1. Kvalifikāciju atzīšana darba tirgum
Recognition Issues in the Bologna Process International Seminar, Lisboa, Fundação Gulbenkian April 2002
Kvalifikāciju atzīšana darba tirgum
Darba devēja viedoklis
Dr. Kruno Hernauts Siemens AG, München Direktors Izglītības politikā,

2. Siemens daži skaitļi (2001)
 darbinieki:
pasaulē (100 %)
Eiropā (66 %)
 ar augst.izgl : (31 %)
 Inženieri: (25 %)
 Darbība pasaulē: 190 valstis
 Pārdotās produkcijas 87 miljardi € kopapjoms 2001

3. Izglītības sistēmu daudzveidība Eiropā Vispārējie aspekti
Izglītības sistēma joprojām savā īpašā veidā ir katras atsevišķas valsts kultūras identitātes izteikšanās forma.
Par spīti kopējām saknēm daudzās jomās, tas ir novedis pie izteiktām strukturālām atšķirībām Eiropā.
Politiski tās tiek uzskatītas par patiesām vērtībām, kuras ir svarīgi saglabāt.

4. Izglītības sistēmu daudzveidība Vidējās izglītības līmenis
Atbilstoši katras valsts vajadzībām un attieksmēm ievērojamas atšķirība sākas jau vidusskolas līmenī.
Dažādās valstīs atšķiras
 skolu tipi
 atšķirīgs uzsvars uz noteiktām mācību satura daļām
 atšķirīga pedagoģiskā pieeja un
 atšķirīgi izglītības standarti un tās ilgums

5. Izglītības sistēmu daudzveidība Pēcviduskolas līmenis
Līdzīgas atšķirības vērojamas arī augstākās izglītības līmenī:
 dažādi augstskolu tipi ar savu īpašu izglītības profilu
 atšķirīgi teorijas un prakses līmeņi izglītībā
 atšķirīga grādu akadēmiskā vērtība
 atšķirīgi nosaukumi un atkal arī
 atšķirīgs studiju ilgums

6. Piemērs: Inženieru profesionālā nosaukuma daudzveidība Eiropā
Akademiingeniør
Bachelor of Arts
Bachelor of Engineering
Bachelor of Science
Civilingeniør
Civilingenjör
Diplom-Ingenieur
Diplom-Ingenieur ETH
Diplom-Ingenieur (FH)
Diplomi-Insinöör
Diplomirani Inženir
Doktor-Ingenieur
Dottore in Ingegneria
Engenheiro
Europa-Ingenieur
Ingenieur (grad.)
Ingeniør
Inginer
Insinööri
Ingeniero Químico
Ingeniero Superior
Ingeniero Técnico
Ingénieur civil
Ingénieur diplomé
Ingénieur industriel
Ingénieur technicien
Inženyr
Inžinier
Inżynier
Inženieris
Magister Inżynier
Master of Arts
Master of Engineering
Master of Science
Okleveles mérnök
Okleveles üzemmérnök
Sivilingeniør
Teknikfræðingur
Teknikumingeniør
Verkfræðingur

7. Profesiju sistēmu daudzveidība
Gan pašas profesijas, gan sistēmas, kuras regulē tiesību iegūšanu tajās darboties arī ir vēsturiskās attīstības un likumdošanas rezultāts.
Arī šajā gadījumā ir vērojamas lielas atšķirības dažādu valstu starpā.
Nodarbinātības sistēmas ir sevi pieskaņojušas augstākās izglītības sistēmu darba rezultātiem atsevišķās valstīs (relatīva harmonija).

8. Nepieciešamība pēc caurskatāmības
Kurš ar kuru ir salīdzināms?
Kādu kompetenču profilu un līmeni varat sagaidīt no citas valsts augstskolas absolventa?
Lai spētu atbildēt uz šiem jautājumiem, jums šobrīd ir jābūt ekspertam Eiropas izglītības sistēmās

9. Atšķirīgas formēšanās sistēmas
Kā novērtēt dažādas formēšanās sistēmas ?
Izmantojot minimālo standartu pieeju (kā FEANI)
Inženieru profesija
Profesionālās kompetences izveidošanās
Formēšanās
Inženieru
izglītība
Vidējā
izglītība

10. Minimālo standartu pieeja
Inženiera profesija
Formēšanās
Inženieru izglītība
Minimālais vidējās izglītības standarts
Vidējā izglītība

11. Concept of Minimum Standards
Inženiera profesija
Formēšanās
Minimālais inženiera izglītības standarts:
Akreditēta programma
Inženieru izglītība
Minimālais vidējās izglītības standarts
Vidējās izglītība

12. Minimālo strandartu pieeja
Salīdzināmi inženieri
Minimālais standarts profesionālajai pieredzei
Engineering
Profession
Apskatīsim augstāko izglītību
Formēšanās
Minimālais standarts inženieru izglītībai:
Akreditēta programma
Inženieru izglītība
Minimālais standarts vidējai izglītībai
Vidējā izglītība

13. Dažādas iespējas veidot augstākās izglītības sistēmu
Pasaules standarts
Kontinentālā Eiropa
ASV (atsevišķos gad.)
ļoti reta iespēja
(PhD)
TSC
Trešais studiju cikls
(Master)
OSC
Otrais studiju cikls
(Bachelor)
PSC
Pirmais studiju cikls

14. Pētnieciskā universitāte Lietišķo zinātņu universitāte
Tradicionālās augstākās izglītības sistēmas kontinentālajā Eiropā Dažādi augstskolu un inženieru programmu tipi
Pētnieciskā universitāte
“Garais grāds"
“garā"
inženiera
programma
(5 gadi)
“Īsais grāds"
“īsā"
inženiera
programma
(3-4 gadi)
Lietišķo zinātņu universitāte
lietišķi
orientēta
Teorijā balstīta

15. Pasaules standarts Bakalaura/ maģistra sistēma
Pētnieciskā universitāte
Lietišķā universitāte
Pasdaules standarts
Bachelor
Pirmsdiploma studijas
Maģistra līmenis
Bakalaura līmenis
Savietojami mobilitātes kanāli
Garais grāds
“Garā”
inženiera programma
(5 gadi)
Master
Pēcdiploma studijas
Īsais grāds
“Īsā"
inženiera programma
(4 gadi)

16. Savietojamības problēmas
Nav pievienotās vētrības
Nav definēts ieejas punkts
Pasaules standarts
Maģistra līmenis
Garais grāds
“Garā"
inženiera
programma
Pēcdiploma studijas
Augstākais līmenis
Aizmirstiet!!
Īsais grāds
“Īsā"
inženiera
programma
Bakalaura līmenis ?
Pirmsdiploma studijas ?
Pamati
Atpakaļ pie pamatiem!
Pamata līmenis
Pamati

17. Jaunais Eiropas standarts (Boloņas deklarācija) labi atbilst FEANI klasifikācijai
Otrā cikla grāds OCG
Otrā cikla programma
OCP
(Maģistrs)
Pirmā cikla grāds PCG
Pirmā cikla programma
PCP
Elastīgs standarts (~ 5 gadi)
(Bakalaurs)
Ciets standarrts: vismaz 3 gadi

18. FEANI klasifikācija Grādu līmenis un profils
Otrā cikla grādi (SCD)
SCD T
SCD A
Boloņas līmeņi
Pirmā cikla grādi (FCD)
FCD T
FCD A
vairāk uz teoriju orientēts profils
vairāk
uz lietojumu orientēts profils
FEANI profili

19. Rūpniecībā pieprasīto kompetenču teorijas un prakses daļas samērs
Pētniecība &
attīstība (R&D)
Produktu izstrāde,
projektēšana
Ražošana,
Uzstādīšana,
Apkalpe
Tehnoloģija,
Pārdošana,
Mārketings
Teorētiskās / Abstraktās kompetences
Praktiskās / konkrētās kompetences

20. Siemens inženieri Vācijā
5 %
20 %
35 %
R&D
Produktu
Izstrāde,
Projektēšana
Ražošana,
Uzstādīšana,
Apkalpošana
Tehnoloģija,
Pārdošana,
Mārketings
Kopā:
90 %
10 %
55 %
45 %
35 %
65 %
25 %
75 %
Teorijā balstītais grādu profils
Uz lietojumu orientētais profils

21. Vācijas augstskolu inženieru programmu veidi salīdzinājumā ar Boloņas tipiem
Secīgais maģistrs
maģistrs ar virziena maiņu
II cikla līmenis
Master of
Science M.Sc.
Engineering M.Eng.
Master of
ConversionMaster e.g. MBA.
Kompetences līmenis
I cikla līmenis
Diplom-Ingenieur Univ. Dipl.-Ing.Univ.
Diplom-Ingenieur (FH) Dipl.-Ing.(FH)
Bachelor of Science B.Sc.
Bachelor of Engineering B.Eng.
Tradicionālie
Bologna type

22. Industrijas ieteikums mācību saturam inženierzinātnēs
Inženieris
Kvalifikācijas dziļums
Kvalifikācijas plašums
Inženierzinātnes
Darbs (Projekts)
Lietojuma bāze &
Problēmu risināšanas metodika
Prakse rūpniecībā
~25 %
Personīgās prasmes
Pamati
Zinātniskā bāze
Tehnoloģijas bāze
~15 %
~30 %
~30 %

23. Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu
Pasaules standarts
Pētnieciskā universitāte
II cikla līmenis
I cikla līmenis
Master
Inž.zin.
Bachelor
Pamati
Pamata līmenis
Augstākais līmenis
Problēmas
Pamati
Garais grāds
Inženier- zinātnes
Master
Inženier- zinātnes
Nav savietojama
Bachelor
Engineering
Inženier- zinātnes
Nav labi līdzsvarota
Integratīva pieeja

24. Pāreja no “garās izglītības" uz divu ciklu sistēmu
Pasaules standarts
Pētnieciskā universitāte
II cikla līmenis
I cikla līmenis
Inženierzinātnes
Pamati
Garais grāds
Inženierzinātnes
Paaugstinātais līmenis
Savietojams risinājums
Pamati
Inženierzinātnes
Pamati
līdzsvarotas programmas
Pamata līmenis
Rūpniecības rekomendācija jaunajām bakalaura programmām

25. cik vien ātri iespējams!
Secinājums
Rūpniecība atbalsta Eiropas izglītības sitēmas veidošanos saskaņā ar Boloņas deklarāciju.
Sagaidāmā rīcība:
 nacionālās likumdošanas pieskaņošana
 jaunu programmu izveide augstskolās
 tradicionālās sistēmas pārveide atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas shēmai
mācīšanās no citu pasaules valstu labākās prakses un pieredzes
cik vien ātri iespējams!