1. Apmācību modulis 1 Integrētā piekrastes pārvaldība un komunikācija
6. nodaļa
Mājsaimniecību vides pārvaldības attīstība Latvijā

2. Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību
I Pārskats par mājsaimniecību vides pārvaldību
Saturs
Globālā politika ilgtspējīga patēriņa attīstībai
Mājsaimniecību patēriņa klāsteri
Nepieciešamība pēc IP īstenošanas Latvijā
Mājsaimniecības definīcijas
Mājsaimniecības Latvijā
MVP dimensija Vides pārvaldībā
Mājsaimniecību vides pārvaldība
Pētījumi
Pārskata kopsavilkums
II Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā
Saturs
Pētījuma metodoloģijas un Saulkrastu novada raksturojums
Mājsaimniecības bioloģiskā un sociālpsiholoģiskā dimensija
Mājsaimniecības ekosistēma
Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas stāvokļa detālanalīze
Pētījuma rezultāti
Bibliogrāfija

3. 1. Globāla politika Ilgtspējīga patēriņa attīstībai
Johanesburgas stratēģija (2002) un Marakešas process – 10 gadu ietvara programma ilgtspējīga patēriņa un ražošanas (IPR) veicināšanai
(valstu sadarbība, korporāciju ietekmēšana, patērētāju rīcību attīstība)
ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģija (IPR viens no virzieniem);
ES ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanas rīcības plāns
(resursu izmantošanas efektivitātes celšana, ekoinovācijas, EMAS, u.c.)
Ilgtspējīgs patēriņš ir preču un pakalpojumu lietošana, lai apmierinātu pamatvajadzības un celtu dzīves kvalitāti, vienlaikus mazinot dabas resursu izmantošanu un piesārņojumu preču un pakalpojumu dzīves cikla laikā tā, lai neapdraudētu nākamo paaudžu vajadzības. (1994. gada Norvēģijas simpozijs “Par ilgtspējīgu patēriņu”)

4. 2.1. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri
Lorek un Spagenberg mājsaimniecību patēriņu analizē pēc 10 apakšsektoriem:
Apģērbs, tekstīlijas cilvēka vajadzībām (neieskaitot paklājus)
Izglītība un apmācības, kas ietver bērnudārzi, skolas un universitātes
Pārtika ietverot pārtikas ražošanu, gatavošanu, restorānus, u.c.
Veselības aprūpe: slimnīcas, rehabilitācijas centri, sanatorijas, u.c.
Mājoklis: būvniecība, mājokļa uzturēšana, siltumenerģija, ūdens u.c.
Ķermeņa higiēna: mazgāšanās, dezinfekcija
Apģērba, veļas mazgāšana, t.sk. pakalpojumi
Atpūtas aktivitātes: neieskaitot transporta izmantošanu
Sociālā dzīve: policija, militārie un citi publiskie servisi
transports: komerciālais transports, atpūtas un commuting autobusi
ņemot vērā preces pakalpojumu pilna dzīves cikla laikā radītās ietekmes, tiek analizēts gan tiešais patēriņš jeb pirkšana gan pakalpojumu izmantošana un tās ietekmes. *
*Lorek, S., Spangenberg, J.H., 2001b. Indicators for environmentally sustainable household consumption. Int. J. Sustainable Development 4, 101_/120.

5. 2.2. Mājsaimniecību Patēriņa klāsteri
Darton 2004* izdala 13 sektorus:
Enerģijas patēriņš mājsaimniecībā
Enerģijas izmantošana – transports
Ūdens izmantošana
Atkritumi
Mājsaimniecības patēriņš – pārtika
Mājsaimniecības patēriņš – kopumā
Mājoklis
Tūrisms
Atpūta, brīvais laiks
finansiālie darījumi, operācijas (Banking)
Līdzdalība
Brīvprātīgais darbs
Vietējā kopiena
*Darnton 2004 Driving Public Behaviours for Sustainable Lifestyles Report 2 of Desk Research commissioned by COI on behalf of DEFRA

6. 2.3. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri
Somijas Vides ministrijas pētījumā* mājsaimniecību patēriņš tiek izdalīts 7 galvenajos sektoros un apakšsektoros:
Mājokļa uzturēšana, kur tiek skatīts ūdens patēriņš, siltumenerģijas patēriņš, elektrības patēriņš, pagalms un privātais ceļš, būvniecība; elektroinstalācijas un santehnika, būvniecības, apdares materiāli
Iknedēļas mobilitāte – braucieni uz skolu vai darbu, brīvā laika atpūtas braucieni, iepirkšanās un apciemojumu ceļojumi; ceļojumi veikti darba laikā
Pārtika – izejvielas (nepārstrādāti produkti), uzglabāšanas trūkums, transports; piedāvājuma iztrūkums
Tūrisms – atvaļinājumu pavadīšana Somijā (vietējais tūrisms), nakšu skaits, kad ir nakšots hoteļos un vasarnīcās, atvļinājumi, tūrisms uz ārzemju valstīm; restorāni, citi sabiedriskie pakalpojumi
Brīvā laika aktivitātes – brīvā laika aktivitāšu piedāvājums, brīvā laika aktivitāšu piedāvājuma izmantošana; rūpes par veselību, izglītības aspekti aprīkojums un tā uzturēšana
Mājsaimniecības lietas , ierīces – transports, ražošanas materiāli (enerģijas izmantošana iekārtu ražošanā)
Iepakojums un atkritumu apsaimniekošana – iepakojuma ražošana, transportēšana
*Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

7. 2.4. Mājsaimniecību patēriņa klāsteri
*Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS

8. 2.5. ES Ilgtspējīga patēriņa klāsteri
ES 3 nozīmīgākie vidi ietekmējošākie patēriņa klāsteri
Pārtikas eksporta un importa rādītāji
Uzlabojumi lauksaimniecībā
Pārtikas cenas
Kopējais pārtikas patēriņš/ un ieteiktā deva
Dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš
Bioloģiskās pārtikas patēriņš %
Pārtikas zudumi
Pārtika un dzērieni (Food & Drinks)
Pilna ēkas cikla (būvniecība, lietošana, demolācija)
Būvniecība - m2 dzīvojamā platība, darbavietu, veikalu telpa būvniecība un pieprasījums
Materiāli, kādi tiek izmantoti
Enerģijas patēriņš/m2
Mājsaimniecības aprīkojums ar elektroiekārtām
Mājoklis (Housing and buildings)
Mobilitāte (darba, atpūtas, tūrisma u.c.) kopumā vai samazinās
CO2 emsijas no transporta sektora
Autoceļu platība
Pasažieru skaits uz nobraukto km
Pāreja uz (īsie braucieni uz sab. tr., velosipēdiem, garie no avio uz autobusiem, vilcieniem)
Mobilitāte (Mobility)
Avots: European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production 2010 8

9. 3. Nepieciešamība pēc ilgtspējīga patēriņa īstenošanas Latvijā
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam – sabiedrības ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana kā viens no mērķiem;
Latvijas Izaugsmes modelis – cilvēks pirmajā vietā. Mājoklis – pirmā cilvēka dzīves darbības vide;
Ekoloģiskās pēdas nospiedums 15 gadu laikā ir vairāk kā divas reizes dubultojies. (2,5 ha/iedzīv.5,6 ha/iedzīv.; pieejams – 1,8 ha/iedzīv., pasaules vidējais rādītājs – 2,7 ha/cilv.) (WWF 2010, Brizga J.)
Mājsaimniecību ietekme uz klimatu 4,35t CO2 uz 1 iedzīv. (2006)
Siltumenerģijas patēriņš – 1/3 daļa no kopējā m/s enerģijas patēriņa, 20,6% nav apmierināti ar iekštelpu to (CSP 2008);
Problēmas ar noglabājamajiem atkritumiem (poligonu ierobežota ietilpība) – 46% nāk no mājsaimniecībām;
Importētās pārtikas patēriņa pieaugums – gadā – 25%, gadā – 34% (Melece 2011),
u.c.

10. 4.1. Vides uzvedība
Uzvedība veidojas no daudzām, bet savstarpēji saistītām rīcībām. Vides uzvedību raksturo pozitīva, neitrāla vai negatīva ietekme uz vidi.
Prezentācija par šādiem vides uzvedības modeļiem:
Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis
Vides komunikācijas modelis
L. Fietkauss un I Kesseļa modelis
“Vērtības – darbības plaisas modelis”
N. Rajecki modelis
Ekoloģisko sistēmu teorija
Videi draudzīgu rīcību veicinošie faktori Latvijā: Latvijas aptauju rezultāti
Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

11. 4.2. Zināšanas – Attieksmes – Uzvedības modelis
Vides zināšanas Attieksme pret vidi
Videi draudzīga uzvedība
Atzīts par neefektīvu daudzos gadījumos: zināšanu palielināšana, bieži nenoved pie videi draudzīgas attieksmes veidošanās un videi draudzīgas uzvedības piekopšanas.
Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

12. 4.3. Vides komunikācijas modelis
1.Vides informācija
2. Vides izglītība
3.Sabiedrības līdzdalība
4. Videi draudzīga rīcība / uzvedība
5. Vides apziņa
Videi draudzīga rīcība veidojas, ja indivīdam ir pieeja vides informācijai, tas ir izglītots vides jautājumos un sabiedriski iesaistās vides aktivitātēs.
Atšķirībā no iepriekšējā, šis modelis paredz, ka vides apziņa un attieksme veidojas pēc videi draudzīgas rīcības, t. s. pašpieredzes iegūšanas.
Ernšteins R. 2003 12

13. 4.4. L. Fietkauss un I. Kesseļa modelis
Zināšanas tieši neietekmē uzvedību, taču rīkojas kā attieksmju un vērtību pārveidotājs;
5 mainīgie, kas veido videi draudzīgu uzvedību:
Attieksmes un vērtības
ārējās iespējas uzvesties videi draudzīgi (infrastruktūras, ekonomiskie faktori)
uzvedības iniciatīvas (iekšējie, kas atbalsta un rosina uz videi draudzīgu uzvedību) – (Sociālā vēlamība, dzīves kvalitāte, naudas noguldījumi)
atgriezeniskā saite
Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

14. 4.5. Vērtības – darbības plaisas modelis
3 barjeras videi draudzīgai uzvedībai:
Individualitāte – tas ir saistīts ar personas attieksmi un temperamentu. Īpaši ietekmīgas, ja personai nav spēcīgas vides intereses.
Atbildība – Indivīdi, kas neuzvedas videi draudzīgi nejūt, ka varētu ietekmēt situāciju un vajadzētu uzņemties atbildību. Uzticības trūkums vietējai un nacionālai valdībai mazāka vēlme sekot viņu norādījumiem.
Praktiskums – piemēram, laika trūkums, zināšanas
Photos: web resources
Avots: Blake J. (1999)

15. Īslaicīgās attieksmes – indivīdi maina savas attieksmes laika gaitā
4.6. N. Rajecki modelis – Kāpēc veidojas plaisa starp zināšanām un attieksmi?
Tiešā, netiešā pieredze – tiešai ietekmei spēcīgāka ietekme uz indivīda uzvedību nekā netiešai. Piemēram, izglītojoša mācību stunda bieži ar mazāku efektu, nekā indivīda praktiska rīcības realizācija.
Normatīvās ietekmes – sociālās normas, kultūras tradīcijas, likumi un prakse ģimenē ietekmē un veido attieksmi
Īslaicīgās attieksmes – indivīdi maina savas attieksmes laika gaitā
Attieksmes uzvedības metodoloģija –attieksmes (Vai Jums rūp vide?) ir daudz plašāk interpretējamas nekā paša rīcība (Vai Jūs izvēlaties vietējo preci?) līdz ar to veidojas pretrunas.
Avots: Agyeman, J and A. Kolumss (2002)

16. 4.7. Vajadzību – iespēju – spēju modelis*
Tehnoloģijas Ekonomika Demogrāfija Institūcijas Kultūra
Vajadzības
Ārējās vides faktori
Indivīda iekšējie faktori
Fizioloģiskās vajadzības (ēdiens, ūdens, miegs);
Drošība (stabilitāte, aizsardzība);
Mīlestība, piederība (ģimene, draugi, interešu grupas),
Cieņa, atzīšana (atzinība no apkārtējiem),
Attīstība (radošā potenciāla lietošana, pašizziņa)
Darbs, brīvā laika aktivitātes, tiesības, dabas izjūta, nauda, privātums
Informācijas pieejamība un izglītības sistēmas;
Mode un apkārtējās sabiedrības vērtības;
Infrastruktūru un pakalpojumu pieejamība un cenas;
Resursu, preču pieejamība un cena;
Atbalsta pasākumu, finansējuma, fondu pieejamība;
Administratīvi nosacījumi un kontrole;
Tirdzniecības vietu un preču pieejamība
Ienākumi un finansiālās iespējas;
Zināšanas un izpratne par videi draudzīgu rīcību;
Izglītība
Vides apziņa, vērtības;
Atbildības izjūta par nākotni, Zemi
Statuss;
Personiskās rakstura īpašības (naivums; lētticība; egocentrisms; līdzsvarotība)
Domāšana (īstermiņa, ilgtermiņa);
Motivācija
Uzvedības kontrole
Nodoms, nolūks
Patērētāja uzvedība
*Gatersleben and Vlek in Noorman and Uiterkamp 1998

17. 4.8. Indivīdu (mājsaimniecības iedzīvotāju) bioloģiskā un sociālpsiholoģiskā dimensija: vajadzības
Individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība
Sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība
Ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija
Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība
Gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa, seksualitāte
Sociālpsiholoģiskā
Bioloģiskā
A. Maslova vajadzību hierarhija*
Maslow, A.H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50: 17

18. 4.9. VDR ietekmējošie faktori Latvijā
Izstrādājot LIAS 2020 veikti divi nozīmīgi pētījumi analizējot VDR faktorus sabiedrībā:
Auzāne B., Elere L (2008) Sustainable consumption in Latvia: barriers and consumer attitude
Ķīlis, R., Austers, A., Andersone, M. (2008) Latvijas ilgtspējīgas attiecības stratēģijas līdz gadam ziņojums par iedzīvotāju aptauju

19. 4.9.1. VDR ietekmējošie faktori Latvijā
sociāldemogrāfiskie faktori, kā vecums, dzimums un izglītība:
vecāka gadagājuma biežāk piekopj resursu saudzējošu patēriņu
augstāks izglītības līmenis  vairāk zināšanu par vides jautājumiem  ne vienmēr praktizētu videi draudzīgu uzvedību (piem. izglītotajiem vairāk ienākumu, bieži lielāks resursu patēriņš – piem. personiskā automašīna u.c.)
neko nedara, lai aizsargātu vidi - 60,5% vīrieši, 39,5% sievietes.
Ienākumu līmenis:
iedzīvotāji nav gatavi investēt videi draudzīgu preču iegādē ar esošo ienākumu līmeni

20. 4.9.2. VDR ietekmējošie faktori Latvijā
informācijas, sociālie un attieksmes faktori:
sabiedrība pati nemeklē informāciju;
Ražotāji - nenorāda patiesu informāciju par produktu;
Indivīdiem nav pārliecības, ka viņu rīcības dos labumu
vāji attīstīta kolektīvā solidaritāte
attieksmes un atbildības nepietiekamība
nepieejama infrastruktūra, publiska atbalsta trūkums un institucionālā ietvara nesakārtotības;
plaisa starp publiskām pārvaldēm un sabiedrības uzticību un atbalstu:

21. 5. Ekoloģisko sistēmu teorija*
Teorija izvirza četras sistēmas, kas sasvstarpēji ir viena ar otru saistītas:
mikrosistēma (tuvu pastāvošas vides - ģimene, skola, baznīca, līdzīgi domājoši cilvēki);
mezosistēma (sistēma, kas uztur saikni starp tuvu pastāvošām vidēm, piemēram, skola un mājas);
ekzosistēma (ārējā vide, kas netieši ietekmē attīstību - masu mediji, aprūpes sistēma);
makrosistēma (kultūras kopums – kultūra, nacionalitāte, sabiedrība, ekonomika, politiskā vara, vērtības, normas)*
Kopienu tipi un to mijiedarbības
katru līmeni raksturo sabiedrības (indivīda) līdzīgi vides uzvedību ietekmējošie faktori.
Avots (pēc Peter un Jackson 2008 rakstā Reid, Sutton 2010)
*Bronfenbrenner 1979

22. 6. Mājsaimniecības ekosistēma
Starp cilvēku, kā mājsaimniecības galveno šūnu, un apkārtējo vidi, notiek nepārtraukta dabas resursu, enerģijas un informācijas apmaiņa.
Cilvēks ir atvērta sistēma, tāpēc tā nevar darboties atrauti no apkārtējās bioloģiskās un sociālās vides.
Cilvēks ne tikai pielāgojas dabas videi, bet arī pārveido to.

23. 7. Mājsaimniecības definīcijas (1)
Mājsaimniecība vispirms kā cilvēku kopa:
ir viena persona vai cilvēku grupa, kuru adrese ir vienīgā vai galvenā viņu apmešanās vieta un kuri kopā vai nu ēd, vai dala šo apmešanās vietu. (Jarry D, Jarry I. 1991)
Mājsaimniecību bieži kā ģimenes kopa, primārā vienība, kurā indivīdi savstarpēji mijiedarbojas, (Diepen van A. M.L 1998).
ir viena persona vai cilvēku grupa, kuriem ir kopīga apmešanās adrese kā galvenā vai vienīgā un kuri dala vismaz vienu ēdienreizi dienā un dala kopīgas dzīvojamās telpas. (ONS, 2005)
ir sociālas vienības, kur tās iedzīvotāji runā vienā valodā, kuru raksturo kopēji priekšstati un vērtības un tā ir veida izpausme kādā cilvēki izvēlas dzīvot savu personisko dzīvi.(Van Diepen 1998)
ir vienība, kura šķiet ir tās īpašnieka kontrolē. Tas nozīmē to, ka ieplūdes – inputs (iepirkšanās, laiks, apziņa, izpratne) un izplūdes (atkritumi, enerģija) kurus mājsaimniecības var kontrolēt, pretēji piemēram, lielām organizācijām, kur bieži pārvaldes komandai ir noteicošā atbildība (Carr 2005).

24. 7. Mājsaimniecības definīcijas (2)
Eiropas valstīs un ANO valstīs definē:
mājsaimniecība kā socioekonomiska vienība, kura sastāv no indivīdiem, kuri dzīvo kopā un kopīgi dala mājokli. (Diepen van A. M.L 1998)
Latvijā Centrālās statistikas pārvalde:
mājsaimniecība ir viena vai vairākas personas, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus (CSP 2009)
Mājsaimniecība var tikt definēta divējādi gan kā sociāla vienība, kas apdzīvo noteiktu fizisku telpu, visbiežāk šādā gadījumā tiek lietots termins māja/mājoklis, taču vēl precīzāk būtu teikt dzīvojamā telpa/vieta. Un no šāda skatījuma perspektīvas tiek skatīta gan kā sociāla vienība gan dažāda mēroga dzīvošanai nepieciešamiem fiziskiem iekārtojumiem(living arrangements).
Mājsaimniecība (māja) kā telpas elements:
uzlūkojama kā materiāla vieta (place) - ēka, bieži ar dārzu vai pagalmu novietota konkrētā apkaimē, gan māju telpiski veido (space) tās iedzīvotāji, kurus vieno, saista kādas kopīgas pazīmes, darbības. (Valentine 2001).
Mājsaimniecība ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekots mājoklis un tā apkārtne, kuru raksturo kopīga mājokļa uzturēšana un sadzīves dzīvesveids (Ernšteins R., Līce E. )
Mājsaimniecības ietekme uz vidi ir atkarīga no tās izmēra, iedzīvotājiem – skaita, vecuma dzimuma u.c. pazīmēm, fizisku un nemateriālu resursu ieplūdi (inputs) un izplūdi no mājsaimniecības (outputs). (Reid, Sutton 2009)

25. 8.1 Latvijas mājsaimniecību raksturojums
Mājokļu iedalījums
pēc mājokļa tipa:
dzīvokļi ~ 70% mājokļu
savrupmājas ~ 30% mājokļu.
pēc ienākumu līmeņa: augstiem; vidējiem; zemiem ienākumiem
58,6 % ne bagāti, ne nabadzīgi
27,1% uz nabadzības sliekšņa
8,8 % nav bagāti, bet dzīvo labi
5,5 % nabadzīgi (CSP 2009)
pēc apdzīvotās teritorijas: lauku, piepilsētas, pilsētas teritorijas mājokļi, vai mājokļi piekrastes vai iekšzemes teritorijās
(Latvijā iedzīvotāji 68% pilsētās, 32% laukos)
pēc demogrāfiskā tipa: vienpersonas, ģimenes (pāri, persona ar un bez bērniem), kolektīvā tipa mājsaimniecības;
vidēji Latvijā mājsaimniecība – 2,5 cilvēki (CSP2010)
Foto: interneta resursi

26. 8.2. Vidējās Latvijas mājsaimniecības patēriņš
Enerģijas patēriņš – 308 kwh/m2 gadā (78,8% siltumenerģijai)
Ūdens 110 l diennaktī;
Atkritumi – 411 kg uz 1 iedzīv. (Polija 259 kg, Īrija 804 kg) 80% sadzīves atkritumu kopumā tiek radīti mājsaimniecībās;
Dzīvojamā platība – 67 m2 (27m2 uz vienu iedzīv., Eiropas valstīs vidēji 35m2);
Pārtikas patēriņš – 2600 kcal (Melece 2006) (Vācijā – 2888 kcal, Francijā – kcal); 1/3 daļa ko patērē importa pārtika (Melece 2011);
Transports – vidēji uz vienu mājsaimniecību reģistrēta viena automašīna (transporta sektors ir visstraujāk augošais sektors)
(datu avots - CSP, LVĢMC, Melece L. 2011, EEA 2010)

27. 9. Mājsaimniecības vides pārvaldība
Mājsaimniecību vides pārvaldība (MVP) ir konkrētas teritorijas iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā savā ikdienas dzīvesdarbībā apsaimniekota mājokļa (privātmājas, dzīvokļa) un tā apkārtnes vides pārvaldība, kas sastāv no mājokļa telpiskās uzturēšanas un iedzīvotāju sadzīves dzīvesveida videi draudzīgas attīstības, ietverot:
būvsaimniecību,
enerģijas piegādi un izmantošanu
ūdens piegādi un izmantošanu
pārtikas un citu sadzīves produktu, priekšmetu un pakalpojumu patēriņu
atkritumu apsaimniekošanu,
transporta izmantošanu un nodrošināšanu;
atpūtas un brīvā laika aktivitātes;
vides veselības prasību ievērošanu.

28. 9.1. MVP sektoru mijiedarbība
Starpsektoru mijiedarbība un vides ietekmes:
Atkritumu daudzums, ko ietekmē pārtikas patēriņš, iepakojums, būvniecības darbi
Siltumenerģijas patēriņa saistība ar ēku energoefektivitāti, būves kvalitāti
Pārtikas pieejamība, iegāde un transporta izmantošana
U.c.

29. 9.2. Būvniecības vide Ilgtspējīga būve Latvijā 1. Vispirms nebūvēt,
bet rekonstruēt esošo, izvēloties videi draudzīgus būvniecības materiālus, domājot par energoefektivitāti, utt..
2. būvēt ilgtspējīgi
Ilgtspējīga būve
Zema enerģijas patēriņa mājas ar 0% jeb pasīvās mājas (15 kwh/m2)un 50% enerģijas patēriņu no vidēji patērētās ēkas*.
Ilgtspējīga būve Latvijā
Vienīgā pasīvā (passive) māja Talsu rajonā Ģipkā pabeigta gadā
Vācijā – tūkstošos un aktuāls temats par aktīvo (active) māju būvniecību, kas pašas ražo enerģiju un pārdod citām
*Biedrība Zaļas mājas

30. 9.3. Enerģijas patēriņš un piegāde
Ilgtspējīga rīcība 4 posmos:
Gala patēriņš (siltums, elektrība) – energoefektivitāte, dzīvesveida izmaiņas, iekārtu efektivitāte
Enerģijas ražošanā mājsaimniecībās
Enerģijas ražošana un piegāde no centralizētām siltumapgādes sistēmām (zudumu samazināšana tīklos, ilgtspējīga resursa izvēle);
Ilgtspējīgu kurināmo ieguve un piegāde (līdz CSA katlam, iedzīvotāju dzīvesvietai)
(avots Kudreņickis I. 2009)

31. 9.4. Ūdens piegāde un izmantošana
Centralizēto ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem:
Kvalitatīva dzeramā ūdens piegāde un notekūdeņu apsaimniekošana;
Palielināt mājsaimniecību pieejamību centralizētiem pakalpojumiem
Mājsaimniecībā:
samazināt ūdens patēriņu
Ierobežot kaitīgas sadzīves ķīmijas lietošanu
Nodrošināt privāto ūdens apsaimniekošanas sistēmu videi draudzīgu darbību

32. 9.5. Atkritumu apsaimniekošana
Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas piramīdu, iedzīvotāju rīcības mājsaimniecībā:
Neradīt (mazāk iegādāties, bez papildus iepakojumiem utt..)
Šķirot un izmantot materiālus otreizēji
Izmantot enerģijas ražošanā
Nodrošināt videi nekaitīgu apglabāšanu

33. 9.6. Pārtikas patēriņš
Galvenie nosacījumi ilgtspējīga pārtikas patēriņa īstenošanā:
Vietējās pārtikas patēriņš;
Sabalansēta diēta un ieteicamā dienas deva;
Mazāk dzīvnieku izcelsmes produkti;
Bioloģiskās pārtikas produkti.

34. 9.7. Transports Samazināt personisko automašīnu izmantošanu;
Galvenie virzieni:
Izvairīties (izvairīties vai samazināt nepieciešamību pārvietoties);
Pārslēgties (pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu);
Uzlabot (uzlabot transporta veidu un tehnoloģiju enerģijas efektivitāti) (Klāvs G. 2010)
Samazināt personisko automašīnu izmantošanu;
Pilsētā – kājām iešana, velosipēdi, sabiedriskais transports
Starppilsētām - sabiedriskais transports;
Gaisa transporta izmantošanas samazināšana
Automašīnu koplietošana.

35. 9.8. Dzīvesveids
Dzīvesveids tiek izprasts kā uz vidi vērsta uzvedība bez atsevišķām videi draudzīgām rīcībām, kuras var būt dažādi motivētas, iekļauj vērtību, attieksmju, personisko un sociālo normu izmaiņu kopumu, apziņas maiņu;
dzīvesveids atspoguļo katras sabiedrības specifisko kultūras, dabas, ekonomikas un sociālo mantojumu (Antons V.).
Vides komunikācijas modelis: apbusēja ietvaru attīstība, kas veicina iedzīvotāju dzīvesveida attīstību:
informācijas pieejamības nodrošināšanu un iedzīvotāja interesēšanos par videi draudzīgu rīcību;
pašizglītošanos un izglītošanu;
iedzīvotāja iesaistīšanos un iespēju pieejamību līdzdalības aktivitātēm;
videi draudzīgas rīcības piekopšanu (Ernsteins 2003).
Avots: Antons 2009, Ernšteins 2003

36. 10. Vides pārvaldības dimensiju mijiedarbība: MVP dimensija
Valsts vides pārvaldība
Mājsaimniecību vides pārvaldība
Korporatīvā vides pārvaldība
Municipālā vides pārvaldība
Mediatīvā vides pārvaldība (izglītotāji, NVO, mediji, zinātne tehn.)
Avots: Ernšteins R.

37. 11. MVP mērķa grupas 8 galvenās vides pārvaldības mērķa grupas:
Valsts institūcijas
Pašvaldības institūcijas
Uzņēmējdarbības organizācijas
Nevalstiskās organizācijas
Izglītības iestādes un organizācijas
Mediji
Iedzīvotāji – mājsaimniecības
Zinātniskie institūti un organizācijas

38. 11.1. Valsts institūcijas
izstrādā vispārējo attīstības plānošanas ietvaru, izstrādā likumdošanu, plāno finansu resursu sadalījumu pa nozarēm, uzrauga pašvaldību darbību, noteicošās institūcijas par vides aizsardzības politikas realizāciju.
Ekonomikas ministrija –būvniecības, enerģētikas (tajā skaitā energoefektivitātes), patērētāju aizsardzības, kā arī investīciju politikas izstrādāšana un īstenošana. Veic ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju, enerģijas galapatēriņa politikas plānošanu un īstenošanu.
Vides ministrija – vides politikas izstrādnē, ieviešanā un pārraudzībā, tai skaitā vides izglītības veicināšana, atkritumu apsaimniekošanas politikas plānošana, gaisa aizsardzības, ūdenssaimniecības politikas, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politikas plānošana un ieviešanas uzraudzība.
Reģionālo un pašvaldības lietu ministrijas reģionu un pašvaldību attīstības plānošana, arī mājokļu politikas plānošanā, informētas sabiedrības attīstības politikas plānošana;
Zemkopības ministrija;
Satiksmes ministrija

39. 11.2. Pašvaldības institūcijas
LR “Likums par pašvaldībām” 15. punkts nosaka pienākumus pašvaldībai:
organizēt komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību;
pašvaldībai jānodrošina izglītības pakalpojumu pieejamība;
nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu.
Pašvaldībām, saskaņā ar likumdošanu nav tiešu pienākumu nodrošināt vides aizsardzības politikas realizāciju.
Pārvaldes iestādes ir arī vienas no lielākajiem resursu patērētājiem. Latvija publiskie iepirkumi sastāda 17% no IKP (Vides ministrija).

40. 11.3. Formālās un neformālās izglītības un zinātniskās organizācijas
Marakešas procesa 10 gadu ietvara programmā viens no virzieniem Izglītība ilgtspējīga patēriņa attīstībai, izglītības iestādes būtisks spēlētājs jauniešu vides zināšanu, vides attieksmes un vides vērtību veidošanā.
Vides pārvaldības sistēmas un vides politika skolās var būt tikai sākums plašākai darbībai, un nākošais skolas darbības līmenis - vietējā pašvaldības, iesaistīšana vides izglītības un saziņas darbā, jo skola, īpaši lauku rajonos, bieži ir vietējais kultūras un izglītības centrs.
Zinātnes , pētniecības institūtiem nozīmīga mediatoru loma, gan pie politikas izstrādnes, gan uzņēmēju piesaistes, gan sabiedrības izglītošanā u.c.

41. 11.4. Uzņēmējdarbības organizācijas
Kompānijām un uzņēmumiem vidutāju loma. Individuālām kompānijām ir jāievēro vides likumi, var arī brīvprātīgi ieviest vides pārvaldības sistēmas vai sociālās atbildības shēmas;
MVP kontekstā, tie ir:
komunālo pakalpojumu piegādes uzņēmumi, kas vienlaicīgi pārstāv arī pašvaldības institūcijas
pārtikas u.c. preču ražotāji un tirgotāji;
dažādu videi draudzīgu tehnoloģiju (AE izmantošanai, eko ūd. sistēmas, būvnieki u.c.) izplatīšanas un ražošanas uzņēmumi
dažādi pakalpojumu piegādātāju/piedāvātāju uzņēmumi (piem. trešās puses pakalpojumi ēku siltināšanas pasākumu veikšanā, sabiedriskā ēdināšana u.c.)

42. 11.5. Nevalstiskās organizācijas
sabiedrības izglītošanas un informēšanas aktivitātes.
NVO piemēri Latvijā: NVO „Zaļā brīvība”, Biedrība Homo ecos, Zemes draugi, Latvijas Zaļā kustība
iedzīvotāju kopīgai interešu aizstāvībai, sadarbībai un pašorganizācijai
Piem. “Mežaparka attīstības biedrība”, dažādas dzīvokļu īpašnieku biedrības, māju kooperatīvi u.c.
pārvaldes iestāžu uzraudzība un konsultēšana
(konsultatīvās padomes, organizācijas, kuras sadarbojas un ir padomdevēji dažādām pārvaldes institūcijām)

43. 11.6. Mediji Vides Vēstis; vides sadaļa Zaļā zeme portālā TV-NET un
Mediji jeb plašsaziņas līdzekļi ir sociālie institūti un komunikāciju kanāli, kas nodrošina sistemātisku informācijas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir prese, radio, televīzija, grāmatas, kino, internets un daudzi citi.
vairāki specializēti vides mediji, kas atspoguļo arī VDR saistītus jautājumus.
Vides Vēstis;
vides sadaļa Zaļā zeme portālā TV-NET un
ilgtspējīgas attīstības sadaļa portālā Politika.lv.
dienas laikrakstos – avīze "Diena", žurnāls "Ir" u.c.
sieviešu un veselības žurnālos, piemēram
Shape, 36,6 un Santa.

44. 12. Mājsaimniecības vides pārvaldības instrumenti
Tradicionālās piecas vides pārvaldības instrumentu grupas:
Plānošanas instrumenti
Likumdošanas un uzraudzības instrumenti
Infrastruktūras un institucionālie instrumenti
Finansu un ekonomiskie instrumenti
Komunikācijas un sadarbības instrumenti
Instrumenti katrā no vides pārvaldības dimensijām MVP kontekstā var būt atšķirīgi.

45. 12.1. Plānošanas instrumenti
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030 gadam, kur viens no mērķiem iedzīvotājiem – ilgtspējīga dzīvesveida īstenošana
Sektoru plānošanas dokumenti:
Būvniecības nozares attīstības pamatnostādnēs ( gadam)
Klimata pārmaiņu samazināšanas programma – gadam
Enerģētikas attīstības pamatnostādnes gadam;
Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitātes rīcības plāns – 2010.gadam
Vides politikas pamatnostādnes gadam
Upju ūdens apgabalu apsaimniekošanas plāni
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns – gadam; Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni
Kur mērķu sasniegšanā paredzēta iedzīvotāju iesaiste mājsaimniecību līmenī.

46. 12.2. Likumdošanas un uzraudzības instrumenti
Būvniecības likums; Ēku energoefektivitātes standarti jaunajiem mājokļiem; Zaļais iepirkums
Enerģētikas likums; Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums; Ēku energoefektivitātes likums
Elektroenerģijas tirgus likums; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums; Vides monitoringa sistēma Latvijā, tajā skaitā gaisa piesārņojošo un SEG emisiju monitoringu; Ūdens apsaimniekošanas likums; Patērētāju tiesību aizsardzības likums;
Atkritumu apsaimniekošanas likums un vietējie pašvaldību saistošie noteikumi; Dabas resursu nodokļa likums; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

47. 12.3. Infrastruktūras un institucionālie instrumenti
Valsts institūcijas (VARAM, EM, ZM u.c.), pašvaldības institūcijas; uzņēmējdarbības organizācijas, mediji, nevalstiskās organizācijas; izglītības iestādes un organizācijas; zinātniskie institūti u.c.
Infrastruktūras:
siltumpiegādes infrastruktūras: Katlu mājas, siltumpiegādes tīkli, individuālie apkures katli
Ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras: notekūdeņu attīrīšanas stacijas, ūdensvadu tīkli, dzeramā ūdens atdzelžotavas,
Atkritumu poligoni, dalītie atkritumu vākšanas punkti,
u.c.

48. 12.4.1. Finansu un ekonomiskie instrumenti
Municipālās pārvaldes līmenī:
Būvniecības nacionālā programma;
Klimata pārmaiņu finanšu instruments siltumnīcefekta gāzu samazināšanai pašvaldības ēkās;
Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai
Tehnoloģiju pāreja no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem;
Kohēzijas fonda pasākums "Enerģētika" – ilgtspējīgai enerģijas ražošanai un piegādei;
valsts atbalsts energoauditu veikšanai MK Noteikumi Nr.59
Lauku attīstības programma pasākuma ”Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai”
Nodokļa likmes, saistītas ar enerģijas resusu izmantošanu, gaisa piesārņošanu un klimata maiņu
ES KF un ERAF ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru sakārtošanas projekti
Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instruments
Siltumenerģijas, Elektorenerģijas, ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi.

49. 12.4.2. Finansu un ekonomiskie instrumenti
Ārējie pieejamie finansu instrumenti mājsaimniecību līmenim:
Klimata pārmaiņu finanšu instruments: atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecību sektorā;
pasākums "Daudzdzīvokļu mājokļu energoefektivitāte un pieejamība" (ERAF) aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"
ES KF un ERAF ūdens apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanai, atbalsts mājsaimniecībām centralizēto ūdens sistēmas pieslēgumiem.
Citi pašvaldību atbalsta pasākumi mājsaimniecībām atkritumu apsaimniekošanā – akcijas bezmaksas atkritumu pieņemšanai, u.c.

50. 12.5. Komunikācijas un sadarbības instrumenti
Vides informācijas instrumenti
Vides izglītības instrumenti
Sabiedrības līdzdalības instrumenti
Videi draudzīgas rīcības instrumenti

51. 12.5.1. Vides informācijas instrumenti
Ekomarķējumi, informatīvie materiāli (bukleti, TV, radio pārraides, informācija interneta vidē)
Ekomarķējumi - teksts vai simboli uz produkta vai tā iepakojuma, kas norāda produkta vai iepakojuma ietekmi uz apkārtējos vidi.
pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām;
ES Energoefektvitātes marķējums (A līdz F klases);
Zaļais sertifikāts, kas ir lauku tūrisma mītņu ekomarķējums;
FSC – ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāts, tiek norādīts uz produktiem, kur izmantota ilgtspējīgas mežsaimniecības koksne

52. 12.5.2. Vides informācijas instrumenti
ES oficiālais vides marķējums. Var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs;
Ziemeļu gulbis, skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes. Latvijā uz diviem produktiem – United Press, Baltic Candles
Laba vides izvēle, Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem
Zilais enģelis Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaulē visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodams uz vairāk nekā 3500 produktiem.
TCO (Zviedrijas profesionālo darbinieku konfederācija). piešķir mobilajiem telefoniem, biroja mēbelēm, datoriem un to piederumiem.

53. 12.5.3. Vides informācijas instrumenti
Informatīvie materiāli:
Bukleti par videi draudzīgu rīcību (Zaļais ceļvedis, Viss ko mēs ēdam, Ilgtspējīga būvniecība, padomi ēku siltināšanai, u.c.)
kompleksas mediju kampaņas, TV raidījumi "Vides fakti” ( Dabas taka, Uz meža takas (Latvijas televīzija)
Informācija organizāciju interneta vietnēs
Ilgtspējīgs patēriņš (Dolceta Vides risinajumi ( Zaļā brīvība ( ekozeme.lv (
ilgtspējīga būvniecība (biedrība “Zaļas mājas”
Veģetārisms (
u.c.

54. 12.5.4. Vides izglītības instrumenti
Formālā izglītība:
mācību priekšmeti par vidi; dabaszinātņu pamatskolu un vidusskolu programmas; augstskolu izglītības programmas.
Neformālā izglītība:
Informatīvās, izglītojošās un citādas kampaņas
Izglītojoši pasākumi par vidi – Vides nedēļas skolās u.c.
Ārpusskolas aktivitātes, interešu pulciņi u.c.
Mūžizglītības centri u.c.

55. 12.5.4. Vides izglītības instrumenti
Kampaņas vērstas uz pamatskolu, vidusskolu iesaisti:
Ekoskolas, Jaunie Vides reportieri, Izzini mežu, Atrastā Latvija.
Latvijas Zaļais punkts un LLU kampaņu „Zaļā punkta kauss”
Dažādi konkursi labākajām klasēm – bateriju vākšana, koku sēšanas un stādīšanas akcijas “Skābeklis”

56. 12.5.5. Vides izglītības instrumenti
Citi vides izglītības instrumenti:
izstādes veltītas vides aizsardzībai
Konferences ( ikgadējā“ Vides zinātne un izglītība Latvijā”, Ieelpa 2010 zaļa un ekoloģiskā dz-veida konf., )
Kultūras pasākumi: Koncerti, kino filmas, dokumentālo filmu demonstrācijas pasākumi, teātra izrādes

58. 12.5.6. Sabiedrības līdzdalības instrumenti
NVO aktivitātes sabiedrības iesaistei:
pret ĢMO, zaļais ceļvedis, zaļie tirdziņi, Ideju mājas „Zaļa dzīvesveida talka”, Biedrības „Zaļas mājas” aktivitātes ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā, Biedrība "Berga bazārs" par Slowfood, Vispasaules zaļo darbu diena u.c., Creative Cities

59. 12.5.6. Sabiedrības līdzdalības instrumenti
Vides ministrijas pasākumi sabiedrības līdzdalībai:
gada balva Ābols, pašvaldībām kas īsteno vides infrastruktūras un dabas aizsardzības projektus, konkurss Labākais iepakojums Latvijā, konkurss Sējējs zemnieku saimniecībām un konkurss Labākais vides žurnālists.
Citi sabiedrības līdzalības instr.:
publiskās apspriešanas, dažādas konsultatīvās padomes, darbības nevalstiskās organizācijās, iesniegumu rakstīšana u.c.

60. 13. Mājsaimniecību vides pārvaldības attīstība Latvijā
Pašvaldības konkursa piemērs: Liepājas konkurss par ēku sakopšanu
Iedzīvotāju pašorganizācijas piemērs: Ideju talkas;
Rīgas mājsaimniecības piemērs;
Valmieras pilsētas pašvaldības rīcības piemērs;
COBWEB, Interreg IV A
University of Latvia, Department of Environmental Management

61. 13.1. Pašvaldības konkursa piemērs: Liepājas konkurss par ēku sakopšanu
Kopš gada konkurss notiek katru gadu. Pilsētas sakoptākie nami katru gadu tiek vērtēti laika periodā no jūnija līdz septembrim.
Tiek noteiktas nominācijas:
„Sakoptākais uzņēmums”,
„Sakoptākā iestāde”,
„Sakoptākā daudzdzīvokļu māja” un
„Sakoptākais savrupnams”
„Slotas kāts” piešķiršana nesakoptākajiem namiem.
Iedzīvotāju organizēšanās, kā arī konkurss labums pašvaldībai – tiek vienlaikus labiekārtota pilsēta

62. 13.2. Iedzīvotāju pašorganizācijas piemērs – Ideju talkas
Ideju talkas - platforma, kur griezties uzņēmējiem, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, iedzīvotājiem, lai dzīvotu zaļāk un citiem interesentiem, lai sadarbotos.
Projekts sācies 2009.gada vasarā un līdz šim vairāk kā 20 ideju Talkas. Sauklis – kopā mēs varam paši.
2010. gada marta beigās notika Zaļa dzīvesveida talka. Kopumā tika iesniegtas 16 idejas.
Kopīgi tika īstenotas vairākas idejas –
daži tika pie mazdārziņiem, vairākas idejas
par pašorganizāciju veloceliņu izveidē,
kopā sanākšanas vakari, u.c.
Foto: Ideju talkas arhīvs

63. 13.3. Iedzīvotāju un pašvaldības rīcību attīstība Valmieras pilsētas pašvaldībā
Pētītie jautājumi gadījuma izpētē:
Pakalpojumu piegāde mājsaimniecībām un virzība uz ilgtspējīgu attīstību;
SIA “ZAAO” darbība informēšanā par videi draudzīgu rīcību;
Ēku siltināšanas pasākumu attīstība
Kavējošie faktori Valmieras pašvaldības rīcību attīstībai

64. 13.3.1. Pakalpojumu piegāde mājsaimniecībām
Pakalpojumu piegādes uzņēmumi – SIA „Valmieras ūdens”, SIA „Valmieras siltums”, SIA “ZAAO”
Visām iestādēm ir plānoti pasākumi ilgtspējīgāku pakalpojumu piegādes veicināšanā, būtisks atbalsts realizācijā ES infrastruktūru programmas
SIA “ZAAO” – nozīmīgākais sabiedrības informētājs par vides jautājumiem, iekšēji - integrētā vides pārvaldības sistēmas (ISO 14001, ISO 9001, darba drošības),
SIA ZAOO apsaimniekošanas reģionā visvairāk dalītās atkritumu vākšanas punktu

65. 13.3.2. SIA “ZAAO” darbība vides informēšanā
SIA “ZAAO” darbība vides izglītības aktivitātes:
Vides izglītības speciālists
Izdod informatīvus materiālus par vidi (pirmskolām, skolām, )
Vairākas sadarbības programmas:
Ar pašvaldībām
Ar izglītības iestādēm
Dalība Vides izglītotāju asociācija
Avots: SIA “Ziemeļu atkritumu apsaimniekošanas organizācijas” mājaslapa

66. 13.3.3. Ēku siltināšanas pasākumu attīstība
Mājsaimniecību rīcību veicina:
ES ERAF atbalsta fondu pieejamība;
Pašvaldības un Ekonomikas ministrijas (BEMA) komunicēšana ar iedzīvotājiem;
Labie citu DZīB īstenotie piemēri Valmierā;
Iekšējie apsvērumi – iespējas ietaupīt ekonomiskos līdzekļus, uzlabot iekšējo mikroklimatu, celt īpašuma vērtību
Mājsaimniecības rīcību kavējošie faktori:
Sarežģīta pieteikšanās procedūra;
Ēkas īpašnieku dažādas attiecības;
Savstarpējās vienošanās grūtības;
Entuziastu, līderu trūkums.
DzīB “Smilškrasti” pieredze ēkas siltināšanā
Ēka: 5.stāvu ēka (103.sērija), kura būvēta 1976.gadā.
56 dzīvokļu ēka, kopējā dzīvojamā platība 2867,85 m2
Renovācijas darbi: gadā – ēkas sienām un galiem
2009. gadā - veikta ārējo norobežojošo būvelementu konstrukciju un pagraba pārseguma siltināšana, jumta renovācija, logu nomaiņa koplietošanas telpās, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovācija.
Siltumenerģijas patēriņš:
Pēc gada renovācijas kWh/m2 (52% ietaupijums)
Pēc gada renovācijas - plānots samazinājums par 42,49 %, sasniedzot aptuveni 60 kwh/m2
līdzfinansējuma piesaiste ,45 Ls

67. 13.3.4. Kavējošie faktori Valmieras pašvaldības rīcību attīstībai
Dažādu ārējo valsts normatīvo aktu nepieejamība (piem. Zaļai iepirkums, nav likumdošanas nosacījumu pašvaldībai par nepieciešamību realizēt vides politikas) un valsts stratēģiskas pieejas trūkums;
Iedzīvotāju intereses trūkums un neiesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos;
Pašvaldības iekšējie faktori – pašvaldības vadības intereses trūkums, darbinieku entuziasms, kapacitāte

68. 13.4. Rīgas mājsaimniecības rīcību piemērs
Gadījumu izpēte veikta konkrētā mājsaimniecībā, kuras iedzīvotāji visi informēti par videi draudzīgu dzīvesveidu.
Mājsaimniecības raksturojums:
1900. gadā celtā nesiltināta sešstāvu daudzdzīvokļu mājā, ķieģeļa mūra ārsienām.
Dzīvokļa platība ir 114,3 m2, griestu augstums – 3,4 m. Dzīvoklī ir 5 istabas un dzīvo 5 cilvēki, t.i. uz 1 mājas iedzīvotāju ir pieejami 22,86 m2.
Mājsaimniecības pakalpojumu izmantošana:
siltumpiegāde ar a/s „Rīgas siltums” pakalpojumi,
ūdenssaimniecības pakalpojumi SIA „Rīgas ūdens”,
elektrības piegādes pakalpojumi a/s „Latvenergo”;
Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi AS "L & T Hoetika”.

69. 13.4.1. Mājsaimniecības patēriņa rādītāju analīze
Enerģijas patēriņš augsts mājsaimniecība izmanto elektrisko ūdens sildītāju, daļa no elektorierīcēm ir novecojušas;
Siltumenerģijas patēriņš nav vērtējams kā augsts apkurē drīzāk – taupības, nevis komforta režīms, ēkai lieli siltuma zudumi;
Mājsaimniecības iedzīvotāji daļēji šķiro atkritumus – atdala stiklu, PET pudeles, makulatūru;
Interesējas par videi draudzīgu dzīvesveidu, iesaistās dažādos pasākumos, iesaista citus

70. 13.4.2. Rīgas mājsaimniecības piemērs: secinājumi
Neveicina ilgtspējīga patēriņa attīstību:
Infrastruktūras trūkums;
iedzīvotāji īrnieku statusā;
Kaimiņi un līdzcilvēki;
Ekonomiskie aspekti;
Nevēlēšanās iesaistīties pašvaldības uzraudzībā un neticība, kas spēs kaut ko ietekmēt.

71. 13.4.3. Speciālistu vērtējums par mājsaimniecību vides pārvaldības attīstību Latvijā
34 ekspertu aptaujāšana
Būtiskākais ietvars IP attīstībā – iedzīvotāju interese un rīcību attīstība;
ar pirmo prioritāti instrumenti - ekonomiskos stimuli, infrastruktūru sakārtošana, pakalpojumu piegādes uzlabošanu, piemēra rādīšana, vides izglītības sistēmas pilnveide;
Sektora stāvokļa vērtējumā: 1% no visām atbildēm bija ar ļoti labu vērtējumu, 21% ar labu vērtējumu, 38% - vidējs vērtējums 30% - sliktu vērtējumu un 11% bija atzīmējuši, ka nav pamanījuši, ievērojuši konkrēto aktivitāšu norisi;
Sadarbība mērķa grupu starpā IP veicināšanā:
Visbiežāk - vāja, vienīgi pārvaldes iestāžu – izglītības kā laba.
Iedzīvotāju savstarpējā sadarbība kā būtiskākā, lai iekustinātu ilgtspējīga patēriņa piekopšanu sabiedrībā.
Kura ietvara attīstība Jūsuprāt ir nozīmīgākā mājsaimniecību ilgtspējīga patēriņa veicināšanā
Valsts institūciju stratēģiska pieeja 6
Pašvaldības aktivitāte vietējai ilgtspējai 9
Mājsaimniecības ieinteresētības celšanās 13
Mediatoru rīcības vides apziņas attīstībā 4
Ar pirmo prioritāti (ļoti nepieciešams) atzīmētie instrumenti
Ekonomiskie stimuli 24
Pašvaldības sadzīves infrastruktūru attīstīšana 23
Iedzīvotāju izglītošana un kampaņu organizēšana 18
Pārvaldes iestāžu piemēra rādīšana 17
Vides izglītības sistēmas pilnveide 16

72. 14. Kronsberga (Hannovere, Vācija) – pašvaldības labas prakses piemērs
Apskatītie jautājumi:
Projekta koncepcija
Vides komunikācijas aktivitātes
Projekta rezultāti
Kronsberga šodien

73. 14.1. Kronbergas projekta koncepcija
Vācijas Ilgtspējīgas pilsētvides piemērs EXPO 2000 Hannoveres izstādei;
Hannoveres domes risināja jautājumus ar:
telpu nodrošināšanu izstādes viesiem
augsto pieprasījumu tirgū pēc mājokļiem
Vācijas demonstrācijas projekta – Local Agenda 21 principa praktisku ieviešanu
Projekta plānošana tika uzsākta jau gadā. 30 mēnešu laikā tika uzbūvēti gandrīz 3000 mājokļu, atbilstoši augstiem ekoloģiskiem standartiem un virs vidējā Vācijas komforta līmeņa.
Projekta uzdevumi tika izdalīti piecās tematikās:
enerģija
ūdens apsaimniekošana
atkritumu apsaimniekošana
augsnes un ainavu apsaimniekošana
vides komunikācija

74. 14.2. Projekta koncepcija Enerģijas Atkritumu šķirošana, kompostēšana
tematikas mērķis samazināt mājokļu CO2 emisijas par 80 % salīdzinot ar tā brīža mājokļa emisiju standartiem (Maksimālais pieļaujamais tika noteikts 50 – 55 kwh/m2 , tā brīža vidējais Vācijā – 170 kwh/m2
u.c.
Atkritumu šķirošana, kompostēšana
(ekoloģiskie būvniecības materiāli, būvniecības atkritumu koncepts, mājsaimniecību un uzņēmumu atkritumu koncepts)
Videi draudzīgu būvmateriālu izmantošana un 80% reciklēšana
Ainavu apsaimniekošana
Augsnes atpakaļ atgriešana – pauguru izveide
Foto: E. Līce

75. 14.3. Vides komunikācijas aktivitātes
Komunikācijas aktivitātēm - Kronsbergas vides saziņas aģentūra (Kronsberg-Kommunikations-Agentur – KUKA).
KUKA darbības virzieni:
Projekta attīstība aun koordinācija
Treniņi, kvalifikācijas celšanas nodarbības, konsultāticjas, informēšana
Publiskās attiecības, projekta prezentācija
Komunicē par:
Ūdens, enerģija, atkritumi, lauksaimniecība, ainava, mobilitāte, augsne, reģiona centra plānošanas jautājumiem. 
Mērķa grupas:
iedzīvotāji, iesaistītās puses būvniecības darbos, EXPO apmeklētāji, speciālisti, praktizējošie.
Pastāvēja līdz gadam šobrīd jautājumi ir Hannoveres pašvaldības pārziņā
Avots: Urban Intelligence Network

76. 14.4. Projekta rezultāti
Sasniedza rezultātus, kas atkarīgi no resursu un tehnoloģiju labākā pielietojuma;
Izdevās sasniegt 75% CO2 mājokļa radīto emisiju samazinājumu attiecībā pret Vācijas vidējo, 5% neizdevās sasniegt – iedzīvotāju uzvedības maiņas un līdzdalības trūkuma dēļ;
dažādu nacionalitāšu saliedēšanai sarežģīti īstenojama (40% cittautieši Kronsbergā šobrīd, 20% Hannoverē), pievilcīgāks reģions cittautiešiem;
Iedzīvotājiem nav vērtības tajā, ka dzīvo videi draudzīgi, neiesaistās pilsētas plānošanā, nav pieejamas vd pārtikas iegādes vietas, kas kopumā citur Vācijā ļoti populāras;
Iedzīvotāju uzvedības, attieksmes maiņa un vides apziņas veidošana – sarežģītākais ilgtspējīgas attīstības uzdevums

77. II Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā*
*Slaidu prezentācijā attēloti :Teibes I., Ozolas G., Ķirsonas I. un kursa projekta vadītāju (prof. R.Ernšteins un asoc.prof. R.Jūrmalietis ) lauka pētījuma rezultāti
COBWEB, Interreg IV A
University of Latvia, Department of Environmental Management

78. Ievads
Mājsaimniecību vides pārvaldības sektora izpēte konkrētā pašvaldībā tika veikta LU Vides pārvaldības maģistra studiju programmas lauku studiju ietvaros.
Galvenais lauku studiju uzdevums bija izstrādāt “Piekrastes vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas: Saulkrastu novads”, viens no programas vadlīniju sektoriem Mājsaimniecību vides pārvaldība un komunikācija
Pētījums tika veikts ES Interreg projekta “Vides komunikācija Baltijas jūras reģionā” (COBWEB - Communicating the Baltic) ietvaros.
Projekta mērķis - veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvu vides komunikāciju, izglītību un vides apziņas veidošanu Centrālbaltijas reģionā.
Galvenie uzdevumi - veicināt vides komunikācijas pieredzes apmaiņu reģionā un attīstīt vietējos un pārrobežu sadarbības tīklus starp visām projektā un ārpus tā vides izglītībā un komunikācijā iesaistītajām interešu grupām.
MVP Izpēte tika veikta laika posmā no gada oktobrim līdz gada janvārīm.

79. 1.1. Pētījuma metodoloģija
Gadījuma izpēte ietver:
dokumentu studijas (starptautiskus, nacionālus un vietējos politikas dokumentus)
socioloģiskās aptaujas, intervijas
vietu apmeklējumi
individuālie novērojumi
Gadījumu izpētes 3 fāzes:
Pirms sagatavošanās darbi (pētījuma plānošana, galveno jautājumu plānošana, mērķa grupas to pārstāvji, u.c.)
Lauku studijas Saulkrastu novadā (2 dienas) – intervijas, aptaujāšana, u.c.
Pēc studiju darbi – rezultātu analīze, ziņojum izstrādne, kas ietver:
Universitātes, pašvaldības diskusiju, rezultātu apspriešanu
Vadlīniju izstrādni pašvaldība sproblēmu risināšanai
Gadījumu izpētes galvenais princips – Sadarbība
Šīs gadījumu izpētes ietvaros tika realizētas 21 intervija ar dažādiem mērķa grupu pārstāvjiem, tika veikta aptauja, kurā piedalījās 93 respondenti

80. 1.2. Sadarbība pētījuma tapšanā
Sadarbība nozīmē, sa-darboties, strādāt kopā Collaboration means to co-labor, to work together (O’Leary et al., 2006).
Collaboration is a recursive process where two or more people or organizations work together to realize shared goals, (this is more than the intersection of common goals seen in co-operative ventures, but a deep, collective, determination to reach an identical objective) (Marinez-Moyano, I. J. 2006)
Sadarbība gadījuma izpētes laikā:
Starp studentiem, lai izpildītu uzdevumus
Starp pašvaldību un LU
Citas mērķa grupas  pašvaldība  Latvijas Universitāte
Ieguvumi visām pusēm
Sadarbības pētījums, ierasta pētījuma vietā.

81. 2.1. Saulkrastu novada raksturojums
Teritorijas platība - 47,7km2, iedzīvotāji , iedzīvotāju blīvums 128.8 iedzīv./km2
Platums 2-5 km, garums – 17 km, visa teritorija piekrastes zonā;
4 upes šķērso novadu,
attālums līdz Rīga 37 km,
atpūtas, kūrortu zona,
Aktīva kultūras dzīve – mākslas dienu plenērs, džeza festivāls, u.c.
Dabas piemineklis – Baltā kāpa, Dabas parks "Piejūra", u.c.
u.c.

82. 2.2. Saulkrastu novads attēlos

83. 3. Rīcības programmas struktūra
Uzdevums – Rīcības programmas izstrādne pašvaldībai Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora attīstībai
P1 Problēmas analīze:
SVID analīze, mērķa grupas un sadarbība, horizontālā un vertikālā integrācija
P2 Politikas formulēšana:
Vērtības, nodomi, politikas principi un attīstības mērķi
P3 Plānošana: uzdevumi/ rīcības virzieni, priekšnosacījumi, politikas ieviešanas instrumenti
P4: Programmēšana:
Nepieciešammie resursi; atbildības sadalījums; indikatoru saraksts
P5: Projektu attīstība:
Projektu dizains un ieviešana P1 P2 P3 P4

84. 4.1. Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora izpēte Saulkrastu novadā
Piekrastes vides komunikācijas rīcības programmas vadlīnijas: Saulkrastu novads” izstrādnē tika definētas 6 galvenie pašvaldības darbības sektori:
Izglītības vides pārvaldības un komunikācijas sektors
Darba vides pārvaldības un komunikācijas sektors
Publiskās vides un komunikācijas sektors
Pārvaldības vides un komunikācijas sektors
Piekrastes riska komunikācijas sektors
Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas sektors)
Pētījumā komunikācija jeb informācijas mijiedarbība mājsaimniecības iedzīvotāju un citu mērķa grupu starpā tiek izvirzīta būtiskākā loma MVP attīstībai un pašvaldības rīcības sektors tiek definēts - Mājsaimniecību vides pārvaldība un komunikācija 84 84

85. 4.2. Mājsaimniecības vides pārvaldības un komunikācijas sektors pašvaldībā
Mājsaimniecību vides pārvaldības un komunikācijas sektora divi galvenie pašvaldības problēmjomu virzieni:
1) Saistīts vairāk ar sociāliem jautājumiem - mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora problēmjomas:
dzīves veids - pārtika un pārvietošanās;
iedzīvotāju portrets;
ārējā sociālā vide;
mājsaimniecības pārvaldības vide.
2) Saistīts ar tehniskiem, infrastruktūru jautājumiem - mājsaimniecības vides pārvaldības būvvides un infrastruktūras sektora problēmjomas:
būvvide un dabas vide;
atkritumu saimniecība;
ūdens saimniecība;
siltumapgāde;
elektroapgāde;
telekomunikācija;
transports.

86. 5. Mājsaimniecību kopienas Saulkrastu novadā
Identificēti trīs dažādi kopienu tipi (Meso līmenis skat.17. slaidu):
1) pilsētciemi – ar samērā lielu iedzīvotāju blīvumu, Zvejniekciems (iedzīvotāju skaits (2008)) un Pēterupe - Saulkrastu centrs (iedzīvotāju skaits 3381), kuros pārsvarā ir savrupmāju apbūve un daudzdzīvokļu mājas;
2) ciemi - Pabaži, kurā pārsvarā savrupmāju apbūve, jaunbūvēti daudzdzīvokļu nami, vasarnīcas un dārza māju apbūve, Bādciems - savrupmāju apbūve un Neibāde - daudzdzīvokļu mājas un savrupmājas;
3) vasarnīcu ciemi un dārzkopības kooperatīvi lauku teritorijā.

87. 6. MVP mērķa grupu raksturojums
5 galvenās mērķa grupas
Valsts pārvalde
Iedzīvotāji
Uzņēmējdarbības sektors
Pašvaldību pārvalde
Mediatori: NVO, mediji, izglītotāji, zin. & tehn.
Pēc Ernsteins R. 2003

88. 7. MVP pašvaldības rīcības programmas vadlīnijas
Rīcības programmas vadlīnijas veidotas :
Mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora attīstība:
P1: problēmu identifikācija
P2: politikas formulēšana
P3: politikas plānošana
P4: Programmēšana
Mājsaimniecības vides pārvaldības būvvides un infrastruktūras sektora attīstība:

89. 8. MVP un komunikācijas pašvaldības rīcības programma
P1.1. MVP sociālā sektora raksturojums
Iedzīvotāju sociālais portrets
Saulkrastos ir spēcīgas dzimtas
(5.-6.paaudzē)
2200 ģimenes, vidēji 2,5 cilvēki ģimenē
Pieaug vecu un vientuļu cilvēku skaits
Novērots iedzīvotāju pesimisms, neizjūt piederības sajūtu novadam un nav aktīvi, ja tas neskar pašus.
Mazdārziņu vasaras iemītniekiem ir vērojams zems vides apziņas līmenis
1/3 iedzīvotāju šobrīd ir nepieciešama sociālā dienesta palīdzība.
Saulkrastu novada iedzīvotāju sadalījums pa vecumu grupām
Dzīves vide
Iedzīvotāju skaita pieaugums 3-5 reizes peldsezonas laikā (Mai-Okt)
Izteikta rīta un vakara cilvēku migrācija - liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās Rīgā
Salīdzinoši slikts vietējais pārtikas produktu piedāvājums un augstas pārtikas produktu cenas.
Iedzīvotāji iecienījuši tuvāko zemnieku produkciju
Kopējais Saulkrastu iedzīvotāju sadalījums pa apdzīvotām vietām

90. P1.1. : Pozitīvās iezīmes MVP attīstībā Saulkrastu novadā
Sociālās vides:
Palielinās iedzīvotāju skaits – pamatā ārpus Saulkrastu pilsētas robežām
Zvejniekciema un Saulkrastu vidusskolā ir vides izglītības pulciņi
Dažādas iespējas iedzīvotājiem iesaistīties ārpusskolas izglītības programmas pašvaldībā
Jauniešu iniciatīvu centra un ģimenes atbalsta centra veiksmīga darbība
Sociālā dienesta darbība un pašvaldības atbalsts sociālai jomai
Ātra informācijas aprite un daudzveidīgs komunikācijas instrumentu nodrošinājums pašvaldības teritorijā
Aktīvi pensionāri un vietējie entuziasti, kas iesaistās pašvaldības dzīvē un veicina pārējo iedzīvotāju aktivitāti 90

91. P2.1: MVP sociālā sektora politika
Mērķis:
Saulkrastu novada pašvaldības piekrastes vides komunikācijas mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora politikas mērķis ir nodrošināt tādu vides komunikācijas procesu, kurā ar vides informāciju, izglītību un sabiedrības līdzdalību tiek attīstīta Saulkrastu novada iedzīvotāju vides apziņa un veicināta viņu videi draudzīga rīcība mājsaimniecību vidē.
Politikas pamatprincipi:
Ilgtspējīgas attīstības, Informācijas pieejamības, Atklātības princips, Sadarbības, iesaistīšanas, informēšanas un līdzdalības veicināšanas princips , Sistēmisma un nepārtrauktības princips, Individuālās atbildības princips, Integrācijas princips

92. P2.1.: MVP sociālā sektora politika
Politikas deklarācija
Saulkrastu novada pašvaldība apņemas īstenot sekojošus pasākumus, kas būtu vērsti uz piekrastes komunikācijas mājsaimniecības vides pārvaldības sociālā sektora uzlabošanu:
Domei regulāri rīkot tikšanās ar pašvaldības iedzīvotājiem, lai pārspriestu aktuālos novada jautājumus; motivēt iedzīvotājus dalībai sabiedriskajā padomē;
Pašvaldības mājas lapā izveidot sadaļu par zaļo dzīvesveidu, tā īstenošanas iespējām mājsaimniecību vidē;
Domei popularizēt videi draudzīgas rīcības, ko ikdienā būtu iespējams īstenot mājsaimniecību vidē, lai ietaupītu mājsaimniecību līdzekļus, saudzētu apkārtējo vidi un dabas resursus (piem. atkritumu šķirošana, elektroenerģijas/ūdens resursu taupīšana u.c.);
„Pacelt” novada iedzīvotāju emocionālo stāvokli, organizējot dažādus psiholoģiska rakstura kursus par cilvēka iekšējās (garīgās) pasaules pilnveidošanas iespējām, kā rezultātā tiktu uzlabota arī cilvēka dzīves kvalitāte kopumā;
Attīstīt vietējo kopienu centrus, tādejādi veidojot iedzīvotāju piederības izjūtu novadam un veicinot iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību (t.sk. teritorijas sakopšanu);
Uzlabot sociālo vidi novadā, sniedzot iedzīvotājiem kvalitatīvas izglītības iespējas visa mūža garumā, veicinot iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī nodrošinot iedzīvotājus ar sociālo palīdzību.
_________________ (pašvaldības vadītāja paraksts)

93. P3.1: MVP sociālā sektora politikas izstrāde
Galvenie pašvaldības rīcības virzieni:
Par videi draudzīgu rīcību informētas sabiedrības veidošana;
Videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana;
Sociālās vides uzlabošana novadā;
Novada piederības izjūtas veidošana pašvaldības iedzīvotājiem;
Sakārtotas apkārtējās dzīves vides veidošana.

94. Iesaistītās mērķgrupas
P4.1. MVP sociālā sektora pašvaldības politikas programmēšana (piemērs)
Rīcības virzieni
Rīcības
Uzdevumi
Iesaistītās mērķgrupas
1. Par videi draudzīgu rīcību informētas sabiedrības veidošana
1. Nodrošināt informācijas pieejamību par videi draudzīgu rīcību.
2. Popularizēt videi draudzīgas rīcības novadā.
3. Attīstīt prasmes praktiskai zināšanu pielietošanai visām sabiedrības grupām, kas vecinātu iedzīvotāju dzīves kvalitātes saglabāšanu un labklājības celšanos.
1.1. Izveidot pašvaldības mājas lapā sadaļu par vides jautājumiem, t.sk. videi draudzīgu rīcību.
1.2. Nodrošināt konsultanta pakalpojumus iedzīvotāju jautājumiem par VDR.
2.1. Demonstrēt videi draudzīgas rīcības piemērus (piem., pašvaldībai piederošo ēku siltināšana; zaļais iepirkums; dārzkopības sabiedrību teritoriju labiekārtošana (atkritumu apsaimniekošana; centralizēta ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana; apkārtnes sakopšanas talku organizēšana u.c.).
2.2. Izsludināt konkursus VDR projektu atbalstam iedzīvotājiem.
3.1. Rīkot informatīvus, izzinošus, izglītojošus un interaktīvus pasākumus (praktiskās nodarbības, semināri u.c.) dažādām sabiedrības grupām par VDR.
3.2. Veicināt un atbalstīt videi draudzīgas iedzīvotāju iniciatīvas.
Iedzīvotāji
Pašvaldība
Uzņēmēji
Sabiedriskās organizācijas
Eksperti un zinātnieki
Mediatori
2. Videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieejamība
1. Nodrošināt videi draudzīgu produktu un pakalpojumu pieejamību.
2. Veicināt videi draudzīgu patēriņu.
3. Attīstīt infrastruktūru aktīvā dzīvesveida veicināšanai.
1.1. Ekoproduktu klāsta paplašināšana.
1.2. Ekoveikala izveide.
1.3. Vietējo zemnieku un amatnieku produkcijas veicināšanas pasākumu īstenošana.
2.1. Informatīva kampaņa par videi draudzīgu patēriņu, skaidrojot sabiedrībai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu priekšrocības, kā arī resursu taupīšanu.
2.2. Nodrošināt videi draudzīgu preču un pakalpojumu pieejamību.
3.1. Atjaunot Zvejniekciema vidusskolas brīvdabas sporta laukumu, izbūvēt skeitparku Zvejniekciemā un veloceliņu Saulkrastos.
Uzņēmēji Iedzīvotāji

95. P1.2.: MVP būvvides un inženiertehniskās vides sektora raksturojums
1. Dzīvojamās ēkas pašvaldības pārvaldībā:
atrodas 45 mājas jeb m2,
lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti,
apmēram 10% ir komunālo maksājumu debitori.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvētas 70.gados un kopumā pašvaldības dzīvojamais fonds vērtējamas kā daļēji nolietots
2. Dzīves vides plānošana un dabas vides problēmas
Nav attīstīti atšķirīgi apbūves tipi, ievērojot pilsētvides un lauku teritorijas ainavu
Nav noteiktas dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošanas un apsaimniekošanas prasības visā novada teritorijā, pasīvas kooperatīvu biedrības.
Kopumā teritorijā ir augsti gruntsūdeņi un slikta meliorācijas sistēma, tāpēc privātajās mājsaimniecībās un dārzkopības kooperatīvos nav attīstīta dārzkopība
Novada teritorijā ir labi attīstīta transporta infrastruktūra, taču ir problēmas pārvietoties pilsētas ietvaros (dārgs sabiedriskais transports un nav izveidoti veloceliņi) 95

96. Dzīvojamās ēkas Saulkrastu novadā
Dzīvojamās ēkas pēc to apsaimniekošanas veida var iedalīt:
savrupmājas, kuras apsaimnieko privātīpašnieks vai iznomātājs;
daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kuru apsaimnieko SKS un privāti apsaimniekotāji;
vasarnīcu ciemi un dārzkopības kooperatīvi, kuru apsaimnieko biedrība vai nav apsaimniekotāja vispār
Mājsaimniecības privātmājas:
Dažāda tipa, laika (pārsvarā Padomju laika un jaunbūves) un lieluma ēkas 96
Foto avots:internets

97. Dzīvojamās ēkas Saulkrastu novadā
Mājsaimniecības daudzdzīvokļu ēkās:
Padomju laika ēkas
Jaunbūves 97
Foto avots:internets

98. P1.2.: MVP Būvvides un inženiertehniskās vides sektora raksturojums (2)
Komunālo pakalpojumu nodrošināšana (galvenās problēmas):
40% no visām mājsaimniecībām pieslēgtas centralizētam ūdens apgādes tīklam;
26% no visām mājsaimniecībām pieslēgtas centralizētajam kanalizācijas tīklam;
Karstā ūdens apgāde Saulkrastos centralizēti netiek nodrošināta;
Pieslēgumu skaits centrālajam apkures tīklam ~ 5%;
Kopumā siltumapgādes sistēmas ir tehniski novecojušas, neekonomiskas % siltumzudumi;
Atkritumu radītāju iesaiste pašvaldības organizētajā atkritumu saimniecības sistēmā aptuveni 73%. Vāji attīstīta dalīta atkritumu vākšana un atkritumu apsaimniekošana dārzkopības teritorijās;
Saulkrastu pilsētas teritorija ir pilnībā elektrificēta. Taču mazdārziņu teritorijās esošie elektrotīkli ir plānoti maza patēriņa jaudai;
Teritorijā pilnībā pieejami mobilie sakari, taču apgrūtināta vai nav vispār elektronisko sakaru pakalpojumi jaunbūvju rajonos.
Pozitīvās iezīmes:
Labās prakses piemēri - privāti apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas
Ūdensvada izbūve Eiropas Savienības Kohēzijas Fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Saulkrastos, Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, 3.kārta”

99. P.2.2. MVP būvvides un inženiertehniskā sektora pašvaldības politikas formulēšana
Politikas deklarācija
Vides un dzīves kvalitāte ir ne tikai novada pašvaldības un ekspertu atbildība, bet svarīgi lai to apzinātos ikviens sabiedrības loceklis. Iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības uz kvalitatīvu un estētiski pievilcīgu dzīves telpu, kas tiek radīta un uzturēta ilgtspējīgai attīstībai, bet ir arī pienākums to veidot un uzturēt.
Lai turpmāk Saulkrastu novads tiektos uz ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, pilnvērtīgu un harmonisku vidi, kā arī kvalitatīvu dzīves telpu apņemamies:
1. Veicināt dažādu apbūvju tipu teritoriju veidošanos (kultūrvēsturiskais, urbānais, lauku, meža u.tml.). Īpašu uzmanība veltīt degradēto teritoriju (mazdārziņu kooperatīvu sabiedrības) attīstībai un kvalitatīva dzīvojamā fonda izveidei tajos, tādā veidā, pasargājot piekrastes un dabas parku teritorijas no apbūves;
2. Pilnveidot un attīstīt komunālo pakalpojumu infrastruktūru, lai tā būtu pieejama visiem iedzīvotājiem, bet teritorijās, kur tas tomēr nav iespējams, atbalstīt un pieprasīt videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu;
3. Nodrošināt un veicināt visu interešu grupu savstarpējo komunikācijas mijiedarbības izziņas procesa attīstību, veidot videi draudzīgo prasmju un iemaņu demonstrācijas projektus:
būvsaimniecības apsaimniekošana - videi draudzīgas būvniecības principi, tehnoloģijas un materiāli;
enerģijas piegāde - prioritāte atjaunojamajiem resursiem un sabalansēts patēriņš;
ūdens apsaimniekošanā - samazināta ietekme uz vidi un pārdomāts patēriņš;
atkritumu apsaimniekošana – samazinātais radītais atkritumu apjoms un apsaimniekošana atbilstoši prioritārajai secībai;
telekomunikācija – nodrošināt vienlīdzīgu iedzīvotāju informācijas pieejamību.
4. Attīstīt iedzīvotāju individuāli vai kopsaimniecībā apsaimniekotā mājokļa un apkārtējās vides pārvaldības mūžizglītības iespējas, kas liktu mainīt dzīves veidu, uzlabotu dzīves kvalitāti un sekmētu videi draudzīgas rīcības izvēli.
_________________ (pašvaldības vadītāja paraksts)

100. P3.2: Politikas realizācijas galvenie rīcības virzieni
MVP Būvvides un inženiertehniskais sektora attīstībai:
Ilgtspējīgas un kvalitatīvas dzīves telpas veidošana
Ilgstpējīga mājsaimniecības enerģijas ražošana, piegāde un patēriņš
Resursus taupoša ūdens un atkritumu apsaimniekošana
Vienota vides komunikācijas telpa un efektīva sadarbība starp interešu grupām

101. P4.1.: Piekrastes vides komunikācijas mājsaimniecības pārvaldības vides rīcības programmēšana (piemērs)
Piemērs.
Rīcības virziens: Ilgstpējīga mājsaimniecības enerģijas ražošana, piegāde un patēriņš
Uzdevumi
Rīcības
Mērķgrupa
2.1.Energoefektīva mājsaimniecību pārvalde
2.2. Pašvaldības siltumu piegādes pakalpojumu un informācijas pieejamība (tarifi, pieslēgumi, monitorings)
Ēku siltināšanas risinājumi privātajās un daudzdzīvokļu mājās
Siltumu zudumu samazināšanas pasākumi mājsaimniecībā;
Enerģiju taupošu tehnoloģiju, iekārtu un ierīču izmantošana sadzīvē;
Mūžizglītības programmas;
Videi draudzīgu enerģijas avotu izmantošana enerģijas ražošanā;
Dzīves veida maiņa un videi draudzīga izvēle;
Veidot pašvaldības un mērķgrupu komunikācijas un sadarbības telpu;
Izstrādāt mājsaimniecību energopatēriņa monitoringu
Pašvaldība
eksperti, iedzīvotāji, valsts institūcijas, pakalpojumu sniedzēji. mediji, izglītotāji, nevalstiskās organizācijas

102. Demonstrācijas projekti
Projekts “Saulkrastu pilsētas kopienu centru izveide”
Mērķis – stiprināt vietējo iedzīvotāju piederību Saulkrastiem, iesaistīt iedzīvotājus dažādās kopienas attīstības aktivitātēs un ar mērķi uzlabot apkārtējo kopienas dzīves vidi, to sakārtojot un sakopjot.
2. Projekts „Pasīvās mājas aktīviem cilvēkiem”
Mērķis – izglītot un pārliecināt sabiedrību, ka pārdomāta un videi draudzīga saimniekošana mājsaimniecībā ir arī ekonomiski pamatota.
3. Projekts „Kooperatīvās dārzkopības sabiedrības teritorijas attīstība”
Mērķis – demonstrēt videi draudzīgas rīcības piemēru par mājsaimniecību vides kvalitātes uzlabošanu dārzkopības sabiedrības teritorijā.

103. Pētījuma Saulkrastu novadā kopsavilkums
1. Visi novada iedzīvotāji ir Saulkrastu lielākā vērtība un pamats teritorijas ilgtspējīgai un harmoniskai attīstībai.
→ Jaunu savrupmāju apbūves teritoriju izveide pilsētas lauku teritorijā.
2. Skaidri definētas mājsaimniecības vides pārvaldības prasības pašvaldības līmenī, sadarbība ar interešu grupām un novada kopējā ekonomiskā izaugsme.
Vasarnīcu kooperatīvu un dārzkopju sabiedrību transformācija par savrupmāju apbūves teritorijām, saistot to ar kohēzijas fonda finansējuma izmantošanu nākotnē.
→ Dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas katrā mājsaimniecībā un novadā kopumā.
3. Iedzīvotāju iesaiste pašvaldības organizētajā komunālās saimniecības sistēmā un kopēja līdzatbildība kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanā.
→ Vietējo iedzīvotāju kopības un piederības sajūtas stiprināšana teritorijai.
4. Informācijas pieejamība par mājsaimniecības vides pārvaldības prioritātēm, prasībām un attīstības iespējām.
→ Pārdomātu, videi draudzīgu un ekonomiski pamatotu investīciju piesaiste teritorijai

104. Bibliogrāfija
Agyeman, J and A. Kolumss (2002) Mind in the Gap: Why do people act environmentally and what are the barriers to pro-environmental behavior? In Environmental Education Research, Vol 8 (3) p
Auzāne B., Elere L (2008) Sustainable consumption in Latvia: barriers and consumer attitude, Rīgas ekonomikas augstskola, Rīga, 46 lpp. [skatīts g. 16. maijā] Pieejams:
Brizga J., Kudreņickis I Household Climate Impact in Latvia: Measuring Carbon Footprint // RTU zinātniskie raksti. 13. sēr., Vides un klimata tehnoloģijas sēj. , lpp.
Diepen van A. M.L (1998) Developments in Household composition in Europe Noorman K. Uiterkamp J. K. Green Households? Domestic Consumers, Environment and Sustainability, Earthscan Publications Ltd, London, UK, pp
EEA 2008 Municipal waste generation per capita available:
Ernšteins R. (2003) Environmental communication, Institute for Environmental Science and Management, University of Latvia, Riga, 96 pp.
ETC SCP - European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production (2010) Towards a Set of Indicators on Sustainable Consumption and Production (SCP) for EEA reporting [skatīts 2010.g. 13. maijā] Pieejams:
ETC SCP - European Topic Centre on Sustainable Consumption and Production (2010) Towards a Set of Indicators on Sustainable Consumption and Production (SCP) for EEA reporting
Jary D., Jary J. (1991) Dictionary of Sociology. Glasgow: Harper Collins Manufacturing
Klavs G Siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata politika to ierobežošanai transporta sektorā Latvijā; Zaļā brīvība; available:
Kudrenickis I „Vides pārvalde: Enerģētikas saimniecība un gaisa aizsardzība” Lekciju konspekti, LU Vides pārvaldības katedra
Lorek, S., Spangenberg, J.H., 2001b. Indicators for environmentally sustainable household consumption. Int. J. Sustainable Development 4, 101_/120.

105. Bibliogrāfija
Marinez-Moyano, I. J. Exploring the Dynamics of Collaboration in Interorganizational Settings, Ch. 4, p. 83, in Schuman (Editor). Creating a Culture of Collaboration. Jossey-Bass, ISBN
Maslow, A.H. (1943). A Theory of Human Motivation, Psychological Review 50: in wikipedia.lv
Melece, L. (2011). Sustainable Food: Issues of Food Security in Latvia. Economic Science for Rural Development, No 25, pp ISSN
Offi ce of National Statistics (ONS) 2005: General household survey Appendix A: defi nitions and terms. Retrieved 28 August 2009 from
Reid, Sutton, Hunter 2009 Theorizing the meso level: the household as a crucible of pro-environmental behaviour, Progress in Human Geography (2009) pp. 1–19
Rumming K (eds.) 2004 Hannover Kronsberg Handbook Planning un realisation, Directorate of Environmental Services, 128 pp [Skatīts 2010.g. 1. maijs] Pieejams:
Somijas Vides ministrijas 2008 gada ziņojums Household MIPS
Urie Bronfenbrenner.‎ (1979). The Ecology of Human Development: Experiments by Nature and Design. Cambridge, MA: Harvard University Press. ISBN
Valentine G. (2001) Social geographies : space and society; Pearson Education Ltd Harlow, pp.
WWF 2010 „Living Planet Report 2010”