniekiem varētu būt virtuālās identitātes un tie darbā sacenstos datorspēlēm līdzīgā vidē.
Liela daļa darba varētu tikt veikta attālināti.
Mākoņskaitļošanas loma pieaugs.

28. Nākotnes uzņēmuma IT sistēma
Turpināsies interaktīvo tīmekļa tehnoloģiju (web 2.0) kā uzņēmumu wiki, forumi, failu apmaiņas vietnes, tērzēšana, plašāka pielietošana uzņēmumu vadībā.
Pašlaik pilnībā datorspēlēm līdzīgās vides gan ir plaši teorētiski aprakstītas literatūrā, taču no plašas izplatības tas ir tālu.

29. Atslodzei: tas, ko nevajadzētu darīt

30. Priecāšos satikt jūs arī pēc semināra, mana kontaktinformācija: gints@aci.lv GSM: +371 29409509